Iesaki rakstu: 
Pirms nepilniem diviem gadiem nošautā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus un viņa sarežģīto īpašuma shēmu mantinieki ir nonākuši jaunā attiecību līmenī un sākuši mantu dalīt tiesā, - par to liek domāt fakts, ka Rīgas Pārdaugavas tiesā un Rīgas apgabaltiesā reģistrētas jau veselas divas tiesvedības, kurās piedalās nelaiķa māte un viņa izmantotā ārzonas kompānija.
Kā rāda tiesu datu bāze, šā gada 20. maijā Rīgas apgabaltiesā rakstveidā tiks izskatīta Daces Bunkusas prasība pret Lielbritānijā reģistrēto kompāniju Kentprom Management LLP par parāda piedziņu. Savukārt 9. septembrī vēl viena Daces Bunkusas prasība pret uzņēmumu – tāpat par parāda piedziņu – tiks izskatīta Rīgas Pārdaugavas tiesā.
Ar ko tieši saistītas abas prasības, drošu ziņu, taču nav šaubu, ka pamatā ir cīniņi par nelaiķa mantu. Lielbritānijā reģistrētais Kentprom Management LLP bija viens no nozīmīgākajiem uzņēmumiem, maksātnespējas administratoram Bunkum ar dažādu shēmu palīdzību mēģinot slēpt savas īpašumtiesības.
Pirms viņa nāves Lursoft datu bāzē nebija atrodamas neviena viņam piederoša uzņēmuma kapitāldaļas, kas nodrošinātu dividendes, nebija arī publisku ziņu par viņam piederošiem nekustamajiem īpašumiem un luksus automašīnām.
Tomēr vienlaikus Pietiek norādīja uz maksātnespējas administratora īpašumu "neredzamo pusi" – "paslēptiem" īpašumiem, kas jau liecināja par multimiljonāra cienīgu dzīvesstilu.
Formāli iespaidīgā un svaigi izremontētā ēka Mežaparkā, Meža prospektā 38A pieder Latvijā reģistrētajai SIA Kentprom Investments, kas to no AS Reverta meitasuzņēmuma NIF Dzīvojamie īpašumi 2013. gada oktobrī bija iegādājusies par aptuveni 535 tūkstošiem eiro.
Kā rādīja Lursoft dati, oficiālais SIA Kentprom Investments īpašnieks bija Lielbritānijā reģistrētais Kentprom Management LLP. Šī uzņēmuma īpašnieki publiski nav atklāti, bet tieši Bunkus bija tā persona, kas Kentprom Management LLP vārdā 2013. gadā bija apmaksājusi Latvijā reģistrētās SIA Kentprom Investments pamatkapitālu.
Tāpat oficiāli nebija saskatāma nekāda maksātnespējas administratora saistība ar divām luksus automašīnām, kuru valsts reģistrācijas numuriem MB39 un MB21 bija zināma līdzība ar Mārtiņa Bunkus iniciāļiem. Viena no šīm automašīnām bija 2013. gada izlaiduma Land Rover Range Rover, kura cena ir vismaz 90 000 eiro, bet otra - pilnīgi jauna, 2015. gada izlaiduma Aston Martin Vanquish, kuras cena atkarībā no modifikācijas un aprīkojuma ir 300 000 eiro vai vairāk.
Formāli gan abām automašīnām ar maksātnespējas administratoru Bunku tāpat nebija nekāda sakara, - to formālais īpašnieks bija 2013. gadā dibināts uzņēmums Hotel VIP Car Rent Services (gada apgrozījums – 12 300 eiro, zaudējumi – 41 744 eiro), kura vienīgais kapitāldaļu turētājs bija vēl viens Lielbritānijā reģistrēts uzņēmums bez zināmiem īpašniekiem Spritwell Commerce LLP. Jau pieminētā automašīna Range Rover tai bija ieķīlāta pat par 200 000 eiro.
Uz to, kam formāli varētu piedāvāt britu uzņēmums, gan skaidri norādīja fakts, ka tieši Hotel VIP Car Rent Services valdes loceklis Aivars Lācis bijis Spritwell Commerce LLP pilnvarotais pārstāvis, turklāt tieši viņš tai pašā 2013. gadā bija veicis uzņēmuma Hotel VIP Car Rent Services pamatkapitāla iemaksu. Uzņēmumu reģistra dati rādīja Lāča saistību ar Daci Bunkusu: uzņēmumā Consulting&Development viņa septiņus gadus ir bijusi valdes locekļa amatā, bet uzreiz pēc viņas uzņēmuma valdē bija nonācis Aivars Lācis.
Turklāt luksus auto patieso īpašnieku "paslēpes" nebija beigušās ar Lielbritāniju, kur uzņēmumu īpašnieki ir salīdzinoši vienkārši noskaidrojami: kā rādīja šīs valsts kompāniju reģistra dati, Spritwell Commerce LLP savukārt piederēja diviem citiem uzņēmumiem - Livorno Holding S.A.un Verona Inter S.A. Savukārt šo uzņēmuma patiesie īpašnieki - labuma guvēji - būtu ārkārtīgi grūti noskaidrojami pat tiesībsargāšanas iestādēm, jo abas šīs kompānijas ir reģistrētas īpaši "melnajā" ofšoru zonā - Centrālamerikas valstī Belizā.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
