Brīvības pieminekļa iekšienē gaidīti tikai smalki cilvēki ar smalkiem ciemiņiem
PIETIEK11.12.2012.
Komentāri (0)
Kad bijušais leģionārs Juris K. vēlējies pirms Lāčplēša dienas iekļūt Brīvības pieminekļa iekšienē esošajā Goda istabā un, iespējams, pat uzkāpt pieminekļa smailē, Rīgas Pieminekļu aģentūra uz viņa lūgumu nav pat atbildējusi. Toties, kad Saeimas deputāte Inese Lībiņa-Egnere TV raidījuma ietvaros nesen vēlējās Brīvības pieminekļa iekšienē uzņemt savus „ciemiņus” – četrus citus politiķus, aģentūra šādu iespēju labprāt deva.
Kad pagājušā gada 17. novembrī pēc restaurācijas darbu pabeigšanas tika atklāta Brīvības pieminekļa iekšienē esošā Goda istaba, kuru iesvētīja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Rīgas Pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis (attēlā) paziņoja, ka dažas reizes gadā arī rīdziniekiem tikšot dota iespēja paviesoties šajā īpašajā telpā.
Taču Gailītis noklusēja, ka runa ir tikai par smalkiem cilvēkiem un ka „parastajiem rīdziniekiem” iekļūšana šeit ir faktiski neiespējama. Nesen Pietiek saņēma vēstuli no bijušā leģionāra Jura K., kurš rakstīja, ka, vēloties pirms Lāčplēša dienas iekļūt pieminekļa iekšienē esošajā Goda istabā un, iespējams, pat uzkāpt pieminekļa smailē, vērsies ar lūgumu pie Rīgas Pieminekļu aģentūras, taču tā uz viņa lūgumu nav pat atbildējusi.
Tomēr izrādās, ka smalkākiem cilvēkiem šāda iespēja tiek dota pēc pirmā pieprasījuma, turklāt vēl ļaujot uzstāties kā Goda telpas namatēviem vai namamātēm. Aizvadītajā nedēļā TV raidījumā Gandrīz ideālas vakariņas varēja vērot, kā Saeimas deputāte Inese Lībiņa-Egnere Brīvības pieminekļa Goda telpā kā namamāte uzņem četrus citus politiķus - Imantu Parādnieku, Ingrīdu Circeni, Danu Reiznieci-Ozolu un Valēriju Agešinu, ļauj ierakstīties viesu grāmatā un uzkāpt pieminekļa smailē.
Ne Rīgas Pieminekļu aģentūra, ne tās vadītājs Gailītis otrdien nevēlējās atbildēt ne uz vienu jautājumu par to, kādā veidā aģentūra izšķiro, kurš lūdzējs un kādi iemesli ir pietiekami šādas atļaujas iegūšanai, un par to, kāda motivācija jāizmanto, lai tiktu pie Saeimas deputātes „sarunātās” īpašās iespējas – uzstāties kā „Brīvības pieminekļa namamātei”.
Taču par to, ka „parastie cilvēki” Goda telpā nav gaidīti viesi, Pietiek pārliecinājās, nosūtot Pieminekļu aģentūrai lūgumu vienkārša rīdzinieka Ivo vārdā: „Noskatījos TV, ka Saeimas deputātei Lībiņai-Egnerei bija dota iespēja uzņemt ciemiņus Brīvības pieminekļa Goda telpā. Arī es gribētu uz līdzīgiem noteikumiem sarīkot nelielu ļoti cienījamu ciemiņu uzņemšanu minētajā telpā. Sakiet, lūdzu, kā es to varu darīt? Kam jāraksta pieteikums, cik ilgu laiku pirms pasākuma, kāds ir cenrādis, kur ar to varu iepazīties? Kāds ir maksimālais ieaicināmo cilvēku skaits?”
Pieminekļu aģentūra šo „vienkāršā rīdzinieka” lūgumu ignorēja, uz to tāpat kā uz Jura K. lūgumu vispār neatbildot.
Savukārt deputāte Lībiņa-Egnere otrdien nevēlējās atbildēt ne uz vienu no Pietiek jautājumiem par to, kādā tieši veidā viņa guva iespēju uzņemt viesus Brīvības pieminekļa Goda telpā, ar ko tieši viņa saskaņoja šo iespēju, kādā formā tas notika un kādu apmaksu un pēc kāda cenrāža viņa veica par šīs telpas izmantošanu.
Foto no Rīgas Pieminekļu aģentūras mājas lapas