Broka droša, ka saņems pielaidi valsts noslēpumam; NA nervozi par "politisku izrēķināšanos"
PIETIEK12.03.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tieslietu ministre Baiba Broka (NA) vēl otrdien atšķirībā no citiem jaunajiem ministriem nebija saņēmusi speciālo atļauju darbam ar sevišķi slepenu informāciju, Pietiek apstiprināja ministre. Nacionālās apvienības (NA) līderi jau ar nervozitāti sāk uztvert koalīcijas partneru, sevišķi atsevišķu Vienotības politiķu kuluāros izplatītās runas, ka Broka pielaidi nesaņems. "Tā būtu izrēķināšanās ar politiska sāncensi," Pietiek izteicās NA pārstāvis Gaidis Bērziņš. Broka ir NA kandidāte uz Eiropas parlamentu un sagaidāms, ka vēlēšanās maijā būs sīva cīņa starp NA un Vienotības sarakstiem par pārstāvību Briselē.
Pieņemoties spēkā baumām par iespējamo pielaides nesaņemšanu, Broka otrdien atkārtoti pauda pārliecību, ka neredz pamatu, kādēļ viņai šāda pielaide varētu tikt liegta. Kaut vai tādēļ, ka vēl nupat viņai kā Valsts A/s Latvijas Gaisa satiksme valdes loceklei bija pielaide darbam ar konfidenciālu informāciju, tiesa šī speciālā atļauja ir zemākas pakāpes, nekā nepieciešama ministra darbā.
Broka Pietiek noliedza izplatītās spekulācijas, ka arī viņa līdzīgi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Eināram Cilinskim varētu doties pie Brīvības pieminekļa 16. martā, tā izprovocējot savu demisiju. "16. martā es ģimenes apstākļu dēļ būšu ārpus Rīgas un esmu par to informējusi [premjeri Laimdotu] Straujumu," norādīja Broka.
Politikas kuluāros iepriekš izskanēja informācija, ka NA apsvērusi Brokai šādu atkāpšanās ceļu, ja gadījumā pielaide netiktu piešķirta - proti, pārkāpt aizliegumu ministriem piedalīties leģionāru atceres pasākumos un pašai izprovocēt savu demisiju, aizejot ar paceltu galvu. Bez augstākās kategorijas pielaides Broka faktiski nevar pildīt ministra pienākumus, piemēram, piedalīties valdības sēžu slēgtajās daļās, kur notiek darbs ar sevišķi slepenu informāciju.
Par augstākās kategorijas pielaides piešķiršanu darbam ar sevišķi slepenu informāciju lemj Satversmes aizsardzības birojs (SAB). Zemākas kategorijas pielaides piešķir Drošības policija, tādēļ drošības siets ir cits. Brokai, piesakoties augstākās kategorijas pielaidei, bijis jāsniedz detalizēta informācija par saviem līdzšinējiem kontaktiem, tostarp klientiem, ar kuriem viņa saskārusies juristes darbā.
Ar drošības dienestiem saistīti avoti Pietiek skaidro, ka augstākas kategorijas pielaides atteikšana amatpersonai, kurai jau ir zemākas kategorijas pielaide, iespējama, ja parādījusies kāda jauna informācija. "Tad ir jābūt jauniem, spēcīgiem argumentiem un pēc būtības personai jāanulē arī zemākas pakāpes pielaide," skaidroja Pietiek avots.
NA politiķi kavēšanos ar pielaides piešķiršanu Brokai uztver nervozi, jo politiskās attiecības koalīcijā jau nokaitējušas domstarpības ap atsevišķu NA ministru piedalīšanos leģionāru atceres pasākumos Rīgā 16. martā. Aiz valdības otrdien pieņemtā lēmuma, ka ministriem šajos pasākumos nav jāpiedalās, NA saskata augsnes gatavošanu atsevišķu tās ministru, konkrēti Cilinska demisijas prasīšanai. Nav saprotams, kā koalīcijas politiķi varētu būt informēti par SAB apsvērumiem piešķirt vai nepiešķirt pielaidi Brokai, un, ar kādu mērķi šādas baumas tiek izplatītas, Pietiek pauda Gaidis Bērziņš.
Kavēšanās ar pielaides piešķiršanu nav nekas ārkārtējs, jo procedūra ir ilga un birokrātiska. Pietiek zināms, ka arī bijušajam SAB priekšniekam Jānim Kažociņam, pirms uzsākt darbu Aizsardzības ministrijā, bija vairākas nedēļas jāgaida pielaide.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
