Briškens un Austrupe slēpj patieso „Rail Baltica” katastrofas apmēru: no valsts budžeta nāksies atmaksāt grandiozas naudas summas
Rail Baltica patiesības balss05.02.2024.
Komentāri (75)
Iesaki rakstu: 
Šobrīd Satiksmes ministriju vada divas tās augstākās amatpersonas - ministrs Kaspars Briškens un valsts sekretāres pienākumu izpildītāja Ligita Austrupe (pēc valsts sekretāres Ilondas Stepanovas atstādināšanas, viņu no ministrijas ēkas izmetot tikpat brutāli kā savulaik izbijušo satiksmes ministra padomnieku Kasparu Briškenu). Abas šīs personas, kā jau zināms, ir bijušas Rail Baltica uzraudzības padomē.
Vienlaikus Rail Baltica kapitāldaļu turētāja – valsts SIA Eiropas Dzelzceļa Līnijas ministrijas uzdevumā (vēl gan pie iepriekšējā ministra, gan pie iepriekšējās valsts sekretāres) ir iepirkusi audita pakalpojumus, lai izvērtētu kāds ir Rail Baltica (AS RB Rail) projektēšanas līgumu stāvoklis. Tā ir publiska informācija un atrodama šeit:
https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/103249.
Varu pateikt, kādi ir šī audita rezultāti: rezultātu nav itin nekādu, jo ar Ligitas Austrupes rīkojumu audita darbība ir apturēta. Faktiski situācija ir tāda, ka abi bijušie Rail Baltica uzraudzītāji šobrīd neļauj veikt auditu par paši sevis uzraudzīta uzņēmuma darba rezultātiem.
Šis audits (iepirkts 2023.gada jūnijā) gan ir atkārtots audits. Eiropas Dzelzceļa Līnijas Satiksmes ministrijas uzdevumā līdzīgu auditu (bet mazāk specifisku) iepirka jau 2022.gada beigās. Rezultāti bija, maigi sakot, krimināli. AS RB Rail būvprojektu izstrāde ir nokavēta par apmēram 3 gadiem. No 4 līgumiem 1 jau ir lauzts (no izpildītāja puses), un no 70+ būvprojektiem Latvijā gatavs nav neviens!
Šo apgalvojumu viegli iespējams pārbaudīt būvniecības informācijas sistēmā, pie "BŪVES NOSAUKUMS" ierakstot "Rail Baltica":
https://bis.gov.lv/bisp/lv/planned_constructions.
Pēdējā kolonna - būvniecības lietas stadija – nozīmē, kādā posmā būvprojekts atrodas. "Projektēšanas nosacījumu izpilde" nozīmē, ka projektēšana nav pabeigta. Vienīgās būvatļaujas, pie kurām rakstīts BŪVDARBI, ir tās, kuras īsteno Eiropas Dzelzceļa Līnijas, pašiem Rail Baltica tādas nav nevienas, kaut arī noslēgtie projektēšanas līgumi paredzeja visu gatavu ne vēlāk kā 2022.gadā.
Kāpēc būvprojektu izstrādes kavējumi projektā vispāŗ ir problēma, un kāpēc tas ir tik rūpīgi jāslēpj? Tāpēc, ka te mēs nopietni varam runāt par valsts mantas izšķērdēšanu.
Finansējuma devējs CINEA ir noslēdzis līgumu par aktivitāšu īstenošanu ar Rail Baltica. Līguma priekšpēdējā versija ir pat publicēta Rail Baltica mājaslapā: https://www.railbaltica.org/wp-content/uploads/2020/02/Amendment-2014-EU-TMC-0560-M_Redacted.pdf. Projekti Latvijā ir aprakstīti zem Activity 13, sākot no 19.lpp.
Protams, ka datumi, līdz kādiem finansējuma devējs tos sagaida, visi ir aizkrāsoti (sākot no 37.lpp), bet pašā līgumā var atrast skaidrus datus, ka līgums par finansējuma došanu būvprojektiem ir spēkā tikai līdz 2022.gada 31.12. (punkts 2.2, 2.lpp).
Kopš tā laika šis finansējuma līgums ir grozīts vēlreiz, un Rail Baltica saņēma pagarinājumu līdz 31.12.2024. Grozījumi publiski pieejami nav. Vairāk pagarinājumu nebūs, to Eiropa ir ļoti skaidri pateikusi.
Burtiski tas nozīmē to, ka vai nu 31.12.2024. ir gatavi visi 70+ projekti, vai arī Latvija atmaksā CINEA saņemto finansējumu aptuveni 40 miljonus eiro + virsizdevumus par visiem gadiem kopš 2018. gada.
Tā kā liela daļa šīs naudas jau ir iztērēta un Rail Baltica inženieri saka, ka nebūs gatavi vairāk par 20 projektiem, tad ir skaidrs, ka naudu CINEA nāksies atdot Latvijas valstij. Un, ja valsts vēl joprojām vēlēsies sev dzelzceļu, tad valstij būs arī jāmaksā par jaunu projektu izstrādi no savas kabatas.
Visa šī situācija ir izveidojusies laikā, kamēr Ligita Austrupe ir bijusi Rail Baltica padomē un nav darījusi neko, lai to novērstu. Savukārt tik pamatīgas Rail Baltica neveiksmes būtu Kaspara Briškena politiskais kaps. Tieši tāpēc viņi abi šobrīd dara, ko spēj, lai situāciju noslēptu.
Un pēdējā ziņa - no 5 Rail Baltica valdes locekļiem tikai 2 (abi francūži) savos amatos ir iecelti ar konkursu. Gan Kitija Gruškevica (jau K. Briškena laikā!), gan Marius Narmontas un Marko Kivila ir iecelti "pa draugam" no Ligitas Austrupes vadītās padomes.
Varat droši interesēties par konkursa norisi, publikācijām, piesaistīto rekrutēšanas aģentūru un citiem kandidātiem - nekas no tā neeksistē. Skaistie vārdi par caurspīdību un augstiem standartiem ir vien makaroni ausīm. Salīdziet to ar K. Briškena satraukumu un prasību ierosināt disciplinārlietu par to, ka J. Iesalnieks ir paņemts darbā par juristu Eiropas Dzelzceļa Līnijās...
Seko mums 
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
