Budžetu vēlas lāpīt, noplicinot „Latvenergo”
Jānis Lasmanis, Inc-baltics.com02.09.2025.
Komentāri (15)
Iesaki rakstu: 
Pretēji 2025. gada budžeta tapšanas laikā plānotajam un Saeimā apstiprinātajam, ka līdz pat 2027. gadam valsts kapitālsabiedrībām valsts budžetā dividendēs būs jāieskaita 70% no gada peļņas, valdība tagad nākusi klajā ar iniciatīvu, kas nosaka, ka jau no nākamā gada dividendēs maksājamajai summai jābūt vismaz 90%.
Par to liecina Ministru kabineta 2. septembra sēdes darba kārtība. “Attiecībā uz atsevišķām lielajām valsts kapitālsabiedrībām Valsts kanceleja kopā ar kapitāla daļu turētājiem, iesaistot Finanšu ministriju, līdz 2025. gada 15. septembrim izvērtē un sagatavo priekšlikumu dividenžu apmēra noteikšanai 2026.–2028. gadā vismaz 90 procenti no pārskata gada peļņas akciju sabiedrībai Latvenergo, akciju sabiedrībai Latvijas Valsts meži, akciju sabiedrībai Augstsprieguma tīkls, akciju sabiedrībai Latvijas Loto, valsts akciju sabiedrībai Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs,” teikts ziņojumā “Par valsts kapitālsabiedrību iespējamajiem ienākumu palielinājumiem”. Finanšu ministrijā uzsver, ka šis ir tikai ierosinājums.
Latvenergo par pērn nopelnītajiem vairāk nekā 273 miljoniem eiro šogad valsts budžetā ieskaitīja vairāk nekā 191 miljonu eiro jeb likumā noteiktos 70 %. Starpība starp 70% un 90% dividenžu maksas būtu 54.7 miljoni eiro.
Jautāts, kā uz šo ierosinājumu lūkojas Latvenergo vadība, uzņēmuma komunikācijas direktors Andris Siksnis atzina, ka Latvenergo maksājamās dividendes īpašniekiem “ir krietni augstākas nekā kaimiņvalstīs”. “Līdz ar to mēs varam mazāk investēt, kas var atsaukties nākotnē, bet mēs pildām akcionāru lēmumus, tikai ir jāsaprot sekas,” saka A. Siksnis.
Skarbāks ir Latvijas Elektroenerģētiķu un elektrobūvnieku asociācijas, kuras biedrs ir arī Latvenergo, izpilddirektors Ivars Zariņš. “Diemžēl šī situācija atgādina skumjo anekdoti par čigānu, kurš radināja savu zirgu pie neēšanas un būtu pieradinājis, lai zirgs arī nedzertu, bet tas "maita" nosprāga! Mēs esam ceļā uz to - mūsu jaudīgākos uzņēmumus mēs badinām. Atņemot tiem gandrīz visu nopelnīto - tiem tiek apgrieztas attīstības iespējas, jo sevišķi iespējas radīt kaut ko jaunu, vērtīgu, attīstīt jaunus perspektīvus darbības virzienus, kas ir jo īpaši aktuāli to sekmīgai, ilgtspējīgai attīstībai šajos lielajos pārmaiņu laikos, kad ir jātver šis jauno tehnoloģiju attīstības vilnis.
Bet mēs tos nolemjam veģetēt esošajā biznesa ietvarā, ar saviem tuvredzīgajiem lēmumiem, sagādājot lielus izaicinājumus to konkurētspējai nākotnē, kas rezultātā mazinās mūsu ekonomikas izaugsmi, budžeta ienākumus un radīs papildus nepieciešamību iegūt naudu kaut kam to atņemot vai aizņemoties, lai pēc tam par to mums atņemtu šos uzņēmumus, jo atdot to nespēsim. Manuprāt, mūsu vara pārvērtē savas spējas jāt uz beigta zirga,” saka I. Zariņš.
Arī Latvijas Valsts meži šogad par pērn gūto peļņu valstij dividendēs samaksāja 70% peļņas - 111 miljonus eiro un, iespējams, cerēja, ka likumā ierakstītā kārtība paliks negrozīta, jo 2024. gads uzņēmumam nebija tas veiksmīgākais – tā peļņa, salīdzinot ar 2023. gadu, saruka par 35%.
Pieņemot, ka visiem šiem uzņēmumiem šogad peļņa paliek tāda pati kā 2024.gadā, valdībai palielinot budžetā maksājamās dividendes, valsts iegūtu par 90,8 miljoniem eiro vairāk, nekā saglabājot 70% likmi.
Seko mums 
Hosama kungs! Dzīve ir pārāk īsa, lai to dzīvotu tikai vienā režīmā. Un, lai nu kuram, bet nu tieši Jums būs labi zināms, ka arī veselība, starp citu, nav tikai analīzes un rindas pie speciālistiem līdz nesamaņai vai bezgalībai. Tā ir arī dzīvesprieks, tonuss un zināma… ķermeņa vidusdaļas un prāta elastība.
Eiropas pažobelē izcēlies kašķis vagaru kastā. Tā kā Grenlandes dēļ sagājuši matos vietējo verga dvēseļu bosi iz Vašingtonas un Briseles, nu vai Kopenhāgenas, latvju bezmugurkaulniekiem grūtas dieniņas. Mediji ne jau bez mājiena no augšas uzpūtuši skandālu ap Saeimas spīkeres Daigas Mieriņas parakstu vēstulei ar aicinājumu piešķirt ASV Donaldam Trampam Nobela Miera prēmiju. Vilciens sen aizgājis, bet sliedes vēl dun. Vismaz tās, kas nav nojauktas vai iekonservētas.
Dārgie uzņēmēji, darbinieki un līdzcilvēki! Šodien nācās piedzīvot patiesi sāpīgu un sirdi plosošu pieredzi!
Mūsdienu ģeopolitiskajā ainavā Grenlande ir kļuvusi par simbolu jaunai ērai, kurā klimata pārmaiņas tiešā veidā pārveido pasaules drošības arhitektūru. Ledus kušana Arktikā vairs nav tikai ekoloģisks process; tā ir atvērusi vārtus uz jauniem kuģošanas ceļiem un milzīgiem dabas resursiem, kas Grenlandi globālajā varas spēlē padara par stratēģisku balvu. Krievijas militārā ekspansija un Ķīnas ekonomiskās ambīcijas "Polārā zīda ceļa" ietvaros rada ārēju spiedienu. Taču visbūtiskākās briesmas patiesībā slēpjas pašas Rietumu alianses spējā rast kopīgu valodu.
Šodien nedaudz pastāstīšu par sudrabu. Notiek globāla histērija, tāds kā finanšu pasaules atomsprādziens.
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
