Iesaki rakstu: 
Aplausiem un saksofoniem skanot, 100 m attālumā no Brīvības pieminekļa uzcelts kārtējais pseidopārtikas templis „Statoil”, kurā pārdod nevis degvielu, bet elektriski karsētas desas. Rinda gluži tāda kā pie Onkoloģijas centra, kad „izsviestas” kvotas. Šeit rindā stāv bērni, visi no Rīgas centra prestižajām skolām. Visi iepērk zem karsto suņu un kokteiļu izkārtnes labi slēptas karsētas cukura, sāls un konservantu bumbas kopā ar enerģijas dzērienu vai kolu (kas patiesībā ir viens un tas pats, tikai dažādos šķaidījumos).
Triumfē tirgotāji un iebarotāji. Amerika tieši šādā veidā ir sasniegusi laikus, kad 60% iedzīvotāju ir liekais svars, aptaukošanās, bet 40% – cukura diabēts. Eiropa no Amerikas mācās tikai sliktāko – arī eiropieši nobarojas un netiek iepriekšējās nedēļas apģērbā. Nez kādēļ demokrātija mums nozīmē pārņemt tikai sliktāko – zem norvēģu zīmola Rīgā ienāk amerikānisms ar pārmērīgu rīšanu. Vienā dienā par darbības imitāciju kļūst bulciņu tirdzniecības aizliegumu skolās.
Nesenais lēmums par bulciņu ierobežojumu skolās izrādās darbības imitācija.
Mēs stāvam pie Vecrīgas vārtiem – vienā pusē makburgers, otrā karstais suns. Te nav strītbola grozu. Nekādas vairs skriešanas, nekādas veselības. Bulciņu drudzis pašā Rīgas centrā. Atliek „Statoil” karsto suņu vasaras kafejnīcu atvērt tieši pie Brīvības pieminekļa.
Seko mums 
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
