Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Biedri Staļin, laiks tikt galā ar tautas ienaidniekiem!

Šis Solovjovs brunčos ir Latvijas radio galvenā redaktore, kas aicina beidzot tikt galā ar “ķengu portāliem”, kuri, lūk, atļaujoties diskreditēt augstākās amatpersonas, izmeklētājus un prokurorus.

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šobrīd Satiksmes ministriju vada divas tās augstākās amatpersonas - ministrs Kaspars Briškens un valsts sekretāres pienākumu izpildītāja Ligita Austrupe (pēc valsts sekretāres Ilondas Stepanovas atstādināšanas, viņu no ministrijas ēkas izmetot tikpat brutāli kā savulaik izbijušo satiksmes ministra padomnieku Kasparu Briškenu). Abas šīs personas, kā jau zināms, ir bijušas Rail Baltica uzraudzības padomē.

Vienlaikus Rail Baltica kapitāldaļu turētāja – valsts SIA Eiropas Dzelzceļa Līnijas ministrijas uzdevumā (vēl gan pie iepriekšējā ministra, gan pie iepriekšējās valsts sekretāres) ir iepirkusi audita pakalpojumus, lai izvērtētu kāds ir Rail Baltica (AS RB Rail) projektēšanas līgumu stāvoklis. Tā ir publiska informācija un atrodama šeit: 

https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/103249.

Varu pateikt, kādi ir šī audita rezultāti: rezultātu nav itin nekādu, jo ar Ligitas Austrupes rīkojumu audita darbība ir apturēta. Faktiski situācija ir tāda, ka abi bijušie Rail Baltica uzraudzītāji šobrīd neļauj veikt auditu par paši sevis uzraudzīta uzņēmuma darba rezultātiem.

Šis audits (iepirkts 2023.gada jūnijā) gan ir atkārtots audits. Eiropas Dzelzceļa Līnijas Satiksmes ministrijas uzdevumā līdzīgu auditu (bet mazāk specifisku) iepirka jau 2022.gada beigās. Rezultāti bija, maigi sakot, krimināli. AS RB Rail būvprojektu izstrāde ir nokavēta par apmēram 3 gadiem. No 4 līgumiem 1 jau ir lauzts (no izpildītāja puses), un no 70+ būvprojektiem Latvijā gatavs nav neviens!

Šo apgalvojumu viegli iespējams pārbaudīt būvniecības informācijas sistēmā, pie "BŪVES NOSAUKUMS" ierakstot "Rail Baltica":

https://bis.gov.lv/bisp/lv/planned_constructions.

Pēdējā kolonna - būvniecības lietas stadija – nozīmē, kādā posmā būvprojekts atrodas. "Projektēšanas nosacījumu izpilde" nozīmē, ka projektēšana nav pabeigta. Vienīgās būvatļaujas, pie kurām rakstīts BŪVDARBI, ir tās, kuras īsteno Eiropas Dzelzceļa Līnijas, pašiem Rail Baltica tādas nav nevienas, kaut arī noslēgtie projektēšanas līgumi paredzeja visu gatavu ne vēlāk kā 2022.gadā.

Kāpēc būvprojektu izstrādes kavējumi projektā vispāŗ ir problēma, un kāpēc tas ir tik rūpīgi jāslēpj? Tāpēc, ka te mēs nopietni varam runāt par valsts mantas izšķērdēšanu.

Finansējuma devējs CINEA ir noslēdzis līgumu par aktivitāšu īstenošanu ar Rail Baltica. Līguma priekšpēdējā versija ir pat publicēta Rail Baltica mājaslapā: https://www.railbaltica.org/wp-content/uploads/2020/02/Amendment-2014-EU-TMC-0560-M_Redacted.pdf. Projekti Latvijā ir aprakstīti zem Activity 13, sākot no 19.lpp.

Protams, ka datumi, līdz kādiem finansējuma devējs tos sagaida, visi ir aizkrāsoti (sākot no 37.lpp), bet pašā līgumā var atrast skaidrus datus, ka līgums par finansējuma došanu būvprojektiem ir spēkā tikai līdz 2022.gada 31.12. (punkts 2.2, 2.lpp).

Kopš tā laika šis finansējuma līgums ir grozīts vēlreiz, un Rail Baltica saņēma pagarinājumu līdz 31.12.2024. Grozījumi publiski pieejami nav. Vairāk pagarinājumu nebūs, to Eiropa ir ļoti skaidri pateikusi.

Burtiski tas nozīmē to, ka vai nu 31.12.2024. ir gatavi visi 70+ projekti, vai arī Latvija atmaksā CINEA saņemto finansējumu aptuveni 40 miljonus eiro + virsizdevumus par visiem gadiem kopš 2018. gada.

Tā kā liela daļa šīs naudas jau ir iztērēta un Rail Baltica inženieri saka, ka nebūs gatavi vairāk par 20 projektiem, tad ir skaidrs, ka naudu CINEA nāksies atdot Latvijas valstij. Un, ja valsts vēl joprojām vēlēsies sev dzelzceļu, tad valstij būs arī jāmaksā par jaunu projektu izstrādi no savas kabatas.

Visa šī situācija ir izveidojusies laikā, kamēr Ligita Austrupe ir bijusi Rail Baltica padomē un nav darījusi neko, lai to novērstu. Savukārt tik pamatīgas Rail Baltica neveiksmes būtu Kaspara Briškena politiskais kaps. Tieši tāpēc viņi abi šobrīd dara, ko spēj, lai situāciju noslēptu.

Un pēdējā ziņa - no 5 Rail Baltica valdes locekļiem tikai 2 (abi francūži) savos amatos ir iecelti ar konkursu. Gan Kitija Gruškevica (jau K. Briškena laikā!), gan Marius Narmontas un Marko Kivila ir iecelti "pa draugam" no Ligitas Austrupes vadītās padomes.

Varat droši interesēties par konkursa norisi, publikācijām, piesaistīto rekrutēšanas aģentūru un citiem kandidātiem - nekas no tā neeksistē. Skaistie vārdi par caurspīdību un augstiem standartiem ir vien makaroni ausīm. Salīdziet to ar K. Briškena satraukumu un prasību ierosināt disciplinārlietu par to, ka J. Iesalnieks ir paņemts darbā par juristu Eiropas Dzelzceļa Līnijās...

Novērtē šo rakstu:

236
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

12

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...