Briškens mēģina izvairīties no atbildības un nonākšanas aiz restēm
Ringolds Balodis25.08.2024.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
Satiksmes ministrija grasās likumā iestrādāt grozijumus, kas par ko beidzot būs atbildīgs Rail Baltica projektā. Ja pirmajā brīdi izklausās pat sakarīgi, tad faktiski tiks ar likuma normu atzīts, ka līdz šim atbildības nebija nevienam.
Tāds ir patiesais mērķis šim viltīgajam solim. Tas būs savdabīgs likuma “vairogs” (alibi) ikvienam šai afērā iesaistītajam, kurš varēs tikai norādīt uz šo likuma grozījumu sakot: “A ko es? Nē nu tagad ir skaidrs, bet agrāk.. Agrāk nebija ierakstīts likumā.” Pa smuko, kā saka!
Tā būs visīstākā grēku indulģence vai “grēku atlaišana” ikvienam atbildīgajam. Arī satiksmes ministram Kasparam Briškenam! Sanāk, ka šie ar likumu atzīs, ka “neviens un ne par ko” līdz šim nav bijis atbildīgs. Kam tad tāds Valsts parvaldes iekārtas likums!? Kaķim zem astes vai!?
Starp citu, Briškena plāns, manuprāt, ir juridiski pārdomāts un pat perfekts. Redziet, viens un tas pats juridisks solis var būt ar atšķirīgām sekām. Ja tāds būtu pirms 10 gadiem tad ok, taču tagad pavisam, pavisam cita lieta. Atcerēsimies, ka tagad jau tiek meklēti vainīgie šai vislielākajā naudas izsaimniekošanas afērā... Un skaidrs, ka prokuratūra vien noplātīs rokas. Un ko gan citu?
Ir skaidrs, ka šādus grozījumus visticamāk izdabūs cauri. Un ar opozīcijas rokām... Ar tā paša “Apvienotā saraksta” (AS) rokām. Kāpēc? Nu padomājiet paši, kāds bars ar politiķiem bijis projekta laikā ''pie ruļļiem'' - Māris Kučinskis (AS), Uldis Augulis (ZZS), Laimdota Straujuma (JV) un tā tālāk un joprojām. Tāda parlamentāras izmeklēšanas komisija vispār var iet bekot.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
