Briškenu deleģēs vērsties prokuratūrā par Briškena pārkāpumiem "Rail Baltica"? KNAB tas īpaši neinteresē
PIETIEK25.07.2024.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) nerada īpašu interesi fakts, ka Jaunās Vienotības vadītā valdošā koalīcija nolēmusi deleģēt saistībā ar RailBaltica projektā konstatētajiem „pārkāpumiem” prokuratūrā vērsties satiksmes ministru Kasparu Briškenu, kurš, kā atklāj grāmata „Iznireļi”, pats ilgus gadus ieņēmis atbildīgus amatus šajā projektā un ir tieši atbildīgs par tagad konstatētajiem „pārkāpumiem”. Publicējam KNAB oficiālo atbildi uz Lato Lapsas iesniegumu šai sakarā.
„Par atbildes sniegšanu
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk - Birojs) saņēmis Jūsu iesniegumu, kas reģistrēts Biroja lietvedībā 2024. gada 15. jūlijā ar Nr. L-458.
Iesniegumā, atsaucoties uz ministru prezidentes Evikas Siliņas publiskajiem paziņojumiem, norādīts, ka satiksmes ministrs Kaspars Briškens Ministru kabineta vārdā tiks deleģēts vērsties prokuratūrā, jo saistībā ar projektu “Rail Baltica” ir konstatēti pārkāpumi Satiksmes ministrijas amatpersonu darbā. Iesniegumā minēts, ka grāmatā „Iznireļi” publicētie dokumenti un fakti rāda, ka Kaspars Briškens iepriekš ieņēmis nozīmīgus amatus „Rail Baltica” projekta īstenotājā - AS „RB Rail” un līdz ar to ir bijis ne tikai tieši iesaistīts, bet arī atbildīgs par šī projekta katastrofālo situāciju un nelietderīgi iztērētajiem valsts budžeta līdzekļiem. Līdz ar to tas, ka šāda persona tiek deleģēta vērsties prokuratūrā arī pati par saviem iespējamiem pārkāpumiem un noziedzīgu nolaidību, rada acīmredzamu interešu konflikta situāciju.
Atbildot uz iesniegumu, informēju par turpmāk minēto.
Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk - Interešu konflikta novēršanas likums) 1. panta 5. punkts nosaka, ka interešu konflikts ir situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.
Interešu konflikta novēršanas likuma 11. panta pirmā daļa nosaka, ka valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.
Ievērojot minēto normatīvo regulējumu, interešu konflikts būs situācijā, ja Kaspars Briškens veiks ar savu valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt Kaspara Briškena, viņa radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.
Interešu konflikta novēršanas likuma 21. panta pirmās daļas 1. punkts nosaka, ka valsts amatpersona nekavējoties rakstveidā sniedz informāciju augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai par pašas, savu radinieku vai darījumu partneru mantisko vai citu personisko ieinteresētību kādas darbības veikšanā, kura ietilpst tās amata pienākumos valsts, savukārt atbilstoši Interešu konflikta novēršanas likuma 21. panta trešajai daļai augstāka valsts amatpersona vai koleģiālā institūcija pēc šā panta pirmajā daļā minētās informācijas saņemšanas uzdod attiecīgās valsts amatpersonas funkciju vai uzdevumu izpildi citai valsts amatpersonai.
Ņemot vērā minēto, gadījumā, ja Kasparam Briškenam, pamatojoties uz Ministru kabineta deleģējumu, būs jāveic ar valsts amatpersonas amata pienākumiem saistītās darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt Kaspara Briškena, viņa radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses, Kasparam Briškenam par to nekavējoties rakstveidā jāinformē Ministru kabinets, savukārt Ministru kabinetam pēc šādas informācijas saņemšanas jārīkojas atbilstoši Interešu konflikta novēršanas likuma 21. panta trešās daļas prasībām.
Izvērtējot iesniegumā norādīto, netiek konstatēta informācija par faktiem, kas norāda uz iespējamiem Interešu konflikta novēršanas likumā valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpumiem.
Priekšnieka vietnieces p.i. A. Rumjanceva.”
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
