Briškenu deleģēs vērsties prokuratūrā par Briškena pārkāpumiem "Rail Baltica"? KNAB tas īpaši neinteresē
PIETIEK25.07.2024.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) nerada īpašu interesi fakts, ka Jaunās Vienotības vadītā valdošā koalīcija nolēmusi deleģēt saistībā ar RailBaltica projektā konstatētajiem „pārkāpumiem” prokuratūrā vērsties satiksmes ministru Kasparu Briškenu, kurš, kā atklāj grāmata „Iznireļi”, pats ilgus gadus ieņēmis atbildīgus amatus šajā projektā un ir tieši atbildīgs par tagad konstatētajiem „pārkāpumiem”. Publicējam KNAB oficiālo atbildi uz Lato Lapsas iesniegumu šai sakarā.
„Par atbildes sniegšanu
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk - Birojs) saņēmis Jūsu iesniegumu, kas reģistrēts Biroja lietvedībā 2024. gada 15. jūlijā ar Nr. L-458.
Iesniegumā, atsaucoties uz ministru prezidentes Evikas Siliņas publiskajiem paziņojumiem, norādīts, ka satiksmes ministrs Kaspars Briškens Ministru kabineta vārdā tiks deleģēts vērsties prokuratūrā, jo saistībā ar projektu “Rail Baltica” ir konstatēti pārkāpumi Satiksmes ministrijas amatpersonu darbā. Iesniegumā minēts, ka grāmatā „Iznireļi” publicētie dokumenti un fakti rāda, ka Kaspars Briškens iepriekš ieņēmis nozīmīgus amatus „Rail Baltica” projekta īstenotājā - AS „RB Rail” un līdz ar to ir bijis ne tikai tieši iesaistīts, bet arī atbildīgs par šī projekta katastrofālo situāciju un nelietderīgi iztērētajiem valsts budžeta līdzekļiem. Līdz ar to tas, ka šāda persona tiek deleģēta vērsties prokuratūrā arī pati par saviem iespējamiem pārkāpumiem un noziedzīgu nolaidību, rada acīmredzamu interešu konflikta situāciju.
Atbildot uz iesniegumu, informēju par turpmāk minēto.
Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk - Interešu konflikta novēršanas likums) 1. panta 5. punkts nosaka, ka interešu konflikts ir situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.
Interešu konflikta novēršanas likuma 11. panta pirmā daļa nosaka, ka valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.
Ievērojot minēto normatīvo regulējumu, interešu konflikts būs situācijā, ja Kaspars Briškens veiks ar savu valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt Kaspara Briškena, viņa radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.
Interešu konflikta novēršanas likuma 21. panta pirmās daļas 1. punkts nosaka, ka valsts amatpersona nekavējoties rakstveidā sniedz informāciju augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai par pašas, savu radinieku vai darījumu partneru mantisko vai citu personisko ieinteresētību kādas darbības veikšanā, kura ietilpst tās amata pienākumos valsts, savukārt atbilstoši Interešu konflikta novēršanas likuma 21. panta trešajai daļai augstāka valsts amatpersona vai koleģiālā institūcija pēc šā panta pirmajā daļā minētās informācijas saņemšanas uzdod attiecīgās valsts amatpersonas funkciju vai uzdevumu izpildi citai valsts amatpersonai.
Ņemot vērā minēto, gadījumā, ja Kasparam Briškenam, pamatojoties uz Ministru kabineta deleģējumu, būs jāveic ar valsts amatpersonas amata pienākumiem saistītās darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt Kaspara Briškena, viņa radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses, Kasparam Briškenam par to nekavējoties rakstveidā jāinformē Ministru kabinets, savukārt Ministru kabinetam pēc šādas informācijas saņemšanas jārīkojas atbilstoši Interešu konflikta novēršanas likuma 21. panta trešās daļas prasībām.
Izvērtējot iesniegumā norādīto, netiek konstatēta informācija par faktiem, kas norāda uz iespējamiem Interešu konflikta novēršanas likumā valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpumiem.
Priekšnieka vietnieces p.i. A. Rumjanceva.”
Seko mums 
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
