Bunkus lieta: vai tiesa pārkāps likumu un ļaus prokuroram nolasīt apsūdzību krimināllietā, ar kuras materiāliem apsūdzētie nav iepazīstināti?
Pietiek lasītājs31.08.2023.
Komentāri (63)
Iesaki rakstu: 
Neskatoties uz to, ka Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā ir notikušas vairākas tiesas sēdes, tiesa vēl pat nav nonākusi līdz tiesas izmeklēšanas stadijai, kas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 497.pantu sākas ar apsūdzības uzturēšanu, prokuroram īsi izklāstot apsūdzības būtību, pēc kā tiesa noskaidro apsūdzēto attieksmi pret apsūdzību – vai apsūdzētais saprot, kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā tiek apsūdzēts, un vai viņš atzīst savu vainu.
Manu interesi šajā gadījumā piesaistīja tiesas sēdēs izskanējušie fakti, kuriem, manuprāt, līdz šim nav pievērsta pietiekama uzmanība, kaut gan situācija pati par sevi ir pietiekami nozīmīga, lai, iespējams, pat pēc vairāku gadu tiesvedības atgrieztu lietu pirmās instances tiesā.
Runa ir par neordināru situāciju, kurā prokuratūra ir pabeigusi pirmstiesas izmeklēšanu, neizpildot Kriminālprocesa likuma 412.panta prasības un nenodrošinot diviem apsūdzētajiem iespēju iepazīties ne ar krimināllietas materiāliem, ne arī arhīva lietas materiāliem viņiem saprotamā valodā.
Savukārt tiesa, neizmantojot savas Kriminālprocesa 486.pantā paredzētās tiesības atgriezt lietu prokuratūrai trūkumu novēršanai, krimināllietu ir pieņēmusi iztiesāšanai, faktiski arī uzņemoties turpmāku atbildību par prokuratūras neizdarību.
2023.gada 16.augusta tiesas sēdē tiesnese noteica termiņu iepazīstināšanai ar krimināllietas materāliem – 2023.gada 1.septembri, kas visdrīzāk netiks izpildīts, jo apsūdzēto Krievijas Federācijas pilsoni 2023.gada 16.augustā pat nebija sākuši iepazīstināt ar tiesai nodotās krimināllietas materiāliem.
Līdz ar to 2023.gada 5.septembrī nozīmētajā tiesas sēdē tiesai nāksies izšķirties – ļaut prokuroram nolasīt apsūdzību un likt apsūdzētajiem izteikt viedokli par apsūdzību krimināllietā, kurā viņiem nav zināmi lietas materiāli, vai arī tomēr labot prokuratūras pieļauto procesuālo pārkapumu un dot iespēju apsūdzētajiem tik iepazīstinātiem ar krimināllietas materiāliem.
Vadoties no Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras šajā jautājumā, nevarētu piekrist viedoklim, ka procesuālās ekonomijas princips varētu atsvērt cilvēktiesību ierobežošanu kriminālprocesā. Taisnīga tiesa nav iespējama, ja apsūdzētajam ir ierobežota piekļuve lietas materiāliem. Balstoties uz Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā garantētajām tiesībām uz taisnīgu tiesu, lietas materiāliem jābūt pieejamiem apsūdzētajam pirms tiesas procesa.
Seko mums 
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
