Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
xxx
12.11.2010. 20:26Vajag konfiscet visu sazakto tiem mesliem un zaglim kalvitim, sleseram,godmanim,slakteram,skelem,demakovai,gailim,kristopanam,naglim un vinu draugiem no parex bankas.Atdot paradus un normali sakt dzivot neko negriezot.
Sorozīti, praidi un Ēlertes roka mūs iznīcinās!!!
12.11.2010. 14:27Pēc simts gadiem pasaulē būs tikai 300 000 latviešu
LETA
2010. g. 12. novembrī, 12:45
Pēc simts gadiem mūsu mazbērni būs apmēram 10% no Latvijas iedzīvotāju skaita; pēc pašreizējiem demogrāfiskajiem parametriem, 2100.gadā pasaulē būs tikai 300 000 latviešu, intervijā "Latvijas Avīzei" izteicies ANO Starptautiskās migrācijas organizācijas Latvijas biroja vadītājs Ilmārs Mežs.
Vienīgā iespēja - vairoties
"Vienīgā cīņas iespēja pret to, lai iebraucēji nepārņemtu tavu zemi, ir pašu bērnu radīšana," uzskata Mežs un piebilst: ja neuzlabosies demogrāfiskā situācija, kultūras saglabāšanai - dziesmu svētkiem, koriem, valodai - nebūs nozīmes.
"Ja nerūpējamies, lai būtu pēcnācēji, kam to saglabāt un tās dziesmas dziedāt, tad tam visam nav jēgas."
Mežs uzskata, ka pašlaik "mēs slēpjam galvu smiltīs un negribam redzēt, kas būs pēc vienas vai divām paaudzēm. Latvieši runā, cik viņi būs konkurētspējīgi, cik lielas būs algas, un atzīstas – šādos finanšu apstākļos bērnus nevaram atļauties. Protams, tas ir grūti, protams, jaunās ģimenes ir jāatbalsta vairāk. Bet, ja tā būtu kalkulējuši mūsu vecāki, tad lielākā daļa no mums nemaz nebūtu piedzimuši!"
Pat kara laikā tauta turpinājās
Viņš norāda uz vēsturiskajiem apstākļiem - kariem, mēri, badu, taču, lai cik smagi, latvieši tomēr vienmēr parūpējās, lai tauta turpinātos, pat pieaugtu dzīvajā spēkā.
Pēc Meža teiktā, dati pārliecinoši pierāda, ka mēs katru gadu izmirstam - "pērn nostrīpojām Talsus, šogad Kuldīgu" - atbilstoši šo pilsētu iedzīvotāju skaitam nomirušo daudzums pārsniedz jaunpiedzimušos.
Piemēram, "igauņiem izdevies panākt, ka viņu tautai ik gadu "pieaudzē" mazu pagastiņu klāt, nevis kā Latvijā - ik gadu pazaudējam veselu pilsētu".
Igaunijā ir ar apdomu vērsta politika par labu ģimenēm un bērnu dzimšanai, piebilst ANO pārstāvis.
Laiks - 20 gadi
Viņaprāt, reāli demogrāfiskās situācijas izlabošanai Latvijā dotais laiks ir tikai viena paaudze - tie ir 20 gadi. "Ja tos mēs atkal izniekosim tāpat kā iepriekšējos divdesmit gadus, tad iesāksies neatgriezenisks lavīnveida process un latvieši vairs nekad nespēs nodrošināt vairākumu savā valstī. Tad jautājums – kas šo teritoriju piepildīs?" vaicā ANO migrācijas speciālists.
Latvijā problēma ir pašlaik valdošais mantas un karjeras kults.
"Mazuli nevaram atļauties, jo jāpabeidz augstskola un jāsāk veiksmīga karjera. Pēc tam jānopērk lielāks dzīvoklis, jāmaksā kredīti par jauno auto, ceļojumi… bet bērni mūsu vērtību skalā ir zemāk," norāda Mežs.
Viena no demogrāfiskām problēmām ir tā, ka ar katru gadu pirmais bērns dzimst aizvien vecākām māmiņām. "Tāpēc valdībai ir jāpieliek labumi – vai tās būtu nodokļu atlaides vai mājokļa kredīts ģimenēm ar trim un vairāk bērniem, lai praktiskais latvietis sāk rēķināt līdzi, ka, pirmo bērniņu laižot pasaulē pēc 30 - 35 gadu vecuma, ģimene vairs nevar paspēt sagādāt vēl divus un tikt klāt pie šiem valsts labumiem," uzskata ANO migrācijas speciālists.
Strukturālās reformas
12.11.2010. 14:13Ja Dombrovskis & Co (lietussargu revolūcujas brūvētāji - sorosa pakalpiņi-praidisti) būtu laicīgi un pirms gada veikuši reālas strukturālās reformas (pirms diviem gadiem Godmanis piedāvāja 14 vietā tikai 8, vai 9) un t.sk. samazinot ministriju skaitu, augstāko izglītības iestāžu apvienošanu utt., tad tagad situācija valstī būtu bijusi daudz labāka, stabilāka un aizdevēji neprasītu pensiju mazināšanu un nodokļu celšanu. Ja arī pensiju nesamazina, bet pensonāram liek maksāt par zālēm, silumu lielāku PNV, tad viņa dzīve uzlabojas, vairāk var atlicināt zālēm un pārtikai, pēc komunālo maksājumu nomaksas????!!!!
Karo
12.11.2010. 12:31Būtu jau labi,tikai aizdoma ,ka tāda iekšpolitiska miglas pūšana vien sanāks.Samiegsies ar acīm, un visu novels uz sliktajiem svf.Kuriem tas kā pīlei ūdens.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
