Brīnumainā kārtā „Pfizer” vakcīna izrādās derīga nevis sešus, bet veselus deviņus mēnešus
Pietiek lasītājs30.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas valstij kādu brīdi nebūs jādomā, kur nogrūst bezjēgā daudz sapirktās Covid vakcīnas, - brīnumainā kārtā izrādījies, ka Pfizer/BioNTech vakcīna Comirnaty vakcīna ir derīga nevis tikai sešus, bet veselus deviņus mēnešus.
Jau vairākas dienas mediķu aprindās cirkulē Zāļu valsts aģentūrā saskaņota, ar 21. septembri datēta „Vēstule veselības aprūpes speciālistam”, kurā tiek informēts par to, ka Comirnaty vakcīna, par kuru līdz šim ražotājs oficiāli bija paziņojis, ka tā ir derīga ne ilgāk kā sešus mēnešus, turpmāk skaitīsies derīga veselus deviņus.
„Cienītais veselības aprūpes speciālist! Informējam Jūs, ka 2021. gada 10. septembrī Eiropas Savienībā (ES) ir apstiprināti jauni derīguma termiņa nosacījumi, uzglabājot Comirnaty īpaši zemā temperatūrā,” norādīts vēstulē.
Tajā aprakstīts, ka „produktu informācijā ir veikti atjauninājumi par jauno derīguma terminu sasaldētam flakonam, derīguma termiņš ir pagarināts no 6 mēnešiem līdz 9 mēnešiem. Uzglabāšanas apstākli paliek nemainīgi (no -90 C līdz -60 C)”.
Turklāt izrādās, ka tagad deviņu mēnešu laikā neatvērtus flakonus var uzglabāt un transportēt temperatūrā no mīnus 25 C līdz mīnus 15 C vienu laika periodu līdz divām nedēļām, pēc kā atlikt atpakaļ uzglabāšanai temperatūrā no mīnus 90 līdz mīnus 60 grādiem.
Derīguma pagarinājums attiecināms arī ar atpakaļejošu datumu vakcīnu flakoniem, kas jau saražoti pirms šo izmaiņu apstiprinājuma: kastītes ar derīguma termiņu no 2021. gada jūnija līdz 2022 gada martam varot tikt izmantotas trīs mēnešus pēc norādītā, datuma ja vien nodrošināti apstiprinātie uzglabāšanas apstākļi.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
