
Briškens tāpat kā Linkaits pirms viņa ļoti dārgi izmaksā nodokļu maksātājiem
Aivars Strakšas24.01.2025.
Komentāri (41)
Vakardienas Dombura raidījums - situācija ar un ap "airBaltic" ir vēl bēdīgāka nekā bija domāts līdz šim. Pirmais nepatīkamais pārsteigums - konflikts starp Satiksmes ministriju un "airBaltic" padomi.
Cik varēja saprast no teiktā, tad konflikts ir jau stipri ielaists un sens. Padomes priekšēdētājs esot rakstījis sūdzības par ministriju un ministru dažādām iestādēm un arī premjerei. Sūdzību saturs netika atklāts.
Šāda konflikta esamība pastiprina bažas par Satiksmes ministra, valsts sekretāra un uzņēmuma padomes profesionalitāti un spēju strādāt paaugstināta stresa apstākļos, kā arī nolikt personīgās simpātijas un antipātijas pie malas un pieņemt adekvātus lēmumus.
Otrais pārsteigums - nebija saprotams kurš tad uzdeva pieņemt lēmumu par padomes atlaišanu un kāpēc tas bija jādara 21. janvārī, ja padomei uzdots strādāt līdz 12. februārim. Tātad līdz nākošajai akcionāru sapulcei.
Valsts sekretārs A. Židkova k-gs, kurš formāli parakstīja šo lēmumu, liedzās, ka tas esot viņa lēmums. Atsaucās uz kaut ko virs viņa un ārpus ministrijas, kaut arī valdības lēmuma un pilnvarojuma šajā gadījumā nebija. Arī Briškens kratījās vaļā no atbildības par Padomes atlaišanu. Ar vienu vārdu sakot - bērnudārzs.
Izteikšu savu hipotēzi - Briškens uzdeva Židkovam atlaist padomi, jo vajadzēja publiski kaut kā reaģēt uz sabiedrības sašutumu un parādīt enerģisku rīcību. Tātad sava tēla spodrināšanai. Židkovs drošības dēl aizgāja pakonsultēties kaut kur un ar kaut ko "tur augšā" un padomi atlaida. Turklāt aizmirstot izskatīt pārējos četrus ārkārtas akcionāru sapulces jautājumus.
Viena saputrošanās/samelošanās - valdes loceklis P. Cālīša k-gs uz tiešu jautājumu, cik tad no 100 lidmašīnām ir paredzēts iznomāt citām kompānijām atbildēja - 30 procentus. Tātad secinam, ka 70% lidmašīnu operēs paši. Tātad 70 lidmašīnas. Tas ir pilnīgi neiespējami, jo šobrīd pat 30 lidmašīnām nespēj nodrošināt rentablus maršrutus. Varbūt tas bija pašsaglabāšanas instinkts, kas neļāva pateikt, ka iznomāt ir plānots 70%. Varbūt arī pārteicās.
Viena atbilde uz sarežģītu jautājumu - cik ilgi "airBaltic" spēs izvilkt bez papildu finansējuma? Ar pirmo reizi Domburs gribēto nedabūja, nācās būt uzstājīgam. Rezultātā no uzņēmuma vadības tika izmocīta atbilde, ka budžets esot sastādīts līdz gada beigām. Tātad šim gadam "dedzināmo" finanšu līdzekļu vajadzētu pietikt. Taču pārliecību runātāja balsī nejutu.
Papildus iegūtā informācija par "airBaltic".
Briest konflikts starp uzņēmuma vadību un darbiniekiem zemo algu dēļ. Tātad investoram finanšu situācija "airBaltic" būs vēl sliktāka, jo būs jāvienojas ar arodbiedrību par atalgojuma celšanu. Stjuartes un piloti nav īsti ar mieru lidot Lufthansas maršrutos par stipri zemāku atalgojumu. Tika minēts, ka stjuartēm alga ir 1200 eiro/mēnesī, bet Vācijā minimālā alga esot 1400 eiro.
Raidījuma laikā tika izteikta sajūsma par iznomāto lidmašīnu ar apkalpi rentabilitāti un to, cik tas ir labs bizness priekš "airBaltic". Tikai, kā norādīja nozares arodbiedrības vadītāja, rentabilitāte ir uz apkalpju pastiprinātas ekspluatācijas rēķina. Izrādās, ka Gauss papildus nespējai vadīt uzņēmumu ir arī tāds riktīgs vergturis, kurš nežēlo uzņēmuma darbiniekus sava miljona dēļ.
P.S. Viss šis jaunā gada sākuma cirks ap "airBaltic" investoram, tas ir „Lufthansai” dod fantastiskas iespējas iegūt savā īpašumā uzņēmumu par viszemāko iespējamo cenu. Briškens tāpat kā Linkaits pirms viņa ļoti dārgi izmaksā nodokļu maksātājiem.