Brocēnu domes mistērijas

Unikāla uzvara

Brocēnu novadā līdzšinējo uzvarētāju partiju – Latvijas Zaļo partiju – par vienu balsi pārspēja centriskās partijas Latvijas Zemnieku savienības (LZS) saraksts, kopumā iegūstot 6 vietas. Pēc būtības tas nebūtu nekas īpašs, ja vien saraksts netiktu radīts no 99% jaunu seju, kuras novadā gan ir pazīstamas.

Domājams, ka LZS tai vajadzētu būt lielai uzvarai, ko arī apstiprināja pats partijas līderis Augusts Brigmanis, apsveicot partijas biedrus un sarakstā esošos bezpartejiskos pārstāvjus ar zvanu 4. jūnijā.

Telefona sarunā mūsu intervijā viņš atzinās, ka uzvaru svinēt esot pāragri, jo tā esot vien puse uzvaras. Otra puse būšot balsojums 21. jūnijā, taču viņš minēja, ka šis varētu būt gadījums, kad uzvarētājs var palikt zaudētājos un neviens neko tur padarīt nevarēšot…

Kopumā novada domes vēlēšanās startēja četri saraksti – bez minētajiem diviem vēl Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) ar līdzšinējo novada galvu Arvīdu Mēteru priekšgalā (attēlā - saraksts gan tikai iesniegts pēdējā brīdī, mēram atdaloties no Latvijas Zaļās partijas), kas vēlēšanās ieguvusi trīs vietas, un partija Vienotība, kura ieguva vienu vietu – Aiņa Bruzinska personā.

LZS pārstāvji uzvaru raksturo vienkārši – to iniciējusi līdzšinējā domes vadītāja sliktā slava (atcerēsimies plaši izskanējušo stāstu par vietējā kultūras centra darbinieču padzīšanu), tāpat arī domes darbinieku neapmierinātība ar līdzšinējo vadības stilu. Vienīgais viņu (LZS saraksta deputātu) mīnuss, uz ko norāda konkurenti, – jauni cilvēki bez pieredzes. Tā gan ir, neviens jau par ierēdni nepiedzimst.

Ar ko sadarbosies?

Tātad - kur slēpjas āķis? Loģiskā situācija būtu sekojoša – uzvarējušais saraksts aicina uz sarunām visas iesaistītās puses, pārliecinās un izrunā, kāds ceļš ejams, noslēdz sadarbības līgumu un četrus gadus cītīgi strādā, lai novada ļaudis būtu apmierināti. Taču tas, kā bieži gadās, ir pārāk vienkārši.

Kamēr LZS tikušies ar LZP un Vienotību (viņu nostādne ir nesadarboties ar līdzšinējo mēru, respektīvi LSDSP, ko tie izteikuši jau pirms vēlēšanām, attiecīgi arī tāpēc iegūstot balsu pārsvaru novada iedzīvotāju vidū), runājuši par sadarbību, piedāvājuši amatus, atbilstoši matemātiskiem aprēķiniem: domes priekšsēdētājs LZS līderis Zigmunds Georgs Fīrers, priekšsēdētāja vietnieka vietu piedāvājot Ārijam Sproģim no LZP (viņš arī līdzšinējais priekšsēdētāja vietnieks).

Sproģa kungs intervijā atklāja, ka viņu interesējot priekšsēdētāja vieta, bet vietnieka vietu viņam LZS neesot piedāvājuši. Un kāpēc gan? Viņš sarakstā ir otrais. Šāds amatu izkārtojums un LZP neapmierinātība novedusi pie tā, ka šie aizmuguriski tikušies gan ar LSDSP (lai gan pirms tam deklarējuši, ka ar līdzšinējo mēru nestrādās, līdzīgi kā LZS), gan Vienotību un sākuši jau dalīt amatus.

Šāda situācija Sproģa kungam, protams, ir izdevīgāka, jo tad viņš noteikti būtu mērs. Tas tāpēc, ka Dūklavas kundze uzreiz atteikusies no priekšsēdētāja posteņa pieredzes trūkuma dēļ, savukārt līdzšinējais priekšsēdētājs Mētera kungs, izskatās, ir ar mieru pavadīt atlikušos gadus ierēdņa amatā, arī sēžot vienkārša deputāta krēslā. Jau šobrīd Sproģa un Mētera kungi sēž vienā kabinetā…

Lai saprastu, kā kas notiek, neliels hronoloģisks ieskats:

• 1. jūnijs – vēlēšanu diena;
• 2. jūnijs – Augusts Brigmanis apsveic LZS Brocēnu novada sarakstu;
• 3. jūnijs – LZS tiekas ar LZP;
• 4. jūnijs – vietējie uzņēmēji (Reisons, Harmsens tiekas ar LZP pārstāvi Āriju Sproģi un Raimondu Vējoni;
• 5. jūnijs – A. Brigmaņa zvans LZS pārstāvim Zigmundam Georgam Fīreram, lai paziņotu, ka no partijas puses nekādu uzstādījumu par sadarbību ar kādu konkrētu sarakstu netiek izvirzīti.

Pēc šī zvana neviens ar LZS sarakstā ievēlētajiem nav ne ticies, ne pārrunājis iespējamo sadarbību. Redziet, šeit arī parādās Latvijas absurdā situācija – mazās pašvaldībās, kur būtu jādomā par saimnieciskiem jautājumiem, tiek risināta lielā politika. Tāpat arī jautājums – cik tālu publiskajā pārvaldē var iet biznesa intereses.

Iepriekš pieminētie uzņēmēji paši saistīti ar politiku – Juris Reisons, bijušais Tautas partijas ierindnieks, LZS atbalstītājs ar naudas dāvinājumiem, bijušais a/s Brocēni direktors un šobrīd padomes priekšsēdētāja vietnieks a/s Liepājas metalurgam daļēji piederošā Sātiņi Energo LM, kas 2011. gada nogalē Saldū atklāja ar biomasu darbināmu koģenerācijas staciju, nodrošinot visam novadam elektrību (un sev – regulārus ienākumus).

Savukārt Ingemārs Harmsens ir SIA Saldus medicīnas centra valdes priekšsēdētājs, arīdzan bijušais Tautas partijas biedrs. Abi kungi acīmredzami ieinteresēti tajā, lai pie varas paliktu līdzšinējā kliķe – iemesli, protams, zināmi vien viņiem pašiem.

Iznākums zināms par 90%

Latvijas Zaļās partijas pirmā ievēlētā deputāte Solvita Dūklava, jautāta par iespējamu balsojuma iznākumu, ir atturīga, atzīstot, ka vēl joprojām notiekot sarunu process. „Pārmaiņas būs jebkurā gadījumā, jo ievēlēti ir jauni cilvēki ar jaunām idejām.” Arī viņas kolēģe, Daina Gredzena, kura sarakstā tika ievēlēta kā ceturtā, atzīst to pašu – šobrīd ir pārdomu un sarunu process: „Uz šo brīdi neko nevar apgalvot simtprocentīgi, jo rezultāts, manuprāt, nav īpaši prognozējams. Skaidrs, ka mums ir gan personālijas, gan amatu kandidāti, taču ir vajadzīgs arī rīcības plāns un noteikti – pārmaiņas.”

LSDSP saraksta pirmā persona Mētera kungs atzina, ka izskanējušās baumas par to, ka viņš varētu nolikt mandātu, ir aplamas, jo to nu gan darīt viņš negrasoties un savu termiņu nostrādāšot līdz likumīgām beigām (20. jūnijam), jo no 15 saraksta vietas esot ievēlēts uz pirmo.

„Mūsu saraksts arī neuzņemas iniciatīvu runāt ar ievēlēto partiju kandidātiem – mēs jau esam tikai trīs, lai uzvarētāji vienojas savā starpā un mēs esam gatavi izskatīt visas iespējas.” Viņš arī atzina, ka ir gatavs strādāt opozīcijā, piebilstot, ka mazā pašvaldībā opozīcijas jau īsti neesot – visiem galu galā jāstrādā sabiedrības labā. „Ir izaugusi jauna paaudze, kura vēlas kļūt par deputātiem, viņiem savas domas un redzējums, un viņi skaidri un gaiši pasaka ar ko kopā nestrādās.”

Savukārt, jautāts par atsevišķu uzņēmēju iespējamu ietekmi uz domes darbu, Mētera kungs atzīst, ka viņiem tā esot minimāla: „Es domāju, ja uzņēmējs pašvaldībai maksā nodokļus, tad sprunguļi riteņos nav jāliek.”

Pēdējais manis uzdotais jautājums – vai kāda partija ir uzrunājusi LSDSP saraksta deputātus par iespējamu atbalstu, uz ko saņemu atbildi – jā, Latvijas Zaļā partija ir runājusi. „Galīgā atbilde nav sniegta, bet esam gatavi strādāt. Opozīcijā nevēlamies palikt, es personīgi ne uz vienu amatu nepretendēju, varu būt arī deputāts.”

Ārijs Sproģis atzina, ka LZP ir runājuši ar visām partijām, sākotnēji bija domājuši sadarboties ar LZS. „Katram ir savs redzējums par nākotnes plāniem, un kopsaucējs vēl nav panākts. Ievirzes ir, bet kas un ar ko sadarbosies vēl nav zināms. Jebkurā gadījumā ir skaidrs tas, ka, ja mēs veidojam, tad mums ir vajadzīgs atbalsts, jo domē ir 8 vietas savukārt, ja veido LZS, tad atbalsts vajadzīgs viņiem.”

Jautāts par atsevišķu uzņēmēju ietekmi uz domes darbu, Sproģis ir diplomātisks: „Esmu ticies ar lielu skaitu uzņēmēju, runājis par viņu nākotnes skatījumu un kā viņi novadā redz uzņēmumu attīstību. Arī ar Reisona kungu esmu ticies un viņa nosacījums ir tikai viens – uzņēmējdarbību atbalstoša pašvaldība.”

Jautāts, kāpēc pēc tikšanās ar Reisonu Sproģis vairs nav kontaktējies ar LZS, viņš atbild, ka tam nekāda sakara neesot: „Pēc tikšanās ar LZS, kur noskaidrojām viņu nosacījumus, ar kuriem iepazīstināju savus partijas biedrus, ar kuriem tie nebija apmierināti, līdz ar to tās sarunas tā arī ir palikušas šādā stadijā. Mums ir cits skatījums.” Tad vairāk tikušies savā starpā neesat? „Neesam runājuši.”

Kādi bija šie nosacījumi? Mēra krēsls? „Jā, loģiski. Bet arī mēs, veidojot sarakstu, kurā biju ar pirmo numuru, gāju uz priekšsēdētāja amatu.”

Kāda ir šī brīža stratēģija? Iesiet kopā ar LSDSP, atstāsiet LZS aiz borta? „Šobrīd negribu vēl neko komentēt. Sarunu process vēl notiek, esmu runājis gan ar LSDSP pārstāvi – Sergejenko kungu, gan Vienotības pārstāvi. Galvenais, kas ir jāpanāk – konstruktīvi domājoša dome. Ja domājam dažādi, būs grūti strādāt. Opozīcijai ir jābūt konstruktīvai.”

Un, ja jūs paliksiet opozīcijā? „…(pēc izbrīna pilnas pauzes) Tad strādāsim opozīcijā.”

Viņš arī piebilda, ka uz izpilddirektora vietu neesot plānojis iet, jo tas esot administratīvs darbs.

Aprunājos arī ar Fīrera kungu, kurš pastāstīja, ka pirmā LZS tikšanās bijusi ar LZP, kur attiecīgi pēc iegūto balsu skaita, viņi arī piedāvājuši izveidot koalīciju, kas neesot apmierinājis partijas pārstāvi. „Svarīgākais jau ir pārtraukt klusēšanu, jo ar LZS šobrīd neviens nekomunicē. Zināms, ka LZP iekšienē domas dalās attiecībā uz Mētera kungu – ir atsevišķas personas, kuras ir zvērējušas neiet koalīcijā ar līdzšinējo mēru. Mēs ar Mētera kungu visticamāk arī nesadarbosimies, jo, pirmkārt, viņam nav ideju par novada attīstību. Ja pie novada robežas nav zīmes par to, ka tāds novads eksistē, tad, kur vēl tālāk. Ja būsim opozīcijā, tad būsim – strādāsim.”

Secinājumi

Pa lielam jau nekas ārkārtējs tas nav, ka partijas savā starpā nekomunicē, īpaši, ņemot vērā to, ka neviens šādu rezultātu gaidījis nebija. Taču varbūt šis ir pēdējais brīdis, lai tomēr mēģinātu arī politiskajās aizkulisēs ieviest kādu elementāru ētiku. Galu galā esam demokrātijā nodzīvojuši vairāk nekā divdesmit gadus, un, ja jau tauta ir lēmusi par to, ka izmaiņām jābūt un pārsvaru ieguvusi LZS, arī līdzšinējiem politiķiem vajadzētu samierināties ar to, ka kādreiz ir arī jāaiziet un jādod vieta kādam citam.

Novērtē šo rakstu: