
Brīvā griba kā cilvēka tiesiskās un garīgās autonomijas pamats
Vilors Eihmanis*23.05.2025.
Komentāri (56)
Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam piemīt fundamentālas spējas — uztvere, domāšana, izvēle —, kas veido viņa personīgo patiesības izpratni. Šīs spējas kalpo kā pamats gan ētiskai, gan tiesiskai autonomijai.
Brīvā griba, kuru daudzās filozofiskās un tiesību teorijās uzskata par neatņemamu cilvēka cieņas elementu (piemēram, Kanta kategoriskajā imperatīvā vai moderno cilvēktiesību diskursā), ir arī garīgās attīstības dzinējspēks. Cilvēks, kas rīkojas brīvi un apzināti, nevis mehāniski pakļaujas ārējiem rituāliem vai sistēmām, īsteno savu patieso potenciālu kā autonomu un atbildīgu būtni.
Lai gan reliģiskajām institūcijām vēsturiski ir bijusi nozīmīga loma kultūras un tiesību attīstībā, tās bieži tiek izmantotas arī kā instruments indivīda domas brīvības ierobežošanai. Šajā kontekstā ir svarīgi nodalīt garīgumu kā iekšēju pieredzi no ārējas pakļaušanās autoritārām struktūrām. Ja indivīds atsakās no savas sirdsapziņas un personīgās izvēles, pakļaujoties dogmatiskām sistēmām, viņš zaudē savu likumīgo suverenitāti pār pašnoteikšanos.
No juridiskā viedokļa ir būtiski uzsvērt, ka katram indivīdam jābūt tiesībām uz sirdsapziņas brīvību, kas ietver arī iespēju atteikties no uzspiestas ticības vai ideoloģijas. Šis princips ir nostiprināts gan Satversmes 99. pantā, gan starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos (piemēram, Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 9. pantā). Tādējādi iekšējās apziņas svētnīca — cilvēka sirdsapziņa un prāts — ir neaizskarams pamats gan tiesiski, gan garīgi.
Tautas, tostarp Latvijas, ilgtspējīga attīstība un kultūras atdzimšana nav iespējama bez individuālas atbildības un brīvdomības. Kolektīvais spēks rodas tur, kur indivīdi dzīvo patiesībā, nevis seko bailēs vai pakļautībā balstītām autoritātēm. Tādējādi ētiska un apzināta sabiedrība iespējama tikai tur, kur brīvā griba tiek cienīta kā visaugstākais garīgās un tiesiskās kārtības princips.
Tiesa, brīvība nav haoss — tā ir atbildība. Un patiesība nav dogma — tā ir atklājums sevī. Tikai caur šo brīvību indivīds spēj attīstīties, veidot sabiedrību, un kalpot patiesai taisnīguma izpratnei. Apziņas autonomija ir pamats visiem citiem brīvības veidiem.
Dievs, svētī mūs un mūsu Zemi. Dāvā mums spēju atšķirt ceļu, kas ved uz gaismu, un drosmi sekot savai patiesībai.
* tiesību vēstures pētnieks un juridiskās domas attīstītājs Latvijā





Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.
Šī nav “Bez partijām” programma (tāda sekos vēlāk), bet mans privāts viedoklis par darbiem, kas būtu darāmi:
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.