Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Advokāts Armands Rasa, kurš pēc kļūšanas par maksātnespējīgās „Trasta komercbankas” administratoru sākotnēji darbojās roku rokā ar 2018. gadā nošauto maksātnespējas administratoru Mārtiņu Bunku, pēdējā gada laikā ir spējis bankas kreditoriem atgūt veselus 390 eiro, turpretī iztērējis aptuveni 104 tūkstošus eiro.

Kā rāda „Trasta komercbankas” kreditoriem sagatavotais A. Rasas „Pārskats par maksātnespējas procesa gaitu”, ar naudas tērēšanu gada laikā ir veicies labi. Iztērētie 104 tūkstoši eiro sastāv no:

1. Apsardzes izdevumi – EUR 199,54;

2. Telpu noma – EUR 2662,00;

3. IT izdevumi – EUR 665,50;

4. Juridiskie un profesionālie pakalpojumi – EUR 86 310,56;

5. Valsts kasei samaksātie nodokļi un nodevas – EUR 53,00;

6. Bankas komisijas – EUR 293,45;

7. Datu bāzu izmantošanas izdevumi – EUR 605,00;

8. Pārņemto nekustamo īpašumu apsaimniekošana un uzturēšana – EUR 194,78;

9. Vērtspapīru un investīciju pakalpojumi – EUR 5639,35 (jeb bankas komisijas par vērtspapīru kontu esamību);

10. Sakaru izdevumi (t.sk. Latvijas Pasts) – EUR 456,98;

11. Citi izdevumi – EUR 6880,00 (apdrošināšana).

Toties ar naudas atgūšanu gan administratoram ir veicies krietni sliktāk. „Laika periodā no 2022.gada 6.oktobra līdz 2023.gada 3.oktobrim kopējais atgūto naudas līdzekļu apmērs ir  EUR 390,92. No atgūtajiem naudas līdzekļiem tika segti maksātnespējas procesa nodrošināšanai nepieciešamie izdevumi,” ziņojumā kreditoriem informē A. Rasa. Šī summa arī ir iztērēta.

Lielu daļu no A. Rasas ziņojumu aizņem pārskats par veicamajiem darbiem, kuri gan nav nesuši faktiski nekādus ienākumus:

„Tika turpināta kreditoru prasījumu un to iesniegto pamatojošo dokumentu izvērtēšana. Pārbaudot kreditoru prasījumus, tika izvērtēts: prasījuma pamatotība, pieteiktās summas atbilstība Bankas grāmatvedības datiem, kā arī personu, kas iesniegušas kreditoru prasījumus, tiesības rīkoties kreditora vārdā un pilnvarojuma apmērs.

Ārvalstu juridiskajām personām tika veikta papildu pārstāvju paraksttiesību pārbaude, pārbaudot kreditoru iesniegto juridisko personu inkorporācijas faktu un pārvaldes institūciju sastāva apliecinošo dokumentu saturu, kā arī ārvalstu amatpersonu apliecinājumu par dokumentu autentiskuma patiesumu. Tāpat tika pārbaudīti kreditoru iesniegtie prasījumu tiesību pārejas pamatojošie dokumenti un prasījuma tiesību pārejas ekonomiskā būtība un pamatojums.

Kreditoru prasījumu izvērtēšanas procesa gaitā turpinājās komunikācija ar kreditoriem un to pilnvarotajiem pārstāvjiem par papildus iesniedzamajiem dokumentiem kreditoru prasījumu pamatotības un pārstāvības tiesību izvērtēšanai. Tāpat tika sūtīti paziņojumi kreditoriem un to pilnvarotajiem pārstāvjiem par papildus iesniedzamajiem dokumentiem, un informatīvas vēstules kreditoru interešu ievērošanai.

Tika un tiek veikta pieteikto kreditoru prasījumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku izvērtēšana kopsakarā ar klienta reģistrācijas (rezidences) valsti, saimniecisko vai personisko darbību un juridisko formu.

Tostarp tiek veikta klienta pārstāvošo personu un īpašnieku struktūras apzināšana, pamatojošo dokumentu izpēte, kā arī ar kreditora prasījumu saistīto civiltiesisko darījumu juridiskā un ekonomiskā pamatojuma izvērtēšana. Nepieciešamības gadījumā tiek veikta papildus nepieciešamo dokumentu un/vai informācijas pieprasīšana kreditoriem, to pārstāvjiem, kā arī tiesībsargājošām institūcijām. (..)

Pārskata periodā turpinājās komunikācija ar klientiem, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem tiesu izpildītājiem, maksātnespējas procesa administratoriem un citām personām. Tāpat pārskata periodā tika turpināts darbs pie Bankas interešu pārstāvības uzsāktajos tiesvedības procesos.

Administrators norāda, ka debitoru parādu piedziņa un piedziņas vēršana uz nekustamajiem īpašumiem Ukrainā ir apgrūtināta sakarā ar karadarbību Ukrainā, kā arī Ukrainas noteiktajiem ierobežojumiem piedziņas darbību veikšanai.”

Diezgan bēdīgi no kreditoru viedokļa izklausās arī A. Rasas solījumu un apņemšanos sadaļa, - tā rada iespaidu, ka viņiem nāksies turpināt apmaksāt administratora darbības, atpakaļ neko nesaņemot.

A. Rasa ziņojumā, piemēram, mēģina apgalvot, ka jebkāda īpašumu attīstība Kijevā karadarbības dēļ esot apstājusies: „Bankai ir aktīvs - prasījuma tiesības iegūt dzīvojamo kompleksu - II un III būvniecības kārtas nepabeigtās būvniecības objektu "Kosmopoļiten park Puškina", adrese: Degtjarevska iela 25A, Kijeva, Ukraina. Ņemot vērā karadarbību Ukrainā, tā realizācija ir atzīstama par neiespējamu, jo īpašuma tiesības Banka var iegūt tikai realizējot minēto projektu, taču karadarbības dēļ minētā projekta realizācija ir pilnībā apturēta.”

Nekas labs nenotiekot arī Latvijā: „Bankai ir realizējams aktīvs arī Latvijā – 1/2 domājamā daļa no nekustamā īpašuma Rīgā. Minētā aktīva realizāciju līdz šim ir apgrūtinājis fakts, ka nekustamajā īpašumā ir veikta nelikumīga būvniecība, tādēļ vērtētāji ir atteikušies novērtēt Bankai piederošās domājamās daļas, un līdz ar to izsole nav izsludināta. Administrators norāda, ka plāno Bankai piederošās domājamās daļas piedāvāt izpirkt kopīpašniekam, kuram pieder otra 1/2 domājamā daļa no attiecīgā nekustamā īpašuma.”

Bankas maksātnespējas procesa ietvaros turpinās vairāki tiesvedības procesi ārpus Latvijas Republikas, taču arī attiecībā uz tiem A. Rasas sniegtās ziņas nerada īpašu optimismu:

„Ukrainā turpinās divas izpildu lietas pret debitoriem – fiziskām personām. Pārskata periodā vienā no izpildu lietām tika atcelts aizliegums veikt piespiedu piedziņu saskaņā ar izpildu rakstiem karastāvokļa laikā. Ievērojot minēto, izpildu dokuments iesniegts izpildei tiesu izpildītājam,  un notiek saziņa ar tiesu izpildītāju, lai varētu veikt nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanu. Vienlaikus jānorāda, ka Ukrainas karastāvokļa dēļ, nekustamo īpašumu atsavināšana ir apgrūtināta.

Administrators jau iepriekš ir informējis kreditorus, ka pret otru debitoru izpildu lietvedības ietvaros 2019.gada 19.augustā tika rīkotas debitoram piederošo nekustamo īpašumu (četru nekustamo īpašumu) pirmās izsoles, kuras tika atzītas par nenotikušām, jo neviena persona nepieteicās. Uz 2019.gada 30.septembri tika izsludinātas otrās izsoles. Arī tās tika atzītas par nenotikušām. Pārskata periodā turpinājās potenciālo pircēju meklēšana minētajiem zemes gabaliem. Potenciālos pircējus atrast apgrūtina karastāvoklis Ukrainā.

Administrators jau iepriekš ir norādījis, ka Eiropas Savienības tiesā ir ierosināta lieta Bankas celtajā prasībā par Eiropas Centrālās bankas 2016. gada 3. marta lēmuma, ar kuru Bankai tika anulēta licence, atcelšanu. Ar Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2022. gada 30. novembra spriedumu Bankas prasība tika noraidīta. Administrators informē, ka 2023. gada februāra mēnesī ir iesniedzis apelācijas sūdzību par minēto spriedumu.

Papildus Administrators norāda, ka Banka ir atzīta par cietušo kriminālprocesā, kas šobrīd ir nodots iztiesāšanai. Tiesvedības ilgums nav prognozējams. Minētajā kriminālprocesā Banka ir pieteikusi kaitējuma kompensāciju vairāk nekā EUR 5 400 000,00 apmērā. Minētā tiesvedība var ietekmēt kreditoriem novirzāmo naudas līdzekļu apmēru, proti, pozitīva iznākuma gadījumā varētu tikt palielināts kreditoru prasījumu segšanai novirzāmo naudas līdzekļu apmērs.”

Novērtē šo rakstu:

81
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Iznīcinot reģionālos medijus, draud veidoties brīva telpa ienaidnieka dezinformācijai

Foto“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Lasīt visu...

21

Kas notiek ar mūsu valsti: vai Latvijā var brīvi iekļūt arī 46 Krievijas kaujinieki?

FotoKā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Lasīt visu...

21

Vai Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Švinka atbalsta "Hamas" teroristus?

FotoPirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Lasīt visu...

21

Kāpēc izgāzās kristietības dialogs ar liberālismu

FotoFragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
Lasīt visu...

21

Lielbritānijas karstā vasara

FotoNo 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Lasīt visu...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi