Brīnumainā kārtā „Pfizer” vakcīna izrādās derīga nevis sešus, bet veselus deviņus mēnešus
Pietiek lasītājs30.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas valstij kādu brīdi nebūs jādomā, kur nogrūst bezjēgā daudz sapirktās Covid vakcīnas, - brīnumainā kārtā izrādījies, ka Pfizer/BioNTech vakcīna Comirnaty vakcīna ir derīga nevis tikai sešus, bet veselus deviņus mēnešus.
Jau vairākas dienas mediķu aprindās cirkulē Zāļu valsts aģentūrā saskaņota, ar 21. septembri datēta „Vēstule veselības aprūpes speciālistam”, kurā tiek informēts par to, ka Comirnaty vakcīna, par kuru līdz šim ražotājs oficiāli bija paziņojis, ka tā ir derīga ne ilgāk kā sešus mēnešus, turpmāk skaitīsies derīga veselus deviņus.
„Cienītais veselības aprūpes speciālist! Informējam Jūs, ka 2021. gada 10. septembrī Eiropas Savienībā (ES) ir apstiprināti jauni derīguma termiņa nosacījumi, uzglabājot Comirnaty īpaši zemā temperatūrā,” norādīts vēstulē.
Tajā aprakstīts, ka „produktu informācijā ir veikti atjauninājumi par jauno derīguma terminu sasaldētam flakonam, derīguma termiņš ir pagarināts no 6 mēnešiem līdz 9 mēnešiem. Uzglabāšanas apstākli paliek nemainīgi (no -90 C līdz -60 C)”.
Turklāt izrādās, ka tagad deviņu mēnešu laikā neatvērtus flakonus var uzglabāt un transportēt temperatūrā no mīnus 25 C līdz mīnus 15 C vienu laika periodu līdz divām nedēļām, pēc kā atlikt atpakaļ uzglabāšanai temperatūrā no mīnus 90 līdz mīnus 60 grādiem.
Derīguma pagarinājums attiecināms arī ar atpakaļejošu datumu vakcīnu flakoniem, kas jau saražoti pirms šo izmaiņu apstiprinājuma: kastītes ar derīguma termiņu no 2021. gada jūnija līdz 2022 gada martam varot tikt izmantotas trīs mēnešus pēc norādītā, datuma ja vien nodrošināti apstiprinātie uzglabāšanas apstākļi.
Seko mums 
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
