Brīvostas pārvalde noraida aizdomas, ka “Ceļu pārvaldes” lietā apsūdzēts uzņēmējs būtu saglabājis vizītkartē uzrādītās “padomnieka” funkcijas
N. Andersons17.11.2021.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Rebuss
18.11.2021. 18:52Blēdīgais Lauva lai ierauj asti un gaida nākošos tiesu darbus blēdīgo shēmu atmoskošanas sakarā.
vēlētājs
17.11.2021. 21:24Intresanti kādus darbus veica un padomus dalīja, ir pieejama atskaite? Un cik € par to visu saņēma?
probka
17.11.2021. 20:28dažādiem carumu aizbāzējiem visādas padomēs nav taču iespējams visas padomes pat uzksaitīt uz vienas vizitkares. Caurumu no barankas jau vienmēr vairāk par pašām barankām.
Sarežģītāk te ar to dzimumu līdztiesību kvotu procenta izpildē, tādēļ pagaidām pieejami tikai komerciāli kursi "Kā kļūt par īstu stervu". Tēviņus neesot jēga mācīt, liela laika tērēšana
Pēteris
17.11.2021. 19:16»
Dr.Olds
Dans, brauc labāk uz savu tēvzemi, nemocies šeit
Tu arī NEMOCIES, analfabēt!
Fuksis
17.11.2021. 15:54Nez vai kāds zin, cik laba sadarbība bija un ir starp abiem brāļiem: krimināllietā apsūdzēto bijušo AS “Ceļu pārvalde” vadītāju Mārtiņš Vitkovski un Valsts akciju sabiedrības "Latvijas autoceļu uzturētājs" valdes priekšsēdētāju Vilni Vitkovski, kura tiešā atbildībā bija un ir visi summās lielie iepirkumi? Par "īpatnējiem" valsts uzņēmuma iepirkumiem valdes priekšsēdētājam Vilnim Vitkovskim jau esot bijušas vēstules no Iepirkuma uzraudzības biroja, bet administratīvās lietas "izdzisušas", laikam ZZS Liepājas un Ventspils vadoņi palīdzējuši "dzēst".
Dans
17.11.2021. 14:59»
Вентспилькая губерня
Ko citu gribējāt komunistu un okupantu pārvaldītajā Latvijā, kur dokumenti okupantu valodā
Ar ko tad angļu valoda ir labāka? Tādi paši, ja ne vēl pretīgāki okupanti un valstu izzadzēji vien ir.
Starpība, ka tagad priekšnieki ir divi, gan Vāšingtonā, gan Briselē, tad bija viens un Latvijai kaut kas atkrita un Latvijai nebija nekādu starptautisko kredītu. Okupantu valoda šobrīd ir angļu.
Вентспилькая губерня
17.11.2021. 14:32Ko citu gribējāt komunistu un okupantu pārvaldītajā Latvijā, kur dokumenti okupantu valodā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
