Brišken, sēdies, divi, ej prom uz mājām un pamēģini atcerēties, ko sastrādāji desmit gadus, vadot „Rail Baltica” projektu
Guntars Vītols02.06.2024.
Komentāri (36)
Iesaki rakstu: 
Būtiska nianse par Rail Baltica. Par naudu no Eiropas - cik, kad un vai vispār būs pieejama papildus, to lems tikai pēc 2027. gada, kad sāksies jaunais plānošanas periods.
Šobrīd (jau sen) ir zināms tikai tas, ka no sākotnējās summas - ap 2 miljardiem - 85% segs ES. Papildus 6 (?) miljardi sadārdzinājuma - kas to lai zina. Var runāt, cik un kā tik tīk, bet atbilde tāpat būs pēc vairākiem gadiem. Tas nozīmē to, ka, šobrīd parakstot apņemšanos kaut ko būvēt, mēs garantēti uzņemamies milzīgus riskus.
Miljardiem eiro vērtus. Orientējoši līdz 6 miljardiem, kas salīdzinājumā ir gandrīz puse no valsts budžeta, par to var maksāt pensijas gandrīz divus gadus, uzturēt veselības sistēmu 3 gadus un tamlīdzīgi. Tie nav vienkārši cipari, bet astronomiskas summas.
Tāpēc jau Finanšu ministrija bremzē - kā tu vari uzņemties „šausminošas” saistības, ja tev nav zināms, kā tu to finansēsi. Es arī Briškenam pateiktu – sēdies, divi, ej prom uz mājām un pamēģini atcerēties, ko sastrādāji 10 gadus, vadot projektu.
Tikmēr mums te reklāmas kampaņas uz Eiroparlamentu. LTV demonstrē Dombrovska sasniegumus par kārtējo eirofondu naudām pārsimt miljonu apmērā. Bet Valdis jau zina, ka ar Rail Baltica ir dramatiska problēma, jo sēž Eiropas Komisijas vadībā. Tie jau arī ir tie lēmēji par šo jautājumu. Par to gan televizorā neko nesaka. Pzdc, pardon my french.
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
