Brīnišķīgā iestāde – Valsts ieņēmumu dienests, kur viss notiek. Bandītisms, kontrabanda, kukuļi, korupcija – viss notiek
Jurģis Liepnieks23.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Es gribu pievērst uzmanību, varbūt jūs palaidāt garām to, ka šonedēļ, manuprāt, bija brīnišķīgi interesanta ziņa par kokaīnu un Valsts ieņēmumu dienestu. Tātad varbūt jūs atceraties: pirms pāris gadiem Koknesē tika aizturēta nu Latvijā lielākā kokaīna kontrabandas krava – divas tonnas kokaīna, tīra kokaīna pa taisno no Ekvadoras. Divas tonnas!
Izmeklēšanas laikā tagad jau svars ir sarucis līdz apmēram 1,7 tonnām, džeki ir kaut kur pazaudējuši dažus simtus kilogramu, kas vispār arī ir ievērības cienīgs fakts. Var jau šņaukt, neviens nav pret, kā saka, neiebilstu. Bet nu 400 kilogramus?! Nu labi, ne par to tagad stāsts.
Stāsts ir par ieņēmumu dienestu. Tātad miljards, pēc policijas aprēķiniem, viens miljards eiro ir šī kokaīna ielas vērtība. Tagad apsūdzības pabeigtas. Un tagad mēs uzzinām, ka no sešiem apsūdzētajiem četri ir bijuši Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki, kas patiesībā ir tie, kuri organizējuši visu šo te, nu, teiksim tā, diezgan, būsim, visu cieņu, diezgan ievērojamo narkotiku tranzītu.
Četri Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki. Miljards. Turklāt ir vēl visādas nianses. Tur ir vēl divi apsūdzēti par atmazgāšanu, un tas periods, par kuru apsūdzēti, ir diezgan ievērojami garāks. Tas viss ļauj netieši domāt, ka gan jau diezgan droši nebija pirmā kraviņa. Tāda par miljardu. Gan jau, kā saka, bizness bija gadiem attīstījies, gadiem audzis. Un tā tikai izaudzis līdz tādam apjomam. Tādi mums Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki.
Bet tas nav viss, ko mēs šomēnes uzzinājām par Valsts ieņēmumu dienestu. Liels skandāls bija par to, ka no uzņēmēja Ramoliņa izspieduši simt tūkstošus kukuli par to, lai izbeigtu lietu. Tad tur safabricētas lietas.
Tās tātad ir tikai dažas lietas, ko mēs tagad esam uzzinājuši pēdējā laikā par to, kādi cilvēki strādā, kāda iestāde brīnišķīga ir Valsts ieņēmumu dienests. Nu, un no šīm dažām lietām mēs varam droši vien nedaudz spriest par to visu bandītismu, korupciju, tirgošanos ar ietekmi un noziedzības apmēru šinī iestādē.
Protams, ka arī pilnīgi noteikti, ja ir runa par miljardiem un katrs kukulis, teiksim, sākas ar simts tūkstošiem, tas tiek piesegts, tur ir atbalstītāji no augstākā līmeņa. Ieņēmumu dienesta direktore Jaunzeme tika atstādināta īsi pirms vēlēšanām. Es prognozēju, ka būs tūlīt pēc vēlēšanām lieli mēģinājumi viņu atjaunot darbā. Es pat pieņemu, viss tas, ka Vienotība Reiru, kurš atlaida Jaunzemi, diskvalificēja uzreiz vēlēšanu naktī, vēl neviens neko nezinot, paziņoja, ka, teiksim tā, Reirs nevar būt ministrs vairāk no Vienotības…
Nu labi, lai vai kā, vienkārši te daudzi gudri runā par korupciju, par visu kaut ko, kaut kādus oligarhus pensijā, vispār nezin kaut kādus tur piesauc, cīnās ar kaut kādiem mistiskiem korumpantiem. Tikmēr ieņēmumu dienestā safabricētas lietas. Yes! Kukuļa izspiešana. Yes! Kukuļa ņemšana. Protams! Miljardu vērta kontrabanda. Protams, jā viss notiek. Tāda mums brīnišķīga iestāde.
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
