Bunkus ģimenes finanses: oficiāli uzdāvina brālim 27 tūkstošus, bet nespēj atdot alkohola tirgotājam pusotru tūkstoti
PIETIEK20.07.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Atklātībā nononācis jauns savdabīgs fakts saistībā ar jau vairākkārt aprakstīto Bunkus ģimeni, kuras redzamākais pārstāvis ir advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus (attēlā): ja ticēt viņa amatpersonas deklarācijai, pērn viņš saņēmis 27 000 eiro dāvinājumu no brāļa Kristapa Bunkus, bet vienlaikus šis pats it kā dāsnais un naudīgais Kristaps Bunkus, kā rāda tiesu informācija, nav spējis atdot alkohola vairumtirgotājam Baltic XL daudzkārt mazāku summu – 1481 eiro, kuras dēļ viņam jāstājas tiesas priekšā.
Kā rāda Latvijas tiesu informācijas sistēma, šā gada 12. janvārī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemta maza apmēra prasība par naudas piedziņu. Summa tiešām nav liela – alkoholisko dzērienu vairumtirgotājs SIA Baltic XL vērsies pret privātpersonu Kristapu Bunku, vēloties no viņa attiesāt 1481,60 eiro un samaksājot arī valsts nodevu 222,24 eiro apmērā. Tiesa pieteikumu pārbaudījusi un šā gada martā sākusi civillietu.
Šī lieta citādi būtu pilnīgi neinteresanta, ja ne atbildētāja personība un viņa iepriekš it kā veikti finanšu darījumi. Kā rāda maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus amatpersonas deklarācija, tieši no sava brāļa Kristapa Bunkus viņš pērn esot saņēmis iespaidīgu dāvanu 27 000 eiro apmērā, kas bijusi liela daļa no administratora pagājušā gada oficiālajiem ienākumiem. Nu izrādās, ka šis pats dāvinātājs nav bijis spējīgs atdot nesalīdzināmi mazāku summu – nepilnu pusotru tūkstoti eiro, riskējot ar to, ka tiesa no viņa piedzīs arī prasītāja tiesāšanās izdevumus.
Pietiek jau ir aprakstījis dīvainības maksātnespējas administratora Bunkus pagājušā gada amatpersonas deklarācijās: dati, kas tajās uzrādīti, liek domāt par vairāk nekā 40 tūkstošiem eiro, kas izcelti „no tumbočkas”.
Viens no trim Bunkus brāļiem, kā jau minēts, ir pērn jaunā amatā „aizrotētais” Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Maksātnespējas procesa daļas vadītājs Kaspars Bunkus, kas, neraugoties uz viņa iepriekš vadītās struktūras attiecībām ar Mārtiņa Bunkus biznesa interesēm, nekādus oficiālus dāvinājumus brālim nav veicis.
Tomēr jo dāsnāki ir bijuši citi Mārtiņa Bunkus radi: kā rāda maksātnespējas administratora pagājušā gada amatpersonas deklarācija, no brāļa Kristapa Bunkus viņš dāvinājumā saņēmis 27 tūkstošus eiro, bet no tēva Ojāra Bunkus – pat 71 998 eiro.
Kopā no abiem radiem saņemto deklarēto dāvinājumu kopsumma ir 98 998 eiro – tātad būtiski vairāk par tiem 10 049 eiro, ko Bunkus saņēmis maksātnespējas administratora darbā, „ienāk. no saimn. darbības un komercdarb.”, un par tiem 84 619 eiro, ko viņš saņēmis, darbojoties kā advokāts.
Taču tie nav vienīgie finansiālie brīnumi, ko uzrāda pazīstamā maksātnespējas administratora amatpersonas deklarācijas. Vispirms jau, neveicot nekādu deklarējamu darījumu, Bunkus lietošanā ir nonākusi 2013. gada izlaiduma luksus automašīna Range Rover.
Bet tie nav lielākie brīnumi. Pagājušā gada sākumā Bunkus oficiālās parādsaistības bija 352 293 eiro, aizdevumi – 1 034 836 eiro, bet nekādu oficiāli deklarētu uzkrājumu nebija. Savukārt pagājušā gada beigās Bunkus oficiālie uzkrājumi bija 88 692 eiro, parādsaistības bija 527 374 eiro un izsniegtie aizdevumi – 1 355 836 eiro.
Tas nozīmē – pagājušā gada laikā Bunkus oficiāli kopā nopelnījis 193 666 eiro, aizņēmies vēl papildus 175 081 eiro (kaut gan aizņemšanās darījumi nav deklarēti), - tātad kopā viņa ienākumi bijuši 368 747 eiro.
Taču naudas summa, kuru Bunkus pērn ir uzkrājis un vēl no jauna aizdevis, ir bijusi krietni lielāka – kopā 409 692 eiro. No kādas „tumbočkas” ir ņemta starpība – vairāk nekā 40 tūkstoši eiro – nav skaidrs: no paša Bunkus nekādi komentāri nav saņemti, savukārt Pietiek pārstāvis ar aicinājumu noskaidrot līdzekļu izcelsmi jūnija beigās jau ir nosūtījis Valsts ieņēmumu dienestam.
Nu no VID ir saņemta šāda atbilde: „Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) ir izskatījis Jūsu 2017.gada 29.jūnija iesniegumu, kurā norādāt par, iespējams, nepatiesas informācijas norādīšanu maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus valsts amatpersonas kārtējā gada deklarācijā par 2016.gadu, kā arī aicināt VID rīkoties atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem pienākumiem un informēt Jūs -par šo darbību rezultātu.
Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 25.panta sestajā daļā noteikts, ka šā likuma 23.panta pirmajā daļā minētās deklarācijas var precizēt, rakstveidā vēršoties institūcijā, kurai deklarācija iesniegta, un pamatojot precizējumus ne vēlāk kā mēneša laikā pēc deklarācijas publiskojamās daļas publiskošanas šā likuma 26.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā.
Ņemot vērā, ka M.Bunkus valsts amatpersonas kārtējā gada deklarāciju par 2016. gadu VID ir iesniedzis 2017.gada 3.aprīlī un šīs deklarācijas publiskojamā daļa VID Valsts amatpersonu deklarāciju publiskojamo datu bāzē publiskota 2017. gada 20.jūnijā, minēto deklarāciju ir tiesības precizēt līdz 2017.gada 20.jūlijam.
Vienlaikus informējam, ka Jūsu iesniegumā norādītā informācija tiek izvērtēta kopsakarā ar VID rīcībā esošo informāciju un atbilstoši likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktajai kompetencei VID veic pārbaudi, pat to, vai M.Bunkus valsts amatpersonas deklarācijas ir aizpildījis minētā likuma noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 31. pantā noteikto, VID par valsts amatpersonas darbībā konstatētajiem šā likuma pārkāpumiem informē sabiedrību, ievietojot informāciju VID mājaslapā internēta vietnē www.vid.gov.lv/Noderīgi/Valsts amatpersonu pārkāpumi. Pateicamies Jums par sniegto informāciju!”
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
