Iesaki rakstu: 
Cilvēks, ģimene, dzimta, interešu kopas un sabiedrība, tauta - tie visi a priori ir brīvi jeb pašnoteikti. Viņiem piemīt dabiska tiesība uz pašnoteikšanos un spēja organizēt savu sadzīvi. Taču valsts, ko tie izveido, ir stingri ierobežota, un tai patiesībā ir viens galvenais uzdevums - būt cilvēktiesību garantam un nodrošināt pašnoteikšanas brīvību.
Šo attiecību pamatā ir konstitucionālo tiesību princips, kas nosaka, ka mēs, sabiedrība - valsts īpašnieki - norādām valsts administrācijai, ko un kā darīt, nevis otrādi. Valsts nevar kļūt par patstāvīgu spēku, kas diktē noteikumus sabiedrībai, - tai ir stingri jāpaliek savās robežās kā instrumentam, kas kalpo cilvēkiem.
Ja valsts nepilda šo fundamentālo uzdevumu, tā pārvēršas par politbandītisku organizētu struktūru, kas izmanto varas resursus nevis sabiedrības labā, bet savtīgu interešu nodrošināšanai.
Cilvēka dabiskā vajadzība pēc kopienas un valsts loma
Valsts nepieciešamība nav mākslīgs koncepts, bet gan balstās uz cilvēka dabisko vajadzību pēc sabiedrības. Valsts funkcija ir šo sabiedrību saglabāt, nevis iznīcināt. Tādēļ, raugoties uz šodienas publiski apspriestajām pārvaldnieku darbībām, kas klaji demonstrē nelielas korumpantu grupas savtīgo interešu realizāciju, jāuzdod vēl viens jautājums:
Kāpēc cilvēki joprojām turpina gaidīt vēlēšanu “laimes lāci”?
Kamēr cilvēku apziņā vajadzība pēc sabiedrības un kopienas tiek aizmiglota ar pseidovalsts surogātu, pašorganizēšanās un sadarbības enerģija vai nu darbojas sev par skādi, turpinot uzturēt līdzšinējos uzurpācijas mehānismus, - vai arī nemostas vispār, jo daudziem var šķist, ka valsts nav iespaidojama (kas esošajā struktūrā tā arī ir).
Automobiļa un valsts analoģija
Lai labāk saprastu attiecības starp cilvēkiem un valsti, iedomāsimies automobili.
Cilvēki ir automašīnas īpašnieki. Viņi izvēlas, kur braukt, kādā ātrumā un kādos apstākļos. Automobilis pilda tikai īpašnieka norādījumus - tam pašam nav savas gribas, un tas nevar pieņemt lēmumus par to, kur braukt, diktēt īpašniekam virzienu un ātrumu.
Tieši tāpat ir ar valsti. Sabiedrība ir īpašnieks, bet valsts - tikai instruments.
Valsts nevar būt noteicēja par saviem radītājiem. Tā nedrīkst sākt lemt īpašnieka vietā, jo tad tā kļūst par destruktīvu spēku, kas darbojas pret savu radītāju interesēm.
Ja īpašnieks aizmirst, ka automobilis ir tikai mehānisms, un sak ļaut tam patvaļīgi lemt, kurp braukt, kas notiek?
Tieši tas pats notiek ar valsti, kad tauta zaudē kontroli par to.
Tāpēc ir svarīgi vienmēr saglabat šo attiecību skaidrību:
- Cilvēki ir brīvi.
- Valsts ir stingri ierobežota.
- Valsts nav patstāvīgs spēks – tā ir tikai mehānisms, kas pilda sabiedrības gribu.
- Ja valsts pārstāj kalpot cilvēkiem, tā parvēršas par organizētu politbandītisku un likvidējamu strukturu.
Ko darīt? Vai skumji verot apmāto dzīres?
Dibināt tiesisku valsti jau šodien.
Jebkura valsts spēj pastāvēt tikai ar nosacījumu, ka tā tiek atzīta ka “vara”. To dēvē par leģitimitāti. Tiesiskuma deficīts nozīmē jebkuras struktūras izbeigšanos, un, ja sabiedrība pārstāj atzīt konkrētu parvaldes formu, ta dabiski izplēn (atcerieties LPSR beigas).
Tiesiskas valsts pamats ir pašnoteikšanās un decentralizācija.
Vietējo sapulču, kopienu komiteju, padomju un to konfederāciju izveide ir tiesiskākais no iespējamajiem valsts jaunrades scenārijiem - tā ir atgriešanās pie pašpārvaldes sabiedrības kontrolē.
Decentralizācija
Tieši kopienas augstakā suverēnā jeb noteicošā vara ir fundamentāls pašnoteikšanās nodrošinājums. Kopiena visos savos lēmumos ir autonoma, un tā ir neitrāla attiecībā uz citu kopienu iekšējām lietām.
Naukšēniešiem nav jalemj par kandaviešu lietām un otradi.
Tikai tie jautājumi, kas skar vairākas kopienas, tiek risināti kopīgi, izveidojot šim uzdevumam pilnvarotus dienestus vai komitejas.
Simboliskais stāsts par pērtiķiem
Kādā zooloģiskajā dārzā tika ielaista pirmā pērtiķu paaudze. Viņiem bija skaidrs, ka zoo darbinieki un īpašnieki ir viņu ienaidnieki - viņi saprata, ka ir ieslodzīti, ka viņiem atņemta brīvība, un viņi to uztvēra kā ļaunumu.
Otrā paaudze jau redzēja savos apkopējos un barotājos nevis ienaidniekus, bet savas eksistences nodrošinātājus un pat savus tuvākos. Viņi vairs neapšaubīja ieslodzījumu, bet pieņēma to kā normālu lietu - viņu pasaule bija dzelzs režģi, bet ēdiens vienmēr tika atnests laikā.
Trešā paaudze bija tik ļoti pielāgojusies krātiņam, ka bija gatava iet cīņā uz dzīvību un nāvi pret sugasbrāļiem, kas ieslodzīti tādā pašā, bet citā zooloģiskajā dārzā, lai aizsargātu sava saimnieka intereses.
Viņi ne tikai pieņēma savu ieslodzījumu, bet bija gatavi aktīvi strādāt tā labā, nesaprotot, ka īstā brīvība sen jau ir zaudēta.
Secinājums
Cilvēki piedzimst brīvi, bet, ja viņiem ilgstoši tiek atņemta pašnoteikšanās, viņi pakāpeniski zaudē izpratni par to, kas ir brīvība.
Pirmajai paaudzei vēl ir skaidrs, ka vara apspiež.
Otrā paaudze sāk pieņemt sistēmu kā realitāti.
Trešā - jau aktīvi to aizstāv, pat nesaprotot, ka tā nav viņu sistēma.
Vienīgais risinājums ir atgriezties pie pašnoteikšanās un decentralizācijas, lai atgūtu kontroli pār savu dzīvi, sabiedrību, zemes resursiem un valsti.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
