Budžetu vēlas lāpīt, noplicinot „Latvenergo”
Jānis Lasmanis, Inc-baltics.com02.09.2025.
Komentāri (15)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Sol
10.09.2025. 14:34Viņiem vajag vairāk naudas, lai apmaksātu prezidenta drauga braucienus uz izglītības semināriem.
aga
06.09.2025. 15:05Faktiski pa 10 gadu Latvenergo peļņu varētu uzbūvēt nelielu atomelektrostaciju un panākt pilnīgu neatkarību no citām valstīm.
Protams!
03.09.2025. 14:56»
?
un kas tur slikts? Ko pats ierosini
Ierosinu turpināt tukši diiiirst te, netā!
Vai
03.09.2025. 00:36»
tam (deģeneŗātam zombijtŗollim mentālam invalīdam), kas дебил из дурки
tev necilvēcīgi t[r]uli skauž, kā parasti, ATKAL un vēl joprojām. Tas uzjautrina, vienmēr...
Diršļakam nav miera.
Tu
02.09.2025. 20:20»
"'Maļ' M.U.Ļ.Ķ.U Zemei naudu HES'i..."
...
Noliec podiņu pie gultas, lai naktī savos mēslos neaizrijies.
štepselis
02.09.2025. 18:12Lai žēlabas kļūtu vieglāk saprotamas, bij jāpublicē Latvenergo vadoņu algas apmērs ...
Pirātu partija
02.09.2025. 12:57Lai gūtu lielāku peļņu Latvenergo tika sadalīts divās daļās, Sadales tīklos un pašā Latvenergo. Abās ir valdes, liela priekšnieku armija ar labām algām. Formāli skaitās, ka cenas regulē Nordpool birža, bet reāli elektrības spekulanti, kuru uzdevums gūt maksimālu peļņu un visus apčakarēt.
Kāda konkurētspēja?, uzņēmumam un sadales tīklam 100% jāpieder valstij, bet liekēžu skaits tajā jāsamazina par 80%. Enerģija iedzīvotājiem jādala pa pašizmaksu.
Investīcijas? Iepirka tīkla sinhronizācijas transformatorus, izmaksas pielika klāt katram gala patērētājam, tie vidēji ir 2.5 Euro/ mēnesī. Lūk jums investīcijas.
P.S. Kā būs nākotnē, pēc jaunās Vemjotības padzīšanas. Sadales tīkli nomirs, nebūs vajadzīgi. Notiks elektroenerģijas decentralizācijā, katrā miestā stāvēs neapkalpojams reaktors fūras lielumā, kas apgādās iedzīvotājus. Elektrības būs daudz, tā nemaksās ne ko. Līdz ar to izmainīsies visa valsts uzbūve, nebūs vajadzīga fosilā degviela, TEC, HES, AES, vēja un saules parki. Patreizējā valsts uzbūve nomirs, laiks, apmēram pēc 20230.gada.
?
02.09.2025. 10:18»
Protams!
Naudu, ko aizdod valstīm bez seguma, jāatmazgā caur aizdevumu augļu procentiem
un kas tur slikts? Ko pats ierosini?
Protams!
02.09.2025. 09:49Naudu, ko aizdod valstīm bez seguma, jāatmazgā caur aizdevumu augļu procentiem!
😂😂😂😂
Naivais
02.09.2025. 09:46Tad jau investīcijām vēja un saules parkos ir pienācis gals. Vēl tet un lmt grib likt nopirkt. Latvenergo investīciju iespējas būs izsmeltas.
Seko mums 
Izrādās, ir likums „Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām”.
Jau atkal jārunā par pensijām. Tā Latvijā aizvien ir aktuāla tēma. Taču šoreiz nevis par indeksāciju vai vecuma robežām, bet par veselu sociālo grupu, kuru valsts pirms 30 gadiem "apšmauca".
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
