Briškens gatavo sabiedrību nākošajiem nodokļu maksātāju naudas ieguldījumiem "airBaltic"
Aivars Strakšas23.01.2025.
Komentāri (34)
Iesaki rakstu: 
Briškens gatavo sabiedrību nākošajiem ieguldījumiem "airBaltic". Iespējams, nosauktā 70 miljonu eiro summa nav nejauša.
Citāts. „"Bet vienlaikus, ja veidojas attiecīgi apstākļi un valsts tiek pilnvērtīgi informēta, piemēram, lai saglabātu 25% kompānijas akciju, tad valstij arī varbūt jāpiedalās šajā emisijā," piebilda Briškens.
Ministrs skaidroja, ka patlaban nav iespējams pateikt, vai valstij būtu jāinvestē vai nē, jo to noteiks "airBaltic" novērtējums pirms iespējamā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO). Viņš piebilda, ka katrā ziņā valstij ir jābūt gatavai šādus stratēģiskus lēmumus pieņemt."
Ko tad mums pateica satiksmes ministrs:
- ja gribam saglabāt 25% "airBaltic" akciju, tad var nākties piemaksāt par šīm akcijām. Acīmredzot, ja negribam tos procentus, tad varam arī nepiemaksāt.
- var secināt, ka pastāv bažas par novērtējumu. Novērtējums, kas šobrīd tiek veikts, varētu nesakrist ar ekspertu apgalvoto "airBaltic" vērtību ap 300 miljoniem eiro un, iespējams, būs pavisam tuvu vai arī pilnībā sakritīs ar "airBaltic" kritiķu minēto uzņēmuma vērtību, kas ir viens simboliskais eiro.
- tālāk jau ir saprotams, kāpēc valstij ir jāizpērk 25% akciju uzņēmumā, kurā tai pieder 98% akciju. Ja uzņēmuma vērtība ir tuvu nullei vai varbūt pat ar negatīvu zīmi, tad stratēģiskā investora prasība atjaunot kapitālu ir taisnīga un loģiska.
- uzmanība ir jāpievērš ministra teiktajam par iespējamo IPO. Var secināt, ka pastāv variants, kur stratēģiskais investors iegādājas akcijas bez IPO un vērtību nosaka pēc novērtējuma. Tas arī šajā gadījumā būtu tikai loģiski.
Pozitīvais no Briškena paustā. "Ministrs atzīmēja, ka sarunas ar stratēģisko investoru turpinās un patlaban Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāram kā kapitāldaļu turētājam ir pilnvarojums brīdī, kad otra puse ir parakstījusi līgumu, to parakstīt arī no Latvijas puses, ...."
Tātad pastāv reāla iespēja, ka darījums notiks. Tas nozīmē, ka "airBaltic" turpinās lidot un arī darba vietas tiks saglabātas, kas arī nav mazsvarīgi.
Es netaisītu lielu traģēdiju no tā, ka valstij būs jāiegulda "airbaltic" vēl desmiti miljoni eiro. Ja darījums izjūk, tad cita ceļa kā maksātnespējas ierosināšana nebūs. Visa manta jau ir ieķīlāta par labu obligāciju īpašniekiem. Uz 30.09.2024. uzņēmuma pamatlīdzekļu vērtība ir tikai 160 miljoni eiro. Pārdodot izsolē dabūs vēl mazāk. Domāju, stipri mazāk.
Tāpēc cerību dabūt atpakaļ visus obligācijās ieguldītos 50 miljonus nav. Tagad šī summa pārceļos no obligācijām uz jau jaunajām akcijām. Tas, ko Latvijas puse ieguldīs akcijās, būs apmēram līdzvērtīgs ar to, kas tiks saņemts no obligāciju emisijas dzēšanas. Tomēr labāk, nekā visu pazaudēt. Tas ir labākais no visiem sliktajiem variantiem.
Latvijas puses vēlme pasniegt "airBaltic" katastrofu kā ģeniālu uzņēmuma pārvaldīšanas sasniegumu ir smieklīga. Tāpat ir labi redzams, ka SM un "airBaltic" vadība ir smagi "aptaisījušies". Šobrīd būtu labi savākties, aizmirst personīgās ambīcijas un ar nepārdomātām prasībām nenoraut darījumu.
Gausa un Vaska 2. janvāra paziņojumi joprojām nav saprotami un varētu būt traktējami kā mēģinājums izjaukt darījumu vai arī darbošanās investora interesēs. Katrā gadījumā tas ir stipri aizdomīgi un neprofesionāli. Parasti pirms IPO vai uzņēmumu pārņemšanas abu pušu vadība izvairās no jebkādiem publiskiem paziņojumiem un viedokļa paušanas. Ir acīmredzams, ka pēc tiem nebija arī vajadzības.
P.S. Ceru, ka darījums notiks un "airBaltic" nepazudīs nebūtība. Tāpat ceru, ka Latvijas valsts un tauta savus "varoņus" neaizmirsīs. Un ne jau tāpēc, ka vajadzētu obligāti atriebties vai sodīt, bet tāpēc, lai nākotnē šādu gadījumu būtu mazāk.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
