Bunkus slepkavības lietas izskatīšanu tiesā kavē tās izmeklēšanas faktiskais vadītājs Jašins, kurš mēģina izvairīties no liecināšanas

Tieši Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1. nodaļas priekšnieks Romāns Jašins bija tas, kurš pagājušā gada 24. maijā paziņoja par „gadsimta slepkavības” atklāšanu: “Šī viennozīmīgi ir viena no Valsts policijas vēsturē apjomīgākajām pasūtījuma slepkavības izmeklēšanas lietām, kas guva arī plašu rezonansi sabiedrībā un nemitīgu interesi par policijas darba progresu. Jāteic, ka izmeklēt šāda līmeņa lietas ar tik intensīvu publisko interesi nav vienkāršs uzdevums un nereti policija arī atteica sniegt plašāku ieskatu par paveikto, lai netraucētu tās virzībai.

Bet nu izmeklēšana ir tajā stadijā, kad varam droši teikt – tā vainagojusies panākumiem. Esam noskaidrojuši gandrīz visu noziegumā iesaistīto personu ķēdi, sākot no slepkavības pasūtītāja, organizētāja līdz izpildītājam, un šodien, 24. maijā, Valsts policija rūpīgi plānotas operācijas laikā veikusi aizturēšanas.”

Pašlaik Mārtiņa Bunkus slepkavības lieta tiek izskatīta Rīgas pilsētas tiesā, un pēdējās tiesas sēdēs ir bijis paredzēts iztaujāt apsūdzības lieciniekus. Taču, ja neskaita Arturu Citaviču, kurš tiek uzdots par kriminālās autoritātes Genādija Vaļagina gandrīz vai labo roku, taču pēc fotogrāfijas nav spējis savu „bosu” atpazīt, un kura liecības tika uzklausītas aiz slēgtām durvīm, neviens cits no nozīmīgākajiem apsūdzības lieciniekiem nav vēlējies ierasties uz liecināšanu.

Līdz šim ar dažādiem attaisnojumiem no liecināšanas ir izvairījušies, piemēram, Aivars Kitčenko un Dmitrijs Grečņevs, uz kuru liecībām lielā mērā balstās prokuratūras izvirzītā oficiālā apsūdzības versija, saskaņā ar kuru uzņēmēji Mihails Uļmans un Aleksandrs Babenko bijuši slepkavības uzkūdītāji un pasūtītāji, bet pagājušā gada pavasarī nošautais Genādijs Vaļagins – slepkavības organizētājs. Taču nu no liecināšanas ir sācis izvairīties arī oficiālās izmeklēšanas galvenais „arhitekts” Romāns Jašins.

Policijas darbiniekam vajadzēja ierasties liecināt jau aizvadītajā nedēļā, viņš laikus bija saņēmis oficiālu pavēsti, taču... uz tiesas sēdi neieradās, atsūtot tiesai ziņu, ka nevarot atrasties dienesta nepieciešamības dēļ, taču nesniedzot nekādu apliecinājumu šim apgalvojumam. Tas nozīmē, ka otrreiz Romāns Jašins uz tiesas sēdi liecināt tiks aicināts tikai janvārī, - tātad lietas iztiesāšanu viņam būs izdevies novilcināt vismaz par trim nedēļām, varbūt arī ilgāk.

Valsts policija nesniedz nekādu oficiālu informāciju par „dienesta nepieciešamību”, kas Romānam Jašinam liegusi ierasties liecināt lietā, par kuras nozīmīgumu viņš iepriekš ir apjomīgi izteicies publiski. Taču kopējā tiesas prāvas virzība liek domāt, ka izmeklēšanas „arhitektam” varētu būt nopietni iemesli censties neparādīties tiesas zālē un izvairīties no liecināšanas.

Ierašanās tiesas zālē neizbēgami nozīmē to, ka Romānam Jašinam nāksies nostāties aci pret aci ar Viktoru Krivošeju, kas saskaņā ar viņa izstrādāto un policijai nodoto oficiālo versiju ir Mārtiņa Bunkus slepkava. Tikmēr Viktors Krivošejs tiesas zālē jau iepriekš ir paziņojis (video noskatāms šeit, Lato Lapsas YouTube kanālā – https://www.youtube.com/watch?v=uwMMWYHYPI0), ka Romāns Jašins ir piedalījies sarunā Stambulā, kur Viktoram Krivošejam piedāvāts par naudu uzņemties „killera” lomu.

Interesanti, ka Valsts policijas vadība ir atteikusies sniegt pilnu informāciju par Romāna Jašina komandējumiem, no kuras varētu iegūt vismaz netiešu apliecinājumu Viktora Krivošeja apgalvojumu patiesīgumam vai nepatiesīgumam.

Jāpiebilst, ka grāmatas „Hiēnu banda” autors Lato Lapsa ir publiski izteicies, ka janvārī gaidāmā grāmata „Hiēnu biznesa projekts” saistībā ar Mārtiņa Bunkus slepkavības izmeklēšanu atklās Valsts policijas un prokuratūras darbinieku „saaugšanu” ar organizēto noziedzību. Ļoti iespējams, ka Romāns Jašins būs viens no galvenajiem personāžiem šajā grāmatā.

Novērtē šo rakstu: