Briškens gatavo sabiedrību nākošajiem nodokļu maksātāju naudas ieguldījumiem "airBaltic"
Aivars Strakšas23.01.2025.
Komentāri (34)
Iesaki rakstu: 
Briškens gatavo sabiedrību nākošajiem ieguldījumiem "airBaltic". Iespējams, nosauktā 70 miljonu eiro summa nav nejauša.
Citāts. „"Bet vienlaikus, ja veidojas attiecīgi apstākļi un valsts tiek pilnvērtīgi informēta, piemēram, lai saglabātu 25% kompānijas akciju, tad valstij arī varbūt jāpiedalās šajā emisijā," piebilda Briškens.
Ministrs skaidroja, ka patlaban nav iespējams pateikt, vai valstij būtu jāinvestē vai nē, jo to noteiks "airBaltic" novērtējums pirms iespējamā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO). Viņš piebilda, ka katrā ziņā valstij ir jābūt gatavai šādus stratēģiskus lēmumus pieņemt."
Ko tad mums pateica satiksmes ministrs:
- ja gribam saglabāt 25% "airBaltic" akciju, tad var nākties piemaksāt par šīm akcijām. Acīmredzot, ja negribam tos procentus, tad varam arī nepiemaksāt.
- var secināt, ka pastāv bažas par novērtējumu. Novērtējums, kas šobrīd tiek veikts, varētu nesakrist ar ekspertu apgalvoto "airBaltic" vērtību ap 300 miljoniem eiro un, iespējams, būs pavisam tuvu vai arī pilnībā sakritīs ar "airBaltic" kritiķu minēto uzņēmuma vērtību, kas ir viens simboliskais eiro.
- tālāk jau ir saprotams, kāpēc valstij ir jāizpērk 25% akciju uzņēmumā, kurā tai pieder 98% akciju. Ja uzņēmuma vērtība ir tuvu nullei vai varbūt pat ar negatīvu zīmi, tad stratēģiskā investora prasība atjaunot kapitālu ir taisnīga un loģiska.
- uzmanība ir jāpievērš ministra teiktajam par iespējamo IPO. Var secināt, ka pastāv variants, kur stratēģiskais investors iegādājas akcijas bez IPO un vērtību nosaka pēc novērtējuma. Tas arī šajā gadījumā būtu tikai loģiski.
Pozitīvais no Briškena paustā. "Ministrs atzīmēja, ka sarunas ar stratēģisko investoru turpinās un patlaban Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāram kā kapitāldaļu turētājam ir pilnvarojums brīdī, kad otra puse ir parakstījusi līgumu, to parakstīt arī no Latvijas puses, ...."
Tātad pastāv reāla iespēja, ka darījums notiks. Tas nozīmē, ka "airBaltic" turpinās lidot un arī darba vietas tiks saglabātas, kas arī nav mazsvarīgi.
Es netaisītu lielu traģēdiju no tā, ka valstij būs jāiegulda "airbaltic" vēl desmiti miljoni eiro. Ja darījums izjūk, tad cita ceļa kā maksātnespējas ierosināšana nebūs. Visa manta jau ir ieķīlāta par labu obligāciju īpašniekiem. Uz 30.09.2024. uzņēmuma pamatlīdzekļu vērtība ir tikai 160 miljoni eiro. Pārdodot izsolē dabūs vēl mazāk. Domāju, stipri mazāk.
Tāpēc cerību dabūt atpakaļ visus obligācijās ieguldītos 50 miljonus nav. Tagad šī summa pārceļos no obligācijām uz jau jaunajām akcijām. Tas, ko Latvijas puse ieguldīs akcijās, būs apmēram līdzvērtīgs ar to, kas tiks saņemts no obligāciju emisijas dzēšanas. Tomēr labāk, nekā visu pazaudēt. Tas ir labākais no visiem sliktajiem variantiem.
Latvijas puses vēlme pasniegt "airBaltic" katastrofu kā ģeniālu uzņēmuma pārvaldīšanas sasniegumu ir smieklīga. Tāpat ir labi redzams, ka SM un "airBaltic" vadība ir smagi "aptaisījušies". Šobrīd būtu labi savākties, aizmirst personīgās ambīcijas un ar nepārdomātām prasībām nenoraut darījumu.
Gausa un Vaska 2. janvāra paziņojumi joprojām nav saprotami un varētu būt traktējami kā mēģinājums izjaukt darījumu vai arī darbošanās investora interesēs. Katrā gadījumā tas ir stipri aizdomīgi un neprofesionāli. Parasti pirms IPO vai uzņēmumu pārņemšanas abu pušu vadība izvairās no jebkādiem publiskiem paziņojumiem un viedokļa paušanas. Ir acīmredzams, ka pēc tiem nebija arī vajadzības.
P.S. Ceru, ka darījums notiks un "airBaltic" nepazudīs nebūtība. Tāpat ceru, ka Latvijas valsts un tauta savus "varoņus" neaizmirsīs. Un ne jau tāpēc, ka vajadzētu obligāti atriebties vai sodīt, bet tāpēc, lai nākotnē šādu gadījumu būtu mazāk.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
