Brīvostas preses sekretāre: „Loginova dzīres” auto jomā ir „darba devēja un darba ņēmēju attiecības”
PIETIEK24.07.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas brīvostas pārvaldes preses sekretāre Anita Leiškalne, kurai pašai brīvosta lietošanā piešķīrusi BMW X5 apvidus auto, neuzskata, ka sabiedrībai būtu kas jāpaskaidro par „Loginova dzīrēm” ostā, Rīgas brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova (abi attēlā) vadībā vairākiem desmitiem darbinieku „par sviestmaizi” nododot lietošanā arī luksus klases aut. Saskaņā ar viņas paskaidrojumu šie „jautājumi skar darba devēja un darba ņēmēju attiecības”.
Ar šādu formulējumu Leiškalne, kura oficiāli ieņem brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību departamenta direktores posteni, atteicās sniegt atbildi gan uz jautājumu, kuri ir tie 36 pārvaldes darbinieki, kuriem saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ziņām oficiāli par ārkārtīgi lētu samaksu (12-18 latiem mēnesī) iznomātas dienesta automašīnas, par katru darbinieku minot vārdu, uzvārdu, amatu, automašīnas marku, izlaiduma gadu, nomas līguma noteikumus, gan pat uz jautājumu, kāda automašīna ir nodota viņas kā preses sekretāres rīcībā. Kā Pietiek jau informējis, policijas dati rāda, ka brīvostas preses sekretārei nodots melns BMW X5 apvidus auto.
Savukārt otrdien Leiškalne atteicās sniegt brīvostas pārvaldes atbildes arī uz šādiem jauniem Pietiek jautājumiem, kuri izriet no KNAB publiskotās informācijas:
„1) kādu summu 2009., 2010., 2011. gadā (katrā no šiem gadiem) un 2012. gada pirmajā pusgadā izmaksājusi brīvostas pārvaldes amatpersonām iznomāto automašīnu ekspluatācija un remonts? Kas un no kādiem līdzekļiem to apmaksājis?
2) kādas brīvostas amatpersonas katrā no minētajiem laika periodiem ar minētajām automašīnām izraisījušas ceļu satiksmes negadījumus? Kas apmaksājis katras cietušās automašīnas remonta izdevumus?
3) cik izmaksājušas KASKO polises katrai no minētajām automašīnām katrā no minētajiem laika periodiem? Kas un no kādiem līdzekļiem tās apmaksājis?
4) cik izmaksājušas OCTA polises katrai no minētajām automašīnām katrā no minētajiem laika periodiem? Kas un no kādiem līdzekļiem tās apmaksājis?
5) kāds ir nobraukums kilometros katrai no minētajām automašīnām katrā no minētajiem laika periodiem?
6) vai Jūs, Leiškalnes kundze, esat saņēmusi kādu rājienu vai cita veida disciplinārsodu no brīvostas pārvaldnieka par savu rīcību, 2011. gada 1. septembrī izraisot satiksmes negadījumu un no notikuma vietas aizbēgot? Ja jā, tad kādu? Ja nē, vai šāda darbinieku rīcība Rīgas brīvostas pārvaldē tiek uzskatīta par pieņemamu un tiek atbalstīta?”
Pietiek jau informējis, ka saskaņā ar KNAB secinājumiem Rīgas brīvostas pārvaldē ar 36 tās darbiniekiem ir noslēgti automašīnu nomas līgumi, kas šiem darbiniekiem ļauj neierobežoti izmantot automašīnu personīgajām vajadzībām. Līguma nosacījumi paredz, ka darbinieks maksā par automašīnu nomas maksu 12 -18 latus mēnesī atkarībā no automašīnas modeļa, kā arī papildus maksu par patērēto degvielu un 4% no faktiskajām remontu izmaksām.
Tādējādi KNAB pārbaudē konstatēts, ka Rīgas brīvostas pārvaldē netiek ievēroti likumā Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu noteiktie autotransporta izmantošanas ierobežojumi, kas noteic, ka pašvaldību, valsts vai pašvaldību īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošais autotransports, tostarp operatīvais transports, izmantojams tikai dienesta, darba, amata pienākumu pildīšanai.
Loginova vadītajā Rīgas brīvostas pārvaldē labi apmaksātu darbu atradusi ne tikai viņa sieva, bet arī meita, znots un māsasdēls. KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka parakstītajā atzinumā, kas ir Pietiek rīcībā, minēts, ka Loginovs kā darba devējs 2000. gadā noslēdzis papildus vienošanos darba līgumos ar vairākām brīvostas amatpersonām, tostarp savu sievu Irinu Gorbatikovu, kura vada brīvostas Ārējo sakaru un administratīvo departamentu. Šīs papildu vienošanās paredz, ka minētajiem darbiniekiem katru gadu pēc brīvostas pārvaldes kārtējā gada pārskata apstiprināšanas tiek izmaksāta prēmija par darba rezultātiem 0,1% apmērā no faktiskajiem pamatdarbības ieņēmumiem (neto apgrozījuma).
Tāpat konstatēts, ka visiem brīvostas darbiniekiem laikā no 2010. gada līdz šim brīdim katru mēnesi tiek izmaksātas ikmēneša piemaksas 50% apmērā no pamatalgas. Loginovs pilnvaras attiecībā uz jautājumu izlemšanu par viņa sievu un meitu [Sanitu Odiņecu, kura strādājusi par galveno speciālisti Gorbatikovas vadītajā departamentā] deleģējis savam vietniekam, tādējādi, kā uzskata KNAB, "formāli novēršot interešu konfliktu L. Loginova darbībā".
Izvērtējot Loginova, viņa sievas Gorbatikovas un vairāku citu vadošu brīvostas amatpersonu faktiski saņemto atalgojumu, KNAB konstatējis, ka "minētajām amatpersonām dažādās piemaksās kopējie ieņēmumi ir lielāki par darba līgumā noteikto amatalgu". Piemēram, pašam Loginovam 2011. gadā izmaksāta amatalga 37 686,50 lati, bet piemaksās - vēl 18 846,27 lati un prēmijā, kas ir 0,15% no brīvostas faktiskajiem pamatdarbības ieņēmumiem, - vēl 43 519,88 lati.
Savukārt faktu uzskaitījumu par piemaksu un prēmiju piešķiršanu sev un saviem Rīgas brīvostas pārvaldē strādājošajiem ģimenes locekļiem, ko vairāku gadu garumā veicis Loginovs, KNAB beidz ar informāciju, ka kriminālprocess par šiem nodarījumiem birojā pirms diviem gadiem beigts noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Pārbaudē, kuru 2007. gadā veicis KNAB, atklāts, ka Loginovs laika posmā no 2003. gada decembra līdz 2007. gadam, pārkāpjot interešu konflikta likumu, ir "izdevis 69 rīkojumus par prēmiju izmaksu no Rīgas brīvostas pārvaldes līdzekļiem sev un saviem radiniekiem 232 203, 11 latu apmērā".
KNAB par brīvostā atklātajiem pārkāpumiem jau 6. jūnijā informējis premjeru, kā arī satiksmes, ekonomikas, finanšu un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrus, kuru vadītās ministrijas saskaņā ar likumu deleģē valsts pārstāvjus darbam brīvostu valdēs. Oficiāli neviens no tiem vēl nav reaģējis.
Tikmēr Pietiek, ņemot vērā Leiškalnes – kura šajās dienās nāca klajā ar paziņojumu par Loginova jūtām, ko esot aizskārusi Pietiek publikācija - nevēlēšanos sniegt nekādus skaidrojumus, brīvostas pārvaldei jau oficiāli nosūtījis vairākus informācijas pieprasījumus par „Loginova dzīrēm”.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
