Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Burbulis, par kuru atsevišķi eksperti brīdināja jau pirms vairākiem mēnešiem, sāk plīst: nacionālā aviokompānija airBaltic šorīt bija spiesta atzīt, ka tās zaudējumi šogad pirmajā pusgadā bija 26,614 miljoni eiro, kas ir par 71,3% vairāk nekā 2018.gada pirmajā pusgadā. Pietiek šodien publicē divus rakstus, kas par airBaltic reālo pietiekami dramatisko situāciju brīdināja jau šovasar.

Enerģiski slēpj datus par dramatiskiem "airBaltic" darbības rezultātiem

Lato Lapsa ·

Līdz pat 30 miljoniem eiro – šādus neoficiālos datus par nacionālās aviokompānijas airBaltic šā gada pirmā ceturkšņa operatīvajiem zaudējumiem min avoti Satiksmes ministrijā. Vai šī informācija atbilst patiesībai, pagaidām nav iespējams noskaidrot, - lielā vienprātībā gan par šīm, gan par citām satraucošām ziņām saistībā ar airBaltic darbību klusē ne tikai aviokompānijas vadība, bet arī tās padome un valsts kā akcionāra pārstāvis – Satiksmes ministrija.

Gada pārskats atklāj trauksmainus faktus

Nesen publiskotais airBaltic (pilnā nosaukumā – Air Baltic Corporation) pārskats par 2018. gadu dažu iepriekšējo pārskatu kontekstā norāda uz vairākām paviršam vērotājam grūti pamanāmām tendencēm nacionālās aviokompānijas darbībā. Proti, uzņēmuma ieņēmumi no viena pasažiera pērn ir mazāki nekā 2014.gadā - ņemot vērā inflāciju, tie ir kritušies par 12 procentiem. Likviditātes koeficients ir tāds pats kā 2015. gadā, taču jāatceras, ka tieši 2015. gadā airBaltic nācās rekapitalizēt.

airBaltic rentabilitāte pēdējos trīs gados ir tikai aptuveni 1%. Salīdzinājumam, piemēram, Ryanair tā ir divdesmit reižu augstāka. Turklāt airBaltic procentos kreditoriem piecreiz vairāk nekā tas pats Ryanair, kas norāda uz būtiski augstākām aizņēmumu vai līzinga likmēm.

Uzņēmuma gada pārskati norāda arī uz neveselīgu tendenci – finansistu valodā izsakoties, financing through debt jeb to, ka aviokompānija pati investīcijas nav spējīga segt un pirkumu finansēšanai aizvien vairāk tiek izmantoti aizņēmumi.

Klāt vēl jāpievieno nepieciešamība šogad atdot aizņēmumus 35 miljonu eiro apmērā. Tas nozīmē, ka atdodamā summa ir piecreiz lielāka nekā gadu iepriekš: vai nu šie aizņēmumi ir jāpārfinansē, vai arī jāatrod līdzekļi no naudas plūsmas.

Uzņēmums izvairīgs

airBaltic valdes skaidrojums par uzņēmuma darbības datiem ir ļoti izvairīgs. Uz  jautājumu, vai uzņēmumam 2019. gadā ir jāatdod aizņēmumi aptuveni 35 miljonu eiro apmērā un no kurienes tiks ņemti šādi līdzekļi, sākotnējā atbilde skan: “Minētos datus iespējams iegūt no uzņēmuma ikgadējiem gada pārskatiem, kas pieejami uzņēmuma mājaslapā.” Arī pēc atkārtotas jautājuma uzdošanas uzņēmums norāda tikai to, ka tam „nav nekādu grūtību izpildīt savas saistības nedz šobrīd, nedz nākotnē. airBaltic finanšu darbība ir rūpīgi plānota un nav pamata izdarīt secinājumus par kādu negaidītu saistību apmēru pieaugumu”.

Nozīmīgo ieņēmumu kritumu no viena pārvadātā pasažiera airBaltic skaidro ar to, ka Eiropas aviācijas nozarē biļešu cenas turpina kristies jau kopš deviņdesmitajiem gadiem, padarot lidošanu pievilcīgāku klientu acīs. Savukārt par zemo rentabilitāti airBaltic atbild: “Dažādi biznesa darbības modeļi piedāvā dažādu rentabilitāti – tas ir aviācijas nozares fenomens.” airBaltic rentabilitāte šobrīd liecinot par uzņēmuma izaugsmi.

„Biznesa plāns Destination 2025 paredz 50 Airbus A220-300 lidmašīnu iegādi ar tiesībām iegādāties vēl 30 tāda paša tipa lidmašīnas. Uzņēmums pašlaik ir uz pareizā kursa, lai sasniegtu plānā definētos rezultātus. Atbalsts Destination 2025 biznesa plānam ir daļa no Latvijas valdības deklarācijas,” sākotnēji tas ir viss, ko airBaltic vēlas paskaidrot uz jautājumu, vai uzņēmums būs spējīgs turpināt jaunu lidmašīnu iegādes programmu 2020. gadā, ja šogad uzņēmumam nepievienosies jauns finanšu investors.

Arī pēc atkārtotas jautājuma uzdošanas airBaltic paskaidro tikai to, ka „pašlaik lidsabiedrība meklē labāko veidu, kā finansēt tieši papildu lidaparātu pasūtījumu”. Varianti esot trīs – jaunais konsultants - investīciju banka Greenhill & Co - piesaista investoru, tiek izdotas obligācijas vai arī kredītu izsniedz akcionāri, „kas nav vēlama opcija, jo valsts ir akcionārs un tas radītu augstas procentu likmes”.

Atbildīgās personas klusē un izvairās

Šos līdz šim neīstenotos plānus var gan veicināt, gan pārsvītrot uzņēmuma darbības rezultāti šogad, kas sabiedrībai atklāti netiek, taču amatpersonu izvairība rada iespaidu, ka Satiksmes ministrijas kuluāros pieminētie ceturkšņa zaudējumi pat 30 miljonu eiro apmērā varētu būt realitātei atbilstošs rādītājs.

„Ceram uz jūsu izpratni, ka airBaltic nepublicē un nekad nav publicējis detalizētus uzņēmuma finanšu rādītājus,” atteikumu atklāt uzņēmuma pirmā ceturkšņa darbības datus, tostarp peļņas/zaudējumu un apgrozījuma rādītājus pamato airBaltic.

Taču tā nav gluži patiesība. Vēl pagājušā gada jūlija beigās airBaltic pārstāvji ar aģentūras LETA starpniecību oficiāli informēja, ka „šā gada pirmajā ceturksnī nacionālās aviosabiedrības airBaltic apgrozījums bija 180,8 miljoni eiro, kas ir par 19% vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn”. Šogad arī apgrozījuma dati pēkšņi ir izrādījušies neatklājami.

airBaltic statūti skaidri nenorāda, par kādiem jautājumiem noteikti jāinteresējas uzņēmuma padomei, taču uzņēmums atzīst, ka „atbilstoši airBaltic korporatīvās pārvaldības principiem katru gadu notiek 12 tikšanās ar uzņēmuma padomi, kurās airBaltic valde informē par uzņēmuma darbības un finanšu rādītājiem”. Tādējādi uzņēmuma padome ir informēta gan par pirmā ceturkšņa satraucošajiem darbības rezultātiem, gan par datiem, ko atklāj airBaltic pagājušā gada darbības pārskats.

airBaltic ilggadējais padomes priekšsēdētājs Nikolajs Sigurds Bulmanis sākotnēji telefoniski nenoliedz ziņas par uzņēmuma dramatiskajiem ceturkšņa zaudējumiem, vien norāda, ka „arī Ziemassvētku eglītēm ir tādas sezonas, kad iet švaki”.

Taču jau drīz pēc tam N. Bulmanis ar uzņēmuma korporatīvās komunikācijas pārstāvju starpniecību norāda, ka „jebkurā gadījumā, uzraugot valdes darbību, Padome rūpīgi seko kompānijas finanšu situācijai”, taču uzņēmumam esot ļoti mazs skaits akcionāru, kurus iespējams informēt par uzņēmuma darbības rezultātiem citos veidos, nepubliskojot ceturkšņa pārskatus.

Jāpiebilst, ka N. Bulmanis kategoriski norobežojas no jebkādas atbildības saistībā ar datiem par airBaltic rentabilitāti, pašu kapitālu, atdodamajiem aizņēmumiem un ieņēmumiem no viena pasažiera. Visi šie jautājumi esot tikai un vienīgi uzņēmuma valdes kompetencē.

Ministrs gaidīs pavasari

airBaltic padomes priekšsēdētājs gan atzīst, ka par padomes darbu katru mēnesi informējot Satiksmes ministriju kā uzņēmuma akcionāra – valsts – pārstāvi. Arī SM nenoliedz, ka ir informēta par pirmā ceturkšņa darbības rezultātiem, taču šie dati tās ieskatā esot ierobežotas pieejamības informācija.

„Ziņas par AS Air Baltic Corporation 2019. gada pirmā ceturkšņa pārskatu Jums var sniegt pats airBaltic, jo Satiksmes ministrija ir tikai viens no kompānijas akcionāriem, kas liedz vienpusēji sniegt ierobežotas pieejamības informāciju par kompānijas darbības un finanšu rādītājiem,” paziņo SM Komunikācijas nodaļa.

Taču to, ka airBaltic pirmā ceturkšņa rezultāti ir satraucoši, netieši atzīst satiksmes ministra Tāļa Linkaita preses padomniece Aļona Zandere: „Ministrs norāda, ka gada pirmais ceturksnis (ziemas sezona) aviokompānijām finansiāli ir visgrūtākais periods. Lai izdarītu secinājumus, jāsagaida visa gada rezultāti.”

Vai tas nozīmē, ka satiksmes ministrs nekādus secinājumus saistībā ar airBaltic darbību neizdarīs un nekādas darbības neveiks līdz pat nākamā gada pavasarim, kad būs pieejami auditētie šā gada gada rezultāti? „Tieši tā!” ministra vārdā atbild T. Linkaita padomniece.

„airBaltic” valde jau gadiem “vazā aiz deguna” padomi un akcionāru

Pietiek lasītājs

Neuzskatu sevi par vislabāko aviācijas jomas ekspertu, taču regulāri sekoju notiekošajam šajā nozarē, turklāt diezgan cieši. Izlasīju rakstu par airBaltic un uzskatu par nepieciešamu vērst uzmanību uz atsevišķām detaļām, pieņēmumiem un apgalvojumiem. Mans nolūks ir savu iespēju robežās palīdzēt labāk izprast airBaltic biznesu. Uzskatu, ka kompānijas valde jau gadiem “vazā aiz deguna” padomi un akcionāru (Latvijas valsti), taču 2019.g. pirmā ceturkšņa (Q1) rezultāts nav tas, par ko būtu jāsatraucas.

Q1 airBaltic vienmēr bijis negatīvs, īstais jautājums ir, vai Q2-Q3 spēj gana nopelnīt, lai gada kopējais rezultāts sanāk vismaz 0. Jo vairāk jaunās lielās lidmašīnas tiek nopirktas, jo negatīvāks Q1 kļūst, (fiksētās izmaksas pieaug).

Ņemot vērā airBaltic biznesa modeli - tas ir, tranzīta pasažieri caur Rīgu - tīri matemātiski ieņēmumi no viena pasažiera krītas un kritīsies. Ja vidējais pasažieris no Rīgas uz Amsterdamu lidojot samaksā, teiksim, 150, EUR, tad tranzīta pasažieris no Helsinkiem maksā aptuveni tikpat, kas nozīmē, ka vidējais ieņēmums no šiem diviem cilvēkiem, kas sastāda 3 pasažierus = 100 EUR. Katrs cilvēks, kas lido tranzītā, nozīmē divi pasažieri, jo oficiālā pasažiera definīcija ir "pasažiera segments".

35 miljonu eiro īstermiņa parādsaistības bez detalizētākas informācijas "kas aiz tā stāv" nenozīmē neko, tas neatklāj aviokompānijas bilances saturu! Klasiskais piemērs - visas uz priekšu pārdotās biļetes pasažieriem, kuru ceļojumu datumi ir nākotnē, ir „īstermiņa parādsaistības”, kuras tiek izpildītas, kad lidojums tiek nolidots.

Jo vairāk jaunu lidmašīnu, jo vairāk biļešu uz priekšu jāpārdod, jo lielākas šīs saistības + protams, Q1 beigās, kad vasaras “peak season” tūlīt sāksies, šis cipars dabiski būs vislielākais!

Ja tas ir parāds, piemēram, par degvielas piegādēm vai citiem jau saņemtiem pakalpojumiem, tad, protams, situācija būtiski citāda! Tad ir pamats strostēt airBaltic valdi.

Ja akcionāram – Latvijas valstij būtu svarīga laba pārvaldība, tad ne tikai attiecīgie pārskati būtu pieejami, bet arī tajos būtu noteikts, kāds “leverage (Debt/Equity) ratio” ir pieņemams un kāds ne.

Vajadzētu pievērst nopietnu uzmanību faktam, ka airBaltic pretēji iepriekš solītajam ir pārdevuši visas savas lidmašīnas (vienlaicīgi “uzskrūvē” pārdošanas ciparus, kas svarīgi valdes gada bonusiem) un īrē tās atpakaļ. Citādi acīmredzot nevarēja nofinansēt jaunās lidmašīnas, par kurām vienmēr jāsāk maksāt, pirms tās vispār tiek piegādātas.

IFRS standarts no šī gada liek arī līzinga izmaksas iekļaut bilancē, tāpēc detalizēta auditoru ziņojuma neesamība par to, vai kompānija to pareizi izpildījusi, rada vielu manipulācijai un visdažādākajām spekulācijām.

Kopumā diez vai airBaltic šogad rezultāts sasummēsies pozitīvs, bet arī tas nav nekas jauns, jo tāds tas pa īstam ir bijis varbūt tikai vienā no pēdējiem pieciem gadiem...

Novērtē šo rakstu:

255
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Farss ar baltkrievu IT kompāniju „uzņemšanu”

Foto"Kapitālā remonta" sakarā pirmais mani tā pamatīgi sasmīdināja premjers KK. Viņš bija "norijis" LIAA jaunā vadoņa naivi izmesto "ēsmu" par 12 baltkrievu IT kompāniju uzņemšanu LV, nepamanot, ka tajā slēpjas arī āķis.
Lasīt visu...

21

Ja jums gadījumā bija kādas šaubas, Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana ir bijusi veiksmīga

FotoEs pievienojos šodienas konferences vienai no galvenajām tēzēm, ka banku kā finanšu institūciju loma un funkcija mūsdienu ekonomikā ir būtiski paplašinājusies. Bankas pilda funkcijas, kas ir svarīgas ne tikai tautsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai, bet banku biznesa modeļu ilgtspēja, tai skaitā kreditējot mazos un vidējos uzņēmumus gan Rīgā, gan reģionos, var būt veiksmes pamats Latvijas ekonomikas un finanšu sektora attīstībai arī nākotnē.
Lasīt visu...

21

Putina vakcīna ir instruments sabiedrības iegrožošanai

FotoKoronavīrusa (Covid-19, C-19 – sauciet, kā gribas) pandēmija pasaulē cilvēkus ir padarījusi ļoti uzmanīgus, pat nedaudz bailīgus. Ikdienas dzīve, kādu mēs bijām pieraduši dzīvot, pirms vīruss skāra mūs pašus, tuviniekus, paziņas, tuvākajā laikā neatgriezīsies. Daudziem no mums ir pilnībā mainījušās darba gaitas. Liela daļa ir sākusi strādāt no mājām, taču arī tas nav viegli. Sabiedrība deviņu mēnešu laikā ir nogurusi, un ziņas no kaimiņvalstīm, kur atkal ir augsti saslimšanas radītāji, liek bažīties, vai vispār mēs atgriezīsimies pie tās dzīves, kas bija pirms vīrusa izraisītās pandēmijas.
Lasīt visu...

21

Reira autoratlīdzību ierosinājumi faktiski ir kaitniecība pret grāmatniecības nozari, valodu un kultūru

FotoLatvijas Grāmatizdevēju asociācija Finanšu ministrijas piedāvātos ierosinājumus izmaiņām autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem uzskata par nepārdomātiem un kaitīgiem kultūras un grāmatniecības nozarēm.
Lasīt visu...

21

Lai visai pasaulei varētu parādīt „noderīgāku realitāti”

FotoVēl viens notikums ar Holivudas blokbasteram līdzīgu sižetu nesen izvērsās vienā no Minskas ielām. Daudzi no mums redzēja video, kurā jauns vīrietis (tālāk “mūsu varonis”) ar it kā nejauša taksista palīdzību veiksmīgi aizbēg no OMONa. Apskatīsim tuvāk, kāpēc šis notikums atgādina Holivudas filmu ne tikai savā sižetā, bet arī pēc specefektiem.
Lasīt visu...

18

Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu

FotoVērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no finansiāliem zaudējumiem, kas var rasties, ja klients pilnībā vai daļēji neizpilda savas kredītsaistības ilgākā termiņā, nosaka vecuma limitu kreditēšanas pakalpojumiem, jo vecumu saskata kā būtisku riska faktoru.
Lasīt visu...

15

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

FotoŠodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju likums”, un tā mērķis ir stiprināt iedzīvotāju piederību vietējām kopienām un latviešu vēsturiskajām zemēm – Kurzemei, Latgalei, Sēlijai, Zemgalei un Vidzemei. Tajā ir arī runa par četrām reģistrētajām kultūrtelpām – suiti, Rucava, Lībiešu krasts, kultūrtelpa “Upīte”, bet ne tikai par jau reģistrētajām kultūrtelpām.
Lasīt visu...

6

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

FotoSaistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot personīgi Jums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu...

Foto

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

Matemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni....

Foto

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

Latvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder...

Foto

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

Manā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai...

Foto

Sankcijas. Retorika un realitāte

Šī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz...

Foto

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto...

Foto

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

Ņemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla...

Foto

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

Man bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot...

Foto

„Ņevinovataja ja...”

Vakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es...

Foto

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

SDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu....

Foto

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

Lai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie...

Foto

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

Uzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...