Budžetā var gadīties iztrūkums 150, 170, 250 vai 300 miljoni eiro?

Visi samazina IKP prognozes visiem

Ar prognozēšanu nodarbojas pasaules reitingu aģentūras, Starptautiskais valūtas fonds (SVF), Eiropas komisija.

Kā zināms, SVF prognozē Latvijas ekonomikai šogad 2% izaugsmi, bet nākamgad - pat 2,5%. Oktobrī SVF prognozēja, ka Latvijas IKP šogad palielināsies par 2,5%. Igaunijai prognozē tikai 1%.

Pasaules Bankas (PB) izaugsmes prognozes pazeminājusi vairāk nekā 75% pasaules valstu - iepriekšējā globālās izaugsmes prognoze bija 2,7%, bet tagad tā samazināta par vienu procentpunktu uz 1,7%.

Globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" jaunākais risku barometra pētījums Latvijai prognozē ekonomisko izaugsmi 2% apmērā.

Lietuva šogad saglabā vadošo pozīciju Baltijā ar prognozētu IKP pieaugumu 3,5% apmērā, savukārt Igaunijai prognozes ir pieticīgākas - 1,5%. Tikmēr globālā ekonomikas izaugsme šogad tiek lēsta 2,7% apmērā.

Paredz 1,6% IKP pieaugumu

SEB banka samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no janvārī prognozētajiem 1,8% līdz 1,6%, bet nākamajam gadam ekonomikas izaugsmes prognoze samazināta no 2,2% līdz 1,9%, liecina bankas publiskotais jaunākais ekonomikas apskats "SEB Nordic Outlook".

SEB palielinājusi Latvijas gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam no janvārī prognozētajiem 2,2% līdz 3,4%, bet gada vidējās inflācijas prognoze 2026. gadam samazināta no 2,3% līdz 2,2%.

SEB strādā visās Baltijas valstīs, tāpēc interesanti salīdzināt, ko tā prognozē kaimiņiem. Lietuvas IKP pieauguma prognozi šim gadam SEB samazinājusi no 2,8% līdz 2,7%, bet 2026. gadam ekonomikas pieauguma prognoze samazināta no 2,9% līdz 2,5%.

Tajā pašā laikā Lietuvas gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam palielināta no 3,3% līdz 3,7%, bet 2026. gadam samazināta no 2,7% līdz 2,5%.

Savukārt Igaunijas IKP pieauguma prognozes 2025. gadam un arī 2026. gadam nav mainītas un joprojām ir attiecīgi 1,8% un 2,8%.

Igaunijas gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam palielināta no 4,2% līdz 4,7%, bet 2026. gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no 3% līdz 3,2%.

“Globālā IKP izaugsme 2025.-2026. gadā būs nedaudz zem 3% gadā, kas vēsturiskā perspektīvā ir visai zems rādītājs. ASV izaugsme šogad ir strauji palēninājusies un atrodas uz recesijas robežas. Ķīna nesasniegs savu politiski noteikto 5% izaugsmes mērķi un, iespējams, aug lēnāk, nekā liecina oficiālā statistika. Eirozonai klāsies labāk, lielā mērā pateicoties Vācijas fiskālajiem stimuliem,” paredz SEB.

Aptuveni 1,2% vai varbūt 2%

Latvijas IKP 2025. gadā varētu palielināties par 1,2%, bet 2026. gadā gaidāma ekonomikas izaugsmes paātrināšanās līdz 2,1%, liecina Finanšu ministrijas (FM) aktualizētās makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2028. gadam.

Būtiski nepasliktinoties norisēm ārējā vidē, Ekonomikas ministrija ir prognozējusi, ka izaugsme 2025. gadā varētu būt tuvu 2%.

Latvijas Finanšu nozares asociācija savā mājaslapā pauž: “Laikā, kad ASV prezidenta Trampa paziņojumi radījuši haosu pasaulē, Latvijas ekonomikas attīstība bijusi raiba. Gada sākumā strauji palielinājās pakalpojumu eksports, kāpa kreditēšanas temps un apstrādes rūpniecība augusi. Tomēr ne visi rādītāji iepriecināja, tostarp augstāka inflācija un joprojām gausais mājsaimniecību patēriņš. Gan vājāka nekā prognozēts līdzšinējā IKP attīstība, gan vēl gaidāmā negatīvā ietekme no tarifu kariem liek pārskatīt Latvijas izaugsmes prognozes. IKP šogad augs lēnāk, nekā iepriekš gaidīts - par 1,5%. 2026. gadā, kad neskaidrība varētu būt mazinājusies un procentu likmes būs zemākas, IKP izaugsme varētu uzlaboties (2,5%). Neskaidrība gan, protams, ir ļoti augsta, un riski IKP prognozēm - lejupvērsti. Inflācija Latvijā šogad būs vidēji 3,1% apmērā, bet 2026. gadā saruks līdz 2,7%.”

Kopā savelkot daudzu Latvijas un ārvalstu ekspertu prognozējumus, redzams, ka mūsu valsts ekonomiskā izaugsme 2025. gadā tiek lēsta starp 1% un 2%. Tas nebūtu slikti, taču ir problēma... Latvijas budžets šim gadam tika plānots ar 2,9% IKP pieaugumu. Tātad kaut kam pietrūks. Kopējais nodokļu ieņēmumu plāns gada beigās diezin vai tiks sasniegts.

Jau tagad izskatās, ka naudas nepietiks

Ekonomisti, piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis lēš, ka iztrūkums varētu būt aptuveni 250 miljoni eiro, un iztrūkstošā summa kaut kā būs jākompensē.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) nav tik pesimistisks - vēl esot jāsagaida šā gada pirmā ceturkšņa ekonomikas izaugsmes rezultāti, bet pirmais ceturksnis esot labi noslēdzies - ar plus 1,5% nodokļu ieņēmumos. Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir par 1,3% labāks, un kopējie nodokļu ieņēmumi par 7,4% labāki nekā pērn. Finanšu ministrs tomēr atzīst, ka pēc Trampa 2. aprīlī izsludinātā tarifu kara neviens pasaulē nevar būt nepiesardzīgs ar prognozēm, un Finanšu ministrija pieļauj, ka nodokļu ieņēmumi šogad var būt par 1% mazāki nekā plānots. LTV raidījumā “Šodienas jautājums” viņš izteica domu, ka iztrūkums varētu būt 150-170 miljoni eiro, taču viņš “nesteigtos piekrist” uzņēmēju prognozei, ka draud 200-300 miljoni eiro “caurums”.

Taču arī pat “tikai” 150 miljoni pie plānotajiem 17,14 miljardiem eiro izdevumu nav maza nauda un tā būs kaut kur “jāatrod”.

2026. gads nepienāks agrāk par 2025. gadu

Valdība un Finanšu ministrija dzīvo nākamībā, plāno 2026. gada un 2028. gada budžetu, paredz kāpināt aizsardzības izdevumus līdz 5%, kopā ar Igauniju, Lietuvu un vēl 11 valstīm ir lūgusi Eiropas Komisiju atļaut palielināt aizsardzības izdevumus uz lielāka budžeta deficīta rēķina. Aktuāls ir jautājums, ar kādām metodēm budžetu pildīt - vai celt nodokļus, samazināt birokrātijas izdevumus vai vēl kaut kā? Tas ir labi, ka skatiens ir vērsts nākotnē, taču vispirms būs godam jāpabeidz šis gads.

Novērtē šo rakstu: