Briškens un Austrupe slēpj patieso „Rail Baltica” katastrofas apmēru: no valsts budžeta nāksies atmaksāt grandiozas naudas summas
Rail Baltica patiesības balss05.02.2024.
Komentāri (75)
Iesaki rakstu: 
Šobrīd Satiksmes ministriju vada divas tās augstākās amatpersonas - ministrs Kaspars Briškens un valsts sekretāres pienākumu izpildītāja Ligita Austrupe (pēc valsts sekretāres Ilondas Stepanovas atstādināšanas, viņu no ministrijas ēkas izmetot tikpat brutāli kā savulaik izbijušo satiksmes ministra padomnieku Kasparu Briškenu). Abas šīs personas, kā jau zināms, ir bijušas Rail Baltica uzraudzības padomē.
Vienlaikus Rail Baltica kapitāldaļu turētāja – valsts SIA Eiropas Dzelzceļa Līnijas ministrijas uzdevumā (vēl gan pie iepriekšējā ministra, gan pie iepriekšējās valsts sekretāres) ir iepirkusi audita pakalpojumus, lai izvērtētu kāds ir Rail Baltica (AS RB Rail) projektēšanas līgumu stāvoklis. Tā ir publiska informācija un atrodama šeit:
https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/103249.
Varu pateikt, kādi ir šī audita rezultāti: rezultātu nav itin nekādu, jo ar Ligitas Austrupes rīkojumu audita darbība ir apturēta. Faktiski situācija ir tāda, ka abi bijušie Rail Baltica uzraudzītāji šobrīd neļauj veikt auditu par paši sevis uzraudzīta uzņēmuma darba rezultātiem.
Šis audits (iepirkts 2023.gada jūnijā) gan ir atkārtots audits. Eiropas Dzelzceļa Līnijas Satiksmes ministrijas uzdevumā līdzīgu auditu (bet mazāk specifisku) iepirka jau 2022.gada beigās. Rezultāti bija, maigi sakot, krimināli. AS RB Rail būvprojektu izstrāde ir nokavēta par apmēram 3 gadiem. No 4 līgumiem 1 jau ir lauzts (no izpildītāja puses), un no 70+ būvprojektiem Latvijā gatavs nav neviens!
Šo apgalvojumu viegli iespējams pārbaudīt būvniecības informācijas sistēmā, pie "BŪVES NOSAUKUMS" ierakstot "Rail Baltica":
https://bis.gov.lv/bisp/lv/planned_constructions.
Pēdējā kolonna - būvniecības lietas stadija – nozīmē, kādā posmā būvprojekts atrodas. "Projektēšanas nosacījumu izpilde" nozīmē, ka projektēšana nav pabeigta. Vienīgās būvatļaujas, pie kurām rakstīts BŪVDARBI, ir tās, kuras īsteno Eiropas Dzelzceļa Līnijas, pašiem Rail Baltica tādas nav nevienas, kaut arī noslēgtie projektēšanas līgumi paredzeja visu gatavu ne vēlāk kā 2022.gadā.
Kāpēc būvprojektu izstrādes kavējumi projektā vispāŗ ir problēma, un kāpēc tas ir tik rūpīgi jāslēpj? Tāpēc, ka te mēs nopietni varam runāt par valsts mantas izšķērdēšanu.
Finansējuma devējs CINEA ir noslēdzis līgumu par aktivitāšu īstenošanu ar Rail Baltica. Līguma priekšpēdējā versija ir pat publicēta Rail Baltica mājaslapā: https://www.railbaltica.org/wp-content/uploads/2020/02/Amendment-2014-EU-TMC-0560-M_Redacted.pdf. Projekti Latvijā ir aprakstīti zem Activity 13, sākot no 19.lpp.
Protams, ka datumi, līdz kādiem finansējuma devējs tos sagaida, visi ir aizkrāsoti (sākot no 37.lpp), bet pašā līgumā var atrast skaidrus datus, ka līgums par finansējuma došanu būvprojektiem ir spēkā tikai līdz 2022.gada 31.12. (punkts 2.2, 2.lpp).
Kopš tā laika šis finansējuma līgums ir grozīts vēlreiz, un Rail Baltica saņēma pagarinājumu līdz 31.12.2024. Grozījumi publiski pieejami nav. Vairāk pagarinājumu nebūs, to Eiropa ir ļoti skaidri pateikusi.
Burtiski tas nozīmē to, ka vai nu 31.12.2024. ir gatavi visi 70+ projekti, vai arī Latvija atmaksā CINEA saņemto finansējumu aptuveni 40 miljonus eiro + virsizdevumus par visiem gadiem kopš 2018. gada.
Tā kā liela daļa šīs naudas jau ir iztērēta un Rail Baltica inženieri saka, ka nebūs gatavi vairāk par 20 projektiem, tad ir skaidrs, ka naudu CINEA nāksies atdot Latvijas valstij. Un, ja valsts vēl joprojām vēlēsies sev dzelzceļu, tad valstij būs arī jāmaksā par jaunu projektu izstrādi no savas kabatas.
Visa šī situācija ir izveidojusies laikā, kamēr Ligita Austrupe ir bijusi Rail Baltica padomē un nav darījusi neko, lai to novērstu. Savukārt tik pamatīgas Rail Baltica neveiksmes būtu Kaspara Briškena politiskais kaps. Tieši tāpēc viņi abi šobrīd dara, ko spēj, lai situāciju noslēptu.
Un pēdējā ziņa - no 5 Rail Baltica valdes locekļiem tikai 2 (abi francūži) savos amatos ir iecelti ar konkursu. Gan Kitija Gruškevica (jau K. Briškena laikā!), gan Marius Narmontas un Marko Kivila ir iecelti "pa draugam" no Ligitas Austrupes vadītās padomes.
Varat droši interesēties par konkursa norisi, publikācijām, piesaistīto rekrutēšanas aģentūru un citiem kandidātiem - nekas no tā neeksistē. Skaistie vārdi par caurspīdību un augstiem standartiem ir vien makaroni ausīm. Salīdziet to ar K. Briškena satraukumu un prasību ierosināt disciplinārlietu par to, ka J. Iesalnieks ir paņemts darbā par juristu Eiropas Dzelzceļa Līnijās...
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
