Iesaki rakstu: 
Vidusmēra Latvijas iedzīvotājs pie krāpšanas un izspiešanas vairāk vai mazāk ir pieradis. Viņš maksā par dzīvošanu savā dzīvoklī vai mājā (NĪN), maksā par neko (OIK), maksā ceļu nodokli pat tad, ja nebrauc utt., utt. Visa Latvija ir kļuvusi par blēžu un krāpnieku paradīzi. Bet dažreiz tomēr viņu nekaunība sit tik augstu vilni, ka pārsteidz pat daudz pieredzējušus cilvēkus. Tā gadījās arī man. Pastāstīšu to plašākai publikai ne tādēļ, ka gribētos izkratīt sirdi vai pasūdzēties, bet, lai brīdinātu citus.
Un tā pirms mēneša devos ceļojumā uz Vjetnamu. Kā jau pienākas, apdrošināju ceļojumu apdrošināšanas sabiedrībā BTA. Lidojums uz Hošiminu bija caur Stambulu.
Stambulā konstatēju, ka pa ceļam man nozagta/pazudusi pase. Veicu visu, ko tādā situācijā var darīt, proti - piezvanīju apdrošinātājam, LR ĀM Konsulārajam dienestam, vērsos policijā, vērsos Turkish Airlines kompānijā, kuras pakalpojumus izmantoju.
Bez pases nevar ceļot, tādēļ ne tikai nebija iespējams turpināt lidojumu, bet pat pamest lidostas tranzīta zonu. Vienīgā pieejamā lidostas viesnīca nebija pieejama tās dārdzības dēļ, tādēļ kopā ar savu ceļabiedreni pārnakšņoju uz lidostas krēsliem.
Te, izmantojot iespēju, gribu pateikties LR ĀM Konsulārā dienesta darbiniekiem, Latvijas vēstniekam Turcijā, Latvijas goda konsulam Stambulā. Šie cilvēki šajā krīzes situācijā sniedza ātru un kvalificētu palīdzību. Nākamājā dienā ap pusdienlaiku dokumenti deportācijai uz Latviju jau bija gandrīz gatavi, un konsuls drīzumā solīja tos atvest uz lidostu.
Un tad neatlaidīgie centieni atgūt pasi vainagojās panākumiem - aviokompānijas Turkish Airlines darbinieki kaut kur bija atraduši manu pasi un to atdeva. Tā kā mūsu lidmašīna uz Vjetnamu, protams, aizlidoja bez mums, nācās pirkt citas biļetes. Tā mēs aizlidojām ar diennakts nokavēšanos.
Lieki teikt.ka materiālie zaudējumi bija ievērojami, proti - telefona sarunas, uzturs (lidostās viss ir ļoti dārgs), biļetes no Stambulas uz Hošiminu, zaudēta vienas diennakts viesnīcas rezervācija. Es nodomāju, cik labi, ka mans ceļojums ir apdrošināts!
Protams, atgriežoties Latvijā, iesniedzu apdrošinātājam visus nepieciešamos pierādījumus atlīdzības izmaksai un konta numuru naudas ieskaitīšanai. Tikko saņēmu atbildi. ATTEIKTS! Lūk, BTA darbinieces atbilde:
„Labdien,
Par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību
AAS „BTA Baltic Insurance Company”, turpmāk tekstā – BTA, 2019.gada 11.novembrī saņēma Jūsu atlīdzības pieteikumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu Tūrisma apdrošināšanas polises (līguma) Nr.LV19-CN-10041028-5 ietvaros saistībā ar pases zādzību 2019.gada 11.novembrī Turcijā, par ko BTA reģistrēta Atlīdzību lieta Nr.ICN-206244/01-19, turpmāk tekstā – Atlīdzību lieta. Apdrošināšanas līgums tika noslēgts, pamatojoties uz BTA Ceļojumu risku apdrošināšana Noteikumiem Nr.15-1, turpmāk tekstā – Noteikumi.
Izvērtējot iepriekš minētās Atlīdzību lietas ietvaros iegūto informāciju vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka Noteikumu punkts 30. nosaka, ka BTA atlīdzina transporta un uzturēšanās (viesnīca, pārtikas iegāde) izdevumus, kas radušies saistībā ar pases vai ID-kartes atjaunošanu ārzemēs vai jauna personu apliecinoša dokumenta saņemšanu un telefonsarunas, kas saistītas ar pases vai ID kartes atjaunošanas procesu. Ņemot vērā, ka pase nākamajā dienā tika atgūta, nav iestājies apdrošinātais risks un izdevumi par ēšanu un telefona sarunām nevar tikt atlīdzināti.
Atbilstoši Noteikumiem, netiek atlīdzināti izdevumi saistībā ar jaunu biļešu iegādi vai pārformēšanu un zaudētajām naktīm viesnīcā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, BTA saskaņā ar Apdrošināšanas līguma noteikumiem un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem pieņēma lēmumu atteikt izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību.
Jautājumu vai neskaidrību gadījumā lūdzam sazināties ar BTA pa tālruni 26 12 12 12 vai e-pastu [email protected].
Ar cieņu,
Aija Lukašenko
Apdrošināšanas atlīdzību departamenta
Ceļojumu un nelaimes gadījumu atlīdzību regulēšanas nodaļas vadītāja v.i.
AAS „BTA Baltic Insurance Company”.”
Nu ko – secinājumus izdariet paši. Bet tas, ka Latvijā cilvēku krāpšana ir kļuvusi teju par ikdienišķu parādību, ir acīmredzams. Un BTA darbinieki un īpašnieki, kā redzams, to ir lieliski ir apguvuši. Tikai – vai negodījums darījumos ilgtermiņā atmaksājas? Sens teiciens vēstī: “Slepenībā ēsta (zagta) maize garšo lieliski, bet pēc tam mute pilna zvirgzdu...” Bet senajos teicienos mēdz būt daudz patiesības...
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
