Budžetu vēlas lāpīt, noplicinot „Latvenergo”
Jānis Lasmanis, Inc-baltics.com02.09.2025.
Komentāri (15)
Iesaki rakstu: 
Pretēji 2025. gada budžeta tapšanas laikā plānotajam un Saeimā apstiprinātajam, ka līdz pat 2027. gadam valsts kapitālsabiedrībām valsts budžetā dividendēs būs jāieskaita 70% no gada peļņas, valdība tagad nākusi klajā ar iniciatīvu, kas nosaka, ka jau no nākamā gada dividendēs maksājamajai summai jābūt vismaz 90%.
Par to liecina Ministru kabineta 2. septembra sēdes darba kārtība. “Attiecībā uz atsevišķām lielajām valsts kapitālsabiedrībām Valsts kanceleja kopā ar kapitāla daļu turētājiem, iesaistot Finanšu ministriju, līdz 2025. gada 15. septembrim izvērtē un sagatavo priekšlikumu dividenžu apmēra noteikšanai 2026.–2028. gadā vismaz 90 procenti no pārskata gada peļņas akciju sabiedrībai Latvenergo, akciju sabiedrībai Latvijas Valsts meži, akciju sabiedrībai Augstsprieguma tīkls, akciju sabiedrībai Latvijas Loto, valsts akciju sabiedrībai Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs,” teikts ziņojumā “Par valsts kapitālsabiedrību iespējamajiem ienākumu palielinājumiem”. Finanšu ministrijā uzsver, ka šis ir tikai ierosinājums.
Latvenergo par pērn nopelnītajiem vairāk nekā 273 miljoniem eiro šogad valsts budžetā ieskaitīja vairāk nekā 191 miljonu eiro jeb likumā noteiktos 70 %. Starpība starp 70% un 90% dividenžu maksas būtu 54.7 miljoni eiro.
Jautāts, kā uz šo ierosinājumu lūkojas Latvenergo vadība, uzņēmuma komunikācijas direktors Andris Siksnis atzina, ka Latvenergo maksājamās dividendes īpašniekiem “ir krietni augstākas nekā kaimiņvalstīs”. “Līdz ar to mēs varam mazāk investēt, kas var atsaukties nākotnē, bet mēs pildām akcionāru lēmumus, tikai ir jāsaprot sekas,” saka A. Siksnis.
Skarbāks ir Latvijas Elektroenerģētiķu un elektrobūvnieku asociācijas, kuras biedrs ir arī Latvenergo, izpilddirektors Ivars Zariņš. “Diemžēl šī situācija atgādina skumjo anekdoti par čigānu, kurš radināja savu zirgu pie neēšanas un būtu pieradinājis, lai zirgs arī nedzertu, bet tas "maita" nosprāga! Mēs esam ceļā uz to - mūsu jaudīgākos uzņēmumus mēs badinām. Atņemot tiem gandrīz visu nopelnīto - tiem tiek apgrieztas attīstības iespējas, jo sevišķi iespējas radīt kaut ko jaunu, vērtīgu, attīstīt jaunus perspektīvus darbības virzienus, kas ir jo īpaši aktuāli to sekmīgai, ilgtspējīgai attīstībai šajos lielajos pārmaiņu laikos, kad ir jātver šis jauno tehnoloģiju attīstības vilnis.
Bet mēs tos nolemjam veģetēt esošajā biznesa ietvarā, ar saviem tuvredzīgajiem lēmumiem, sagādājot lielus izaicinājumus to konkurētspējai nākotnē, kas rezultātā mazinās mūsu ekonomikas izaugsmi, budžeta ienākumus un radīs papildus nepieciešamību iegūt naudu kaut kam to atņemot vai aizņemoties, lai pēc tam par to mums atņemtu šos uzņēmumus, jo atdot to nespēsim. Manuprāt, mūsu vara pārvērtē savas spējas jāt uz beigta zirga,” saka I. Zariņš.
Arī Latvijas Valsts meži šogad par pērn gūto peļņu valstij dividendēs samaksāja 70% peļņas - 111 miljonus eiro un, iespējams, cerēja, ka likumā ierakstītā kārtība paliks negrozīta, jo 2024. gads uzņēmumam nebija tas veiksmīgākais – tā peļņa, salīdzinot ar 2023. gadu, saruka par 35%.
Pieņemot, ka visiem šiem uzņēmumiem šogad peļņa paliek tāda pati kā 2024.gadā, valdībai palielinot budžetā maksājamās dividendes, valsts iegūtu par 90,8 miljoniem eiro vairāk, nekā saglabājot 70% likmi.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
