Briškens un Austrupe slēpj patieso „Rail Baltica” katastrofas apmēru: no valsts budžeta nāksies atmaksāt grandiozas naudas summas
Rail Baltica patiesības balss05.02.2024.
Komentāri (75)
Iesaki rakstu: 
Šobrīd Satiksmes ministriju vada divas tās augstākās amatpersonas - ministrs Kaspars Briškens un valsts sekretāres pienākumu izpildītāja Ligita Austrupe (pēc valsts sekretāres Ilondas Stepanovas atstādināšanas, viņu no ministrijas ēkas izmetot tikpat brutāli kā savulaik izbijušo satiksmes ministra padomnieku Kasparu Briškenu). Abas šīs personas, kā jau zināms, ir bijušas Rail Baltica uzraudzības padomē.
Vienlaikus Rail Baltica kapitāldaļu turētāja – valsts SIA Eiropas Dzelzceļa Līnijas ministrijas uzdevumā (vēl gan pie iepriekšējā ministra, gan pie iepriekšējās valsts sekretāres) ir iepirkusi audita pakalpojumus, lai izvērtētu kāds ir Rail Baltica (AS RB Rail) projektēšanas līgumu stāvoklis. Tā ir publiska informācija un atrodama šeit:
https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/103249.
Varu pateikt, kādi ir šī audita rezultāti: rezultātu nav itin nekādu, jo ar Ligitas Austrupes rīkojumu audita darbība ir apturēta. Faktiski situācija ir tāda, ka abi bijušie Rail Baltica uzraudzītāji šobrīd neļauj veikt auditu par paši sevis uzraudzīta uzņēmuma darba rezultātiem.
Šis audits (iepirkts 2023.gada jūnijā) gan ir atkārtots audits. Eiropas Dzelzceļa Līnijas Satiksmes ministrijas uzdevumā līdzīgu auditu (bet mazāk specifisku) iepirka jau 2022.gada beigās. Rezultāti bija, maigi sakot, krimināli. AS RB Rail būvprojektu izstrāde ir nokavēta par apmēram 3 gadiem. No 4 līgumiem 1 jau ir lauzts (no izpildītāja puses), un no 70+ būvprojektiem Latvijā gatavs nav neviens!
Šo apgalvojumu viegli iespējams pārbaudīt būvniecības informācijas sistēmā, pie "BŪVES NOSAUKUMS" ierakstot "Rail Baltica":
https://bis.gov.lv/bisp/lv/planned_constructions.
Pēdējā kolonna - būvniecības lietas stadija – nozīmē, kādā posmā būvprojekts atrodas. "Projektēšanas nosacījumu izpilde" nozīmē, ka projektēšana nav pabeigta. Vienīgās būvatļaujas, pie kurām rakstīts BŪVDARBI, ir tās, kuras īsteno Eiropas Dzelzceļa Līnijas, pašiem Rail Baltica tādas nav nevienas, kaut arī noslēgtie projektēšanas līgumi paredzeja visu gatavu ne vēlāk kā 2022.gadā.
Kāpēc būvprojektu izstrādes kavējumi projektā vispāŗ ir problēma, un kāpēc tas ir tik rūpīgi jāslēpj? Tāpēc, ka te mēs nopietni varam runāt par valsts mantas izšķērdēšanu.
Finansējuma devējs CINEA ir noslēdzis līgumu par aktivitāšu īstenošanu ar Rail Baltica. Līguma priekšpēdējā versija ir pat publicēta Rail Baltica mājaslapā: https://www.railbaltica.org/wp-content/uploads/2020/02/Amendment-2014-EU-TMC-0560-M_Redacted.pdf. Projekti Latvijā ir aprakstīti zem Activity 13, sākot no 19.lpp.
Protams, ka datumi, līdz kādiem finansējuma devējs tos sagaida, visi ir aizkrāsoti (sākot no 37.lpp), bet pašā līgumā var atrast skaidrus datus, ka līgums par finansējuma došanu būvprojektiem ir spēkā tikai līdz 2022.gada 31.12. (punkts 2.2, 2.lpp).
Kopš tā laika šis finansējuma līgums ir grozīts vēlreiz, un Rail Baltica saņēma pagarinājumu līdz 31.12.2024. Grozījumi publiski pieejami nav. Vairāk pagarinājumu nebūs, to Eiropa ir ļoti skaidri pateikusi.
Burtiski tas nozīmē to, ka vai nu 31.12.2024. ir gatavi visi 70+ projekti, vai arī Latvija atmaksā CINEA saņemto finansējumu aptuveni 40 miljonus eiro + virsizdevumus par visiem gadiem kopš 2018. gada.
Tā kā liela daļa šīs naudas jau ir iztērēta un Rail Baltica inženieri saka, ka nebūs gatavi vairāk par 20 projektiem, tad ir skaidrs, ka naudu CINEA nāksies atdot Latvijas valstij. Un, ja valsts vēl joprojām vēlēsies sev dzelzceļu, tad valstij būs arī jāmaksā par jaunu projektu izstrādi no savas kabatas.
Visa šī situācija ir izveidojusies laikā, kamēr Ligita Austrupe ir bijusi Rail Baltica padomē un nav darījusi neko, lai to novērstu. Savukārt tik pamatīgas Rail Baltica neveiksmes būtu Kaspara Briškena politiskais kaps. Tieši tāpēc viņi abi šobrīd dara, ko spēj, lai situāciju noslēptu.
Un pēdējā ziņa - no 5 Rail Baltica valdes locekļiem tikai 2 (abi francūži) savos amatos ir iecelti ar konkursu. Gan Kitija Gruškevica (jau K. Briškena laikā!), gan Marius Narmontas un Marko Kivila ir iecelti "pa draugam" no Ligitas Austrupes vadītās padomes.
Varat droši interesēties par konkursa norisi, publikācijām, piesaistīto rekrutēšanas aģentūru un citiem kandidātiem - nekas no tā neeksistē. Skaistie vārdi par caurspīdību un augstiem standartiem ir vien makaroni ausīm. Salīdziet to ar K. Briškena satraukumu un prasību ierosināt disciplinārlietu par to, ka J. Iesalnieks ir paņemts darbā par juristu Eiropas Dzelzceļa Līnijās...
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
