Budžetu vēlas lāpīt, noplicinot „Latvenergo”
Jānis Lasmanis, Inc-baltics.com02.09.2025.
Komentāri (15)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Sol
10.09.2025. 14:34Viņiem vajag vairāk naudas, lai apmaksātu prezidenta drauga braucienus uz izglītības semināriem.
aga
06.09.2025. 15:05Faktiski pa 10 gadu Latvenergo peļņu varētu uzbūvēt nelielu atomelektrostaciju un panākt pilnīgu neatkarību no citām valstīm.
Protams!
03.09.2025. 14:56»
?
un kas tur slikts? Ko pats ierosini
Ierosinu turpināt tukši diiiirst te, netā!
Vai
03.09.2025. 00:36»
tam (deģeneŗātam zombijtŗollim mentālam invalīdam), kas дебил из дурки
tev necilvēcīgi t[r]uli skauž, kā parasti, ATKAL un vēl joprojām. Tas uzjautrina, vienmēr...
Diršļakam nav miera.
Tu
02.09.2025. 20:20»
"'Maļ' M.U.Ļ.Ķ.U Zemei naudu HES'i..."
...
Noliec podiņu pie gultas, lai naktī savos mēslos neaizrijies.
štepselis
02.09.2025. 18:12Lai žēlabas kļūtu vieglāk saprotamas, bij jāpublicē Latvenergo vadoņu algas apmērs ...
Pirātu partija
02.09.2025. 12:57Lai gūtu lielāku peļņu Latvenergo tika sadalīts divās daļās, Sadales tīklos un pašā Latvenergo. Abās ir valdes, liela priekšnieku armija ar labām algām. Formāli skaitās, ka cenas regulē Nordpool birža, bet reāli elektrības spekulanti, kuru uzdevums gūt maksimālu peļņu un visus apčakarēt.
Kāda konkurētspēja?, uzņēmumam un sadales tīklam 100% jāpieder valstij, bet liekēžu skaits tajā jāsamazina par 80%. Enerģija iedzīvotājiem jādala pa pašizmaksu.
Investīcijas? Iepirka tīkla sinhronizācijas transformatorus, izmaksas pielika klāt katram gala patērētājam, tie vidēji ir 2.5 Euro/ mēnesī. Lūk jums investīcijas.
P.S. Kā būs nākotnē, pēc jaunās Vemjotības padzīšanas. Sadales tīkli nomirs, nebūs vajadzīgi. Notiks elektroenerģijas decentralizācijā, katrā miestā stāvēs neapkalpojams reaktors fūras lielumā, kas apgādās iedzīvotājus. Elektrības būs daudz, tā nemaksās ne ko. Līdz ar to izmainīsies visa valsts uzbūve, nebūs vajadzīga fosilā degviela, TEC, HES, AES, vēja un saules parki. Patreizējā valsts uzbūve nomirs, laiks, apmēram pēc 20230.gada.
?
02.09.2025. 10:18»
Protams!
Naudu, ko aizdod valstīm bez seguma, jāatmazgā caur aizdevumu augļu procentiem
un kas tur slikts? Ko pats ierosini?
Protams!
02.09.2025. 09:49Naudu, ko aizdod valstīm bez seguma, jāatmazgā caur aizdevumu augļu procentiem!
😂😂😂😂
Naivais
02.09.2025. 09:46Tad jau investīcijām vēja un saules parkos ir pienācis gals. Vēl tet un lmt grib likt nopirkt. Latvenergo investīciju iespējas būs izsmeltas.
Seko mums 
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
