Brīnos, kā Šlesers ar saviem Ķīnas līdzbraucējiem nav ielikti cietumā
Armands Puče, la.lv30.01.2024.
Komentāri (48)
Iesaki rakstu: 
Janvāra vidū lielā daļā Latvijas nokusa sniegs, un tāpat kā pavasarī, ja sniegs nokūst, jums taču ir skaidrs, ko var uzreiz pamanīt, ja zeme atkal ir kaila un plika. Priekšā neteikšu, jo katram tā sabojātības vai izmanības pakāpe sava. Lūk, kam šo rindu autors uzskrēja virsū – lūk, kur es iekāpu…
Man patika, ka Rīgas mērs Vilnis Ķirsis vispirms fotografējas ar kaut kādiem cilvēkiem, bet pēc tam prasa – eu, kas tie bija? Tas par tiem arābu investoriem, ko Šķēle un Šlesers ir atveduši līdz Andrejostai.
Nav jau teikts, ka nepareizie, vienīgi – kā tur valstī ar tām drošības dienestu kailajām dzīvībām? Ja kaut kādi cilvēki iebrauc un aizbrauc, bet lielās pilsētas galva tikai pēc tam sāk interesēties par viesiem – sak’, jāpārbauda, vai nav kaut kādi sankcionētie, vai nav zaļie cilvēciņi – varam tikai minēt, kā tiek valstī koordinēts darbs šajā sakarā. Vai arī – Vilnis ir bijis ķirsī… Piedod, Vilni, tas bija uzbrauciens.
Drīz būs divi gadi, kā latvieši skaita asiņaino graudu vagonus, kas nonāk līdz mums vai iet cauri mūsu zemei. Skaita un skaita, un viens otram uzdod jautājumu – kāpēc? Skaita un skaita, un skatās uz Eiropu. Skatās uz Āfriku. Tas, ka mēs paši varam pieņemt šajā sakarā lēmumu, tas galvā un kājās nevienam neienāk.
Pretarguments – graudus tāpat kāds vedīs… Nu, un? Lai ved! Mēs nevedīsim. Nav dūšas, kas nozīmē, ka – nav arī sēklinieku… Mēs jau St.Jurim pat arēnu nevaram aiztaisīt ciet, lai gan tas ir tas pats asiņaino graudu stāsts – čekists zina, kam viņš kalpo, mēs arī to saprotam, bet – labāk paliekam savās vietās, jo, drošs paliek bailīgs, varbūt vajadzēs drīz kādam rādīt savus mugurkaula rentgena uzņēmumus…
Ierēdņi staigā un staigā – nepaguruši. Viņdien uzzinājām, ka “Augstsprieguma tīklos” pie kāposta bļodas ir apsēdusies Ilze Znotiņa. Tā pati Ilze, kas taisīja banku kapitālo remontu. Kā tas viss beidzās, ir labi zināms – tā piegrieza skrūves, ka norāva vītnes… Politiķi Ilzi vēl vienam termiņam neizvēlējās, kas laikam nozīmēja, ka a) slikti strādāja; b) krita uz nerviem; c) ģīmis nepatika. Tiesa, kaut kādu kompetenci taču cilvēks pa šiem gadiem bija uzkrājis, informāciju ievācis. Turklāt pagājušā gada beigās parādījās ziņa, ka Znotiņa ir kļuvusi par Eiropas priekšnieci tādam pasākumam kā “Globālā koalīcija cīņai pret finanšu noziegumiem”.
Tad ko viņa tagad darīs “Augstsprieguma tīklos”? Atbildēs par juridiskajiem jautājumiem vai raks zem šīs iestādes finanšu noziegumiem? Vai vēl vienkāršāk – pārbaudīs uz savas ādas, vai tiešām tajos “tīklos” tik daudz maksā? Un kas notiks ar “globālajiem noziegumiem”? Ilze tā kā apvienos pienākumus vai tos vienus uzmetīs…
Brīnos, kā Šlesers ar saviem Ķīnas līdzbraucējiem nav ielikti cietumā. Paskaidrošu. Tas, ka kaut kādi deputāti aizbrauca uz Ķīnu, šo rindu autoru nesatrauc. Vai viņi tur brauca spiegot, vai pašus vervēja – kāda grīdas šķirba. Es tā kā vairāk par dāvinājumu, ko amatpersonām nav brīv pieņemt, vai arī – ir jāmaksā sods un jāskaita rūtotie gadi.
Pārspīlēju? Nebūt ne. Mums taču tiesību sargiem ir precedents, ka amatpersonas nedrīkst pieņemt dāvanas kaut kāda ceļojuma vai brauciena formā. Tā kā nebija noformēts pat komandējums un pats brauciens visam baram tika uzsaukts – vai tas neizskatās pēc dāvanas? Kukuļa? Nu, vismaz pēc baltmaizes doniņas. Kur pazudusi KNAB modrā acs, kas citos līdzīgos dāvanu gadījumos pat nemirkšķina?
Visbeidzot! Kamēr viens no Latvijas novadu sakarīgākajiem vadītājiem nezina, kur ņemt naudu – runa ir par pierobežu Balvu pusē –, lai tiktu galā ar visa veida fiskālajiem izaicinājumiem, drošību ieskaitot, Rīgā vienam rallija un vienam basketbola pasākumam valdība ieskapēja septiņus citronus.
Jo kas ir Balvi? Tā ir tikai Latvijas drošības prioritārā zona, kam pašai jāizdomā, kur atrast iztrūkstošos 4 miljonus. Savukārt minētie sporta pasākumi, kas nebija obligāti, bet mēs tos ļoti, ļoti gribējām, ir pilnīgi cita opera – tie ir “fiskāli neitrāli dižpasākumi”. Ja krievi mums uzbruks caur Balvu pusi, mēs tur nosūtīsim Sesku ar ceļa putekļu maisu un Vējoni, kas nomētās agresoru ar bumbām.
Starp citu, ievērojot valsts naudas tēriņu paradumus. Varbūt bumbu patvertnes, kuru mums nav un kuras pilnīgi noteikti necelsies, vajadzētu pasludināt par basketbola bumbu patvertnēm? Un tam gan naudu atradīs… Simt punktu! Jo basketbols! Tad varētu paslēpt tajās gan basketbola bumbas ar Banki autogrāfu, gan Kalvīti ar hokeja izlasi…
Ui, kā paspruka! Kas attiecas uz Kalvīti un Latvijas Hokeja federāciju: neērti jau prasīt, bet varbūt viņi beidzot varētu iesniegt publisku atskaiti, kas notika ar to nodokļu maksātāju naudu, kas viņiem bija vajadzīga, lai segtu pasaules hokeja čempionāta izmaksas. Protams, nav jau obligāti, jo tā jau valsts nauda, bet – ja sanāk laiks, ja ir kāds brīvāks brīdis, varbūt var vismaz ar pirkstiem parādīt, kur tā liekā nauda palika. Vismaz virzienu parādīt..
Runā, ka februārī atkal būs sniegs. Tas nozīmē, ka zemi pārklās bieza sniega sega un atkal kādu mēnesi vai divus būs neaprakstāms miers un klusums… Varbūt vienīgi prezidents savā sociālajā virinātāvā paliks proaktīvs, kāds ir bijis līdz šim, bet – viņu neaiztiksim, jo viņš taču domā par mums visiem. Kā mums veicas!
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
