Brīvostas pārvalde: jā, mūsu pasūtāmais velkonis jau varētu būt uzbūvēts
PIETIEK18.07.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas brīvostas pārvalde pirmdien netieši, bet skaidri apstiprināja Pietiek rīcībā esošo informāciju, ka vairākus miljonus vērtais velkonis, par kura iegādi pārvalde izsludinājusi oficiālu konkursu, faktiski jau ir uzbūvēts. Pārvalde neatzīst tikai to, ka konkursa uzvarētājs ir sarunāts un faktiski zināms vēl pirms tā noslēguma.
Konkursa piedāvājumu termiņš beidzas 19. jūlijā, un saskaņā ar tā nosacījumiem uzvarētājam jāspēj specifiskām prasībām atbilstošu velkoni piedāvāt nieka četros mēnešos pēc līguma parakstīšanas, - kā norāda kuģubūves nomas pārstāvji, šādā termiņā uzbūvēt trīsdesmitmetrīgu kuģi „no nulles” faktiski nav iespējams, tam nepieciešams vismaz divreiz ilgāks termiņš.
Brīvostas pārvaldes preses pārstāve Anita Leiškalne pirmdien Pietiek paziņoja, ka līdz iepirkuma beigām neatbildēšot uz jautājumu – par cik rūpnīcām Rīgas brīvostas pārvaldei ir zināms, ka tajās jau stāv pusgatavi velkoņi, kurus varētu ātri iegādāties.
Taču tādi noteikti esot: „Mēs gribam nopirkt standarta ledus velkoni, lai sagatavotos ziemas sezonai. Tā kā līdz sezonai nav atlicis daudz laika, tādēļ arī termiņš tik īss. Daudzās rūpnīcās stāv velkoņi, kurus ir pasūtījuši, bet pēc tam lauzuši līgumus. Šādu velkoni arī mēs vēlamies iegādāties. Kur ir teikts, ka mums ir ļoti specifiskas prasības?”
Tikmēr no nozares pārstāvjiem Pietiek ir kļuvis ne tikai zināms iespējamais konkursa uzvarētājs, bet arī saņemtas faktiski uzbūvētā velkoņa fotogrāfijas (vienu no tām Pietiek publicēja pirmdien). Šis velkonis uzbūvēts Ļeņingradas kuģubūves rūpnīcā Pella – Krievijas vadošajā velkoņu būvētājā.
Brīvostas pārvalde ne par šo būvētāju, ne par konkrēto velkoni nekādus komentārus nesniedz, savukārt iemesls, kāpēc velkonim noteiktas ļoti apjomīgas specifiskas prasības, pārvalde skaidro ar to, ka, „lai nodrošinātu drošus navigācijas pakalpojumus ostā un pārvaldei ir pieredze velkoņu pakalpojumu sniegšanā, tāpēc ir noteiktas konkrētās prasības”.
Pietiek jau informējis, ka saskaņā ar administratīvās rajona tiesas 21. jūnija lēmumu Brīvostas pārvaldei uzlikts par pienākumu noslēgt pagaidu līgumu par velkoņu pakalpojumu sniegšanu ar uzņēmumu PKL flote. Šādā situācijā vēl viena jauna vairākus miljonus izmaksājoša velkoņa iegāde rada vēl papildu jautājumus.
Savukārt brīvostas pārvalde, kas kategoriski nevēlas slēgt nekādus līgumus ar PKL floti, apgalvo – tā nedrīkstot pieļaut situāciju, ka navigācijas drošības nodrošināšana ir atkarīga no viena pakalpojumu sniedzēja biznesa lēmumiem. Turklāt administratīvās rajona tiesas lēmums jau esot pārsūdzēts.
Rīgas brīvostas pārvaldes meitasfirmas īpašumā jau esošie divi velkoņi Santa un Stella, kas, kā ziņo Pietiek lasītāji, nosaukti brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova meitu vārdos, ir izmaksājuši aptuveni 12 miljonus eiro.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
