Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā solīts, Pietiek dod iespēju plašākai sabiedrībai beidzot iepazīties ar pieciem valsts finansējumu saņēmušiem „nacionālās identitātes pētījumiem”, kas oficiāli bija ierakstīti jau pērn veikto darbu sarakstā, bet nu pēc portāla un Izglītības un zinātnes ministrijas izrādītās intereses beidzot ir savesti kārtībā un publiski pieejami ar norādi „manuskripts”.

Pietiek jau informējis, pērn no valsts līdzekļiem profesores Intas Brikšes vadītajam Nacionālās identitātes pētījumu apakšprojektam Nacionālā identitāte un komunikācija, kura ietvaros kopumā skaitās veikti veseli desmit nacionālās identitātes pētījumi, piešķirti 86 403 lati.

Saskaņā ar oficiālo skaidrojumu nacionālās identitātes pētījuma programma nepieciešama, jo „tematiskie pētījumi par nacionālo identitāti mūsdienu Latvijā ir viens no Latvijas valsts pastāvēšanas, latviešu kā nācijas, nacionālās apziņas, modernās mentalitātes un pilsoniskās sabiedrības pārmaiņu un veicināšanas garantiem”.

Ieinteresētāki lasītāji var iepazīties ar pieciem (no desmit) beidzot elektroniskā formā publiskotiem pilniem pētījumiem, kuri PDF formātā pieejami šīs publikācijas beigās, savukārt pārējiem piedāvājam atsevišķus īpaši izteiksmīgus fragmentus, - tie, kaut arī izrauti no konteksta, dod ieskatu šo valsts finansēto pētījumu dziļumā, virzībā un izdarītajos secinājumos.

„Analizējot vides struktūru, mēs konstatēsim, ka tā ir funkcionāla kognitīvo enkuru struktūra, kas - vienkāršojot - sastāv no vietām un ceļiem, kas tās savieno. Funkcionālā enkuru struktūra kognitīvajā kartē ir hierarhiska, tāpēc ka ir vietas un ceļi, kas ir svarīgāki nekā citi. Katram cilvēkam šī struktūra ir atšķirīga un biežāk ir atkarīga no kognitīvajām īpatnībām nekā no telpiskā mēroga. Līdz ar to personīgi nozīmīgākās iezīmes kalpo kā vides kognitīvie enkuri iezīmēm ar mazāk svarīgu nozīmi, savukārt tās veido enkurus vēl zemāka līmeņa pazīmēm utt.”

„Uztverot kaut ko telpā, mēs to sastatām ar mūsu pašu novietojumu telpā, mūsu perspektīvu, mūsu pieredzi. Tādējādi telpas uztvere ir egocentriska (protams, ir izņēmumi, piemēram, ziemeļi, dienvidi, rietumi un austrumi ir telpiskā struktūra, kas nav atkarīga no mūsu novietojuma telpā, taču šādas struktūras mēs lietojam retāk nekā t.s. egocentriskās).”

„Latvija šī vārda plašākā (un arī nenoteiktajā nozīmē) veido vietas kategorizācijas un paškategorizācijas ceturto komponentu. Paškategorizāciju ietekmējošo komponentu nozīmīgums saskaņā ar mūsu toerētisko modeli pieaug virzienā no ceturtās uz pirmo komponentu. Tādējādi visizteiktākā identitātes veidošanās rodas paškategorizācijas gaitā, sastatot subjektīvi nozīmīgos cilvēkus un vietas. Subjektīvais nozīmīgums ir arī emocionāli iekrāsots un saistīts ar atmiņām. Kā norādīsim raksta gaitā, būtisks aspekts paškategorizācijas un telpiskās kognīcijas mijiedarbībā ir socioekonomisko faktoru kopa (ienākumus, darbavietas novietojumu un vispārējo reģiona finansiālo situāciju ieskaitot).”

„Aplūkojot Pierīgas kā dzīvesvietas reģiona ietekmi uz paškategorizācijas tipiem, redzams, ka tā ir ļoti kompleksa. Dzīvojot Pierīgā, par 10% pieaug varbūtība nespēt mentāli izvēlēties atbilstošo kategorizācijas tipu kognitīvā enkura "manas mājas" identificēšanai, par 15% pieaug iespēja izmantot "māja un dzīvoklis" kategoriju, savukārt par 4% samazinās varbūtība izmantot "Latvija/dzimtene", par 7% - "reāla vieta" kategoriju un par 12% - abstrakciju. Pēc mūsu domām, šiem rezultātiem ir vairāki iespējamie skaidrojumi.”

„Pētījuma rezultāti apstiprina modeli, ar kuru saskaņā identitātes veidošanās visnozīmīgākā dimensija ir paškategorizācija, kas ietver arī nozīmīgus tuvākos cilvēkus un subjektīvi nozīmīgas atmiņas. (..) Lai gan pētījuma rezultāti ļauj apgalvot, ka vietas kategorizācijai t.s. vietas kognitīvo enkuru struktūrā un paškategorizācijai ir ciešs sakars, tomēr ir nepieciešams tālāks darbs pie vides un paškategorizācijas mijiedarbības izpētes, kurā izvērstāk iekļaut ne tikai funkcionālās zināšanas (šajā gadījumā socioekonomiskās zināšanas), bet arī t.s. vides uztveri ietekmējošos faktorus kā ģeometrisko struktūru un references ietvarus.”

„Studentu vidū par bibliotēku ir izveidojies pozitīvs tēls. Lai tas būtu noturīgs un saglabātos ilgstoši, nemitīgi ir jādomā par izstrādāto tēla veidošanās komponentu uzlabošanu. Studenti ikdienā, apmeklējot bibliotēku, redz visas pārmaiņas un spēj ātri tām pielāgoties. Bibliotēka tikai nostiprinās savu pozitīva tēla pozīciju, ja spēs iet līdzi laikam un pārmaiņām tik pat ātri, kā to dara bibliotēkas apmeklētājs. Izpētot aktivitātes, ko studenti veic bibliotēkā, ir redzams, ka tam ir liela nozīme tēla veidošanās procesā. Studentiem ir svarīgi, lai tiktu nodrošināta nepieciešamā tehnika, atbilstošas funkcionālas telpas, zinoši bibliotekāri. Visi šie komponenti veido attieksmju kopumu pret bibliotēku.”

„Eiropas valstu sabiedrisko mediju (SM) likumu analīze ir devusi pozitīvu atbildi uz pētījumā uzdotajiem pētnieciskajiem jautājumiem, kā arī ir radījusi pamatojumu izvirzīt divus jaunus secinājumus saskaņā ar rezultātiem. Pirmkārt, likumi par SM ir attīstījušies dinamiskā sasaistē ar paternālisma politiku, kuru valdības un SM kopīgi veicina, kad aktualizējas izaicinājumi mediju tirgū. Tas ir salīdzinoši neelastīgs problēmjautājums, ja pastāv jautājumi par SM politiku iepretī nacionālās identitātes veidošanas politikai. Tiesību akti šajā jomā ataino leģitimizējošo identitāti „kā struktūru sistēmas un organizētus sociālos aktorus, kas reproducē, lai arī dažkārt konfliktā veidā, identitāti, kas racionalizē strukturālās dominēšanas avotus".”

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Nu varam laimē diet, Krievijai mute ciet

FotoNesen Latvijā tika pārtraukta vairāku populāru Krievijas telekanālu retranslācija. Redzamākajiem Dievzemē dzīvojošo krievu tiesību aizstāvjiem, kas aizvēlēti uz Briseli, šobrīd acīmredzot svarīgākas ir LGBT un Navaļnija tēmas, tālab savu vārdu nāksies teikt man, salīdzinoši necilam mūsu valstiņas pilsonim, – latvietim. Viss turpmāk sacītais ir tikai personiskais viedoklis.
Lasīt visu...

21

Par ārpolitikas skabargām citu acīs

FotoKamdēļ es neesmu pārāk labās domās par Putina Krieviju un pašu Putinu? Iemesli, protams, ir vairāki bet, viens no tiem – divkosība un meli. Pašsaprotams, ka katrai valstij ir savas intereses, bet…
Lasīt visu...

21

Jau tiek gatavota lielā „fendere”

FotoEs palasīju Lembergam konfiscējamās mantas sarakstu. Abstrahējoties no fakta, ka viņu soda par kriminālu nodarījumu, kuru viņš pats savas ietiepības dēļ ir veicis, lai paliktu pie varas Ventspilī, es secinu, ka ne jau Opel Tigra un dzeltenā metāla aproču pogas ir fokuss tam, kas ir noticis. Mērķis ir kapitāldaļas un ietekme uzņēmumos.
Lasīt visu...

18

Elīnas Didrihsones tests

FotoJau kādu laiku gribēju parunāt par Rietumos augošo "dzēšanas kultūru" jeb "cancel culture". Apcerēju, kuru piemēru aplūkot. Varbūt Džīnu Karano? Leģendārā MMA cīkstone un "Zvaigžņu karu" seriāla aktrise ir padzīta no lomas. Par ko? Runājot par politisko klimatu Amerikā, viņa rakstīja: "Ebrejus ielās piekāva nevis nacistu karavīri, bet viņu kaimiņi... pat bērni. Nacistu kareivji varēja tik viegli savākt tūkstošiem ebreju tādēļ, ka valdība vispirms lika kaimiņiem viņus ienīst vienkārši par to, ka ebreji. Ar ko atšķiras tas, ja es kādu ienīstu par viņu politiskajiem uzskatiem?" Viņa nepateica neko aplamu. To pašu man stāstīja holokaustā izdzīvojušais ebreju jurists Aleksandrs Bergmanis.
Lasīt visu...

12

Basketbola savienību vada prezidents, kurš, vēl esot valsts prezidents, uzmanību pievērsa ar pārpratumiem, nevis runu saturu

FotoSestdien nezaudēja tikai viena komanda, zaudēja viena basketbola paaudze un viss Latvijas basketbols kopumā. Zaudēja VEF un Ventspils, TTT un Varenie Runči, 3x3 izlase un Juglas skolas meitenes, zaudēja Latvija. 14 gadus esot kopā ar VEF Rīga, zinu, ka šis kā "tauriņa efekts" ietekmēs mūs visus.
Lasīt visu...

18

Fermas rullē

FotoUzreiz godīgi atzīšos – rakstīt mani pamudināja 9. februāra rītā laikrakstā „Diena” izlasītais R. Meļņika raksts-intervija “Gaisa stūmēju šai valdībai netrūkst. Saruna ar Mārci Bendiku”. Oponēšu sarunas partneriem, kuri analizē t.s. “stūmējus”. Manuprāt, nevajag analizēt nekādus “stūmējus” vai “piristus”, vienkārši ir jāļauj valdīkliem runāt pašiem, jāieklausās tajā ko valdīkli saka, un mums pašiem analizējot, jāizdara secinājumi.
Lasīt visu...

21

Mārcis Jencītis uzsāk krusta karu pret kritisko domāšanu un „totalitāro” Latviju

FotoKādu laiku atpakaļ jau tika runāts par izbijušo heroīna atkarīgo un cietumnieku, draudzes „Kristus pasaulei” līderi un garīgo vadītāju Mārci Jencīti. TV pagājušā gada septembrī apkopoja iespaidīgu materiālu klāstu par reliģiskās organizācijas darbības stilu un veiktajiem pārkāpumiem – tai skaitā dezinformācijas izplatīšanu draudzes iekšienē, ne tikai piesaucot dažādus dziedināšanas brīnumus, bet arī izplatot dažāda satura informāciju par COVID-19 – to noliedzot vai brīžos, kad draudzes dalībnieki jābaida ar Elli uzsverot COVID-19 bīstamību, tādējādi pieprasot maksāt 10-tiesu vai bezierunu pakļaušanos.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Runa Davosas e-forumā par tradicionālās pasaules kārtību

Vispirms, dāmas un kungi, es gribētu jūs visus pasveicināt šeit Starptautiskajā Ekonomikas Forumā. Un sākt es gribētu ar to,...

Foto

Azerbaidžāna – Baltijas valstu "aizmirstā" māsa

Latvijas starptautisko "de iure" atzīšanu – tās simtgade nosvinējās klaji formāli – mums tomēr vajadzētu vērtēt ar lielāku pietāti. Diemžēl...

Foto

Kāda ir atšķirība starp viltus rakstiem Baltkrievijā un viltus rakstiem Latvijā?

Dažas dienas pēc Baltkrievijas tiesas procesa beigām Jekaterinas Andrejevas un Darijas Čultsovas lietā lielākā daļa...

Foto

Visas nācijas pastāvēšanas vārdā ģimene nedrīkst kļūt par brīvas interpretācijas objektu

Sarežģītā situācija, kādu ikvienā politikas un sadzīves jomā diktē Covid-19 izraisītā pandēmija, liek koncentrēties uz īslaicīgiem...

Foto

Mafija

Atskrien raiba žagatiņa, / Div' pelēki vanadziņi. / Vai, māmiņ, nepazini / Viltiniekus staigājam: / Viltus pieši kājiņā, / Viltus zaļi zobentiņi....

Foto

Kaut kādi "kara veterāni", ko bez rindas špricēšot, un vienkārši "vajadzīgi cilvēki", kas dabūšot vakcīnu pirmie...

It kā jau 30 gadus esam projām PSRS, tomēr tā...

Foto

Ja Krievijā var, kāpēc nevaram arī mēs?

Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Krimināllikumā, kuru mērķis ir aizsargāt valsts varas pārstāvju godu un cieņu. Likumprojekts paredz papildināt...

Foto

Godātais Levita kungs, palīdziet

Levita kungs! Vēršos pie Jums pēc izpratnes un palīdzības. Mana nozare, kurā es darbojos jau 14 gadus, ir skaistumkopšana. Man pieder Latvijā...

Foto

Ceru, ka tā nav, bet dīvainas domas nāk prātā

Kā apzinīgs pilsonis, kas visu mūžu saskāries ar dažādām vakcīnām un potēm, kuras neko sliktu nav nodarījušas,...

Foto

Katram valdības lēmumam jābūt caurskatāmam un labi izskaidrotam, tāpēc lēmumus par „VIP vakcīnām” mēs noslepenojām

Lēmumi, kurus pieņemam valdībā, ir abpusgriezīgi. Vienkāršas un iepriekš skaidri pareizas rīcības...

Foto

Vai tā ir oficiālā viedokļa apkalpošana pandēmijā?

Žurnāla “Patiesā dzīve” 2021. gada 2. numurā publicēts raksts "Pandēmiskās dusmas", autore – Inguna Mukāne. Daļa raksta ir autores...

Foto

Ušakovs un Ameriks par Navaļnija spriedumu

Nesen Nils Ušakovs un Andris Ameriks savās Facebook lapās publicēja savus viedokļus par spriedumu, kuru Zamoskvoreckas tiesa nolasīja Aleksejam Navaļnijam....

Foto

Alkatība ir bīstama

Apbrīnojami, cik straujos tempos cilvēki pazaudē gan intuīciju, gan piesardzību, ja ilgstoši dzīvojuši itin piesmakušajā Rietumu aurā, kur zinātne ir Dievs, visatļautība vienlīdzināta...

Foto

Ministru kabineta spēju spogulis Covid-19 krīzes pārvarēšanā

Lasītāju vērtējumam: tikai un vienīgi vienas dienas virsraksti medijos Latvijā, kas atspoguļo Ministru kabineta darba rezultātus koronavīrusa pandēmijas un...

Foto

Jūs neko nesaprotat – patiesībā šis ir veiksmes stāsts

Pagājušā gada martā Pasaules veselības organizācija (PVO) paziņoja, ka koronavīrusa uzliesmojums ir kļuvis par globālu pandēmiju. Šodien,...

Foto

Protams, ka ar 350 miljoniem no Latvijas valsts vien mums nepietiks un vajadzēs vēl

Nav šaubu, ka 2020. gads bija izaicinājumiem pilns. Tas bija gads, kad globālajā...

Foto

Sāk šķist, ka patiesībā Andis Kudors ir patoloģisks melis

2021. gada 5. februārī Andis Kudors nāca klajā ar paziņojumu, ka pārtrauc politisko darbību, pamet Jauno konservatīvo partiju...

Foto

Izvārītā varde vai varoņstāsts?

Šķiet, būs grūti atrast cilvēku, kurš nekad nav dzirdējis hrestomātisko piemēru par vardes vārīšanu. Ja nu kāds, tomēr, nav – īsi izstāstīšu...

Foto

Kariņa kungs, nav labi

Kariņa k-gs, man ir tik viens jautājums, - vai Jūs kaut reiz esat izdzīvojis un uzturējis ģimeni par 120 eiro, par 300...

Foto

Kam policijai pietiek resursu un kam ne?

Šajā nedēļā tepat Rīgā tika brutāli aplaupīta kārtējā privātmāja. Mājai bija kameras un signalizācija. Tika aizdzītas automašīnas un iznesta...

Foto

Likums un mīlestība

Un, lūk, tur atnāca cilvēks, vārdā Jairs, kas bija sinagogas priekšnieks; un tas, nokritis pie Jēzus kājām, lūdza Viņu ienākt tā namā, jo...