Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Būs "bagātā brūte" veselības budžetam?

Dainis Lemešonoks, īpaši PIETIEK
30.03.2020.
Komentāri (34)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ārstu, citu mediķu un viņu pacientu attiecībās ar valdību ir pazemojuma pilnas. Pērn viņi politiķiem skaļi un cītīgi, pat ar protestiem, bet velti skaidroja pašsaprotamo – kāpēc medicīnā jāiegulda vismaz tik daudz naudas, cik solīja Saeimas pieņemts likums.  

Valdošās koalīcijas sociālās drošības un īpaši veselības aprūpes politika paliek izaicinoši taupīga. Koronavīrusa plosīšanās "aitu barā", šķiet, rada vien pārliecību, ka tiešām vairs nav jēgas "iet uz veikalu pēc suņu barības".

Igaunija cīņai ar pandēmiju no Ziemeļu Investīciju bankas uz 15 gadiem aizņēmās 750 miljonu eiro. Latvijas valdība vīrusu cer apkarot ar plānveida ārstniecībai atrautiem resursiem. Ārstu, bijušās nozares ministres, bez cerībām atstāto pacientu protesti – vārīti zirņi pret betona sienu…

Patlaban vairākas smagu slimību skarto pacientu atbalsta organizācijas, Pensionāru federācija, ārsti un veselības aprūpes vadības speciālisti jūtas spiesti spert soli dziļāk savās pazemojošajās attiecībās ar valdību. Uzņemoties darīt politiķu vietā darbu, par ko viņiem tauta algu maksā.

Šīs organizācijas, izvaicājot nodokļu un ekonomikas ekspertus, ar RISEBA zinātnisko atbalstu izstrādā savus priekšlikumus Saeimai un Ministru kabinetam: kā īstenot pieteikto nodokļu reformu, lai tā ievāktu vairāk naudas arī sociālās un veselības aizsardzības vajadzībām.

Koalīcijai nāksies šos priekšlikumus uzklausīt un ļaunākajā gadījumā krietni izurbināt degunus, lai savārstītu attaisnojumus to publiskai noraidīšanai. Varas attieksme pret savām sociālajām saistībām liek atcerēties pirmskara stāstus par izmisušiem kreditoriem. Viņi, saprotot, ka no hroniska parādnieka neko neatgūs, centās tam piemeklēt līgavu ar lielu pūru, no kura norēķināties.

Vai vispār var ko paņemt?

Galvenie iespējamo līdzekļu avoti jau ir bieži piesaukti – atviegloto nodokļu režīmi un, protams, ēnu ekonomika. Vēl valdībai iesniedzamo priekšlikumu izstrādātāji izvērtē, cik lietderīgi varētu būt jau koalīcijas politiķu piesauktie "zaļie", vides saudzēšanai kalpojošie nodokļi. Diskusija par tiem, tāpat kā citu priekšlikumu izstrāde, tika sabremzēta COVID-19 dēļ. Taču nekas nav atcelts.

Atšķirībā no valdības un īpaši Finanšu ministrijas paustā, ka mikrouzņēmumu statusa likvidēšana radīs ievērojamu sociālo iemaksu pieaugumu, tagadējie “bagātās brūtes” meklētāji tās fiskālo efektu vērtē piesardzīgi. Taču viņi principiāli norāda: nav taisnīgi prasīt vienlīdzību veselības aprūpē, pašiem izvairoties no sociālām iemaksām.

Atbilstoši divu iepriekšējo gadu statistikai Latvijā mikrouzņēmumos strādā 8 procenti no visiem nodarbinātajiem, savukārt viņiem obligātie sociālie maksājumi veido tikai ­~2 procentus no kopējās summas. Mikrouzņēmumu nodokli maksā ap 12 procentiem no visiem Latvijas uzņēmumiem, un pērnā gada beigās to kopējais skaits mazliet pārsniedza 34 tūkstošus.

Latvijas Bankas speciālisti sola 100 miljonu eiro papildus ieguvumu budžetā, ja MUN un citi nodokļu atvieglojumu režīmi tiek pārskatīti. Šo summu apstrīd LDDK eksperts Pēteris Leiškalns, sarēķinot varbūtējus 17,5 miljonus.

Vēl kategoriskāks diskusijā bija Jānis Endziņš, LTRK valdes priekšsēdētājs. Kameras apkopotā statistika uzrāda: 98 procenti MUN maksātāju ir divu darbinieku uzņēmumi ar apmēram 1100 eiro lielu ienākumu mēnesī un 460 eiro darba algu katram. "Ko te vispār var paņemt?" – viņš retoriski vaicāja.

Endziņš uzskata, ka sīkā biznesa atvieglojumi ir jāsaglabā kā cilvēka vai ģimenes pašnodarbināšanas forma, valstij nemeklējot tajā savu fiskālu izdevību un ļaujot iesācējiem vienkāršāk iesaistīties uzņēmējdarbībā. (Puse mikrouzņēmumu izveidotāju atzīst, ka neuzsāktu savu biznesu bez šāda statusa sniegtajiem atvieglojumiem.)

Abi uzņēmēju pārstāvji ļoti asi izteicās pret jau tagadējo nodokļu politiku – audzējot nodokļus, tiek samazināta ekonomiskā izaugsme un palīdzēts ēnu ekonomikai. Nodokļu masu var uzaudzēt tikai ar saimniecisku attīstību.

Savukārt valdībai iesniedzamo priekšlikumu izstrādātāji – ārsti, pacienti un viņu sabiedrotie, pensionāri – saredz risinājumu arī pakāpeniskā nodokļu sloga palielināšanā: šobrīd tas, rēķinot no iekšzemes kopprodukta, Latvijā ir starp zemākajiem ES un lēnām krīt, sasniedzot 31,4 procentus. Kā atgādina LU pasniedzējs Romualds Ražuks, valdības pēdējos gadus vairākkārt solīja nodokļu īpatsvaru palielināt vismaz līdz 33 procentiem.

Te nu tiešām nauda "žāvējas" 

Tāpat valsts ieņēmumu pieaugumā ieinteresētās sociālās grupas vēlas sagaidīt valdības lielāku apņēmību pelēkā biznesa apkarošanā. Tas jau ne pirmo desmitgadi tiek piesaukts kā cerīgs budžeta papildināšanas resurss, taču tikpat ilgi šai cīņai jūtami trūkst politiska entuziasma.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars ir ~28 procenti, rēķina RISEBA profesors Anatolijs Prohorovs. Mūsu priekšstatos "godīgajās" valstīs – Vācijā un Zviedrijā – šis rādītājs ir attiecīgi 14,3 un 15,8 procenti. Kā diskusijas kuluāros skaidroja rūdīts biznesa preses kolēģis, censties dabūt šo rādītāju zem 6 procentiem ir vienkārši nepraktiski.

Latvijas Banka spriež, ka vairāk nekā piektā daļa algu tiek maksātas aploksnēs (VID aplēsēs – ap 19,5 procentiem). Ja mums šajā ziņā būtu lietuviešu vai igauņu līmenis, kur "konvertu" ienākumus mēra 15-17 procentos, valsts iegūtu papildu 300-400 miljonus eiro budžetā.  

Celtniecības nozarē ēnu ekonomika aizņem pat veselu trešdaļu, un 2018.gadā tā valstij radījusi apmēram 65 miljonu eiro lielus zaudējumus no neiekasētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociāliem maksājumiem. Tāds ir Latvijas būvuzņēmēju partnerības aprēķins. Tā apvieno vairāk kā pusi nozares uzņēmēju (ar 56 procentiem no visa tās apgrozījuma), kas vēlas attīrīt tirgu.

Viens no efektīviem līdzekļiem cīņai ar pelēko biznesu, kā apgalvo partnerība, ir būvnieku noslēgtā ģenerālvienošanās – kopš 2019.gada novembra tās apvienotajos uzņēmumos minimālā darba alga ir 780 eiro. Savu risinājumu "baltie" būvnieki iesaka arī citām nozarēm.

Iespaidīgi uzskatāma bija autotirgotāja "Longo" prezentācija par Latvijas privāto transportlīdzekļu tirgu. Tas ir vismaz vienu miljardu vērts, no tā 60 procentus veido lietotu auto tirdzniecība.

Šis segments ir ļoti fragmentēts – ne tikai ar vairāk kā 700 reģistrētām tirdzniecības vietām, bet ar milzīgu privātpersonu darījumu skaitu caur sludinājumu portāliem un sociālām lietotnēm, patlaban izvairoties maksāt nodokļus no acīmredzama biznesa. Tāpēc lietotu auto tirdzniecībā vien ir 100 000 000 eiro liels nodokļu ienākumu potenciāls.

Līdzīga situācija ir skaistumkopšanā, taksometru biznesā un citās pakalpojumos nozarēs. Valdībai, uzņemoties pastiprināt cīņu ar ēnu ekonomiku, būs uzticams un mutīgs sabiedrotais – godīgie uzņēmumi, kuri vēlas uzveikt savus "pelēkos" konkurentus. Aplokšņu algu maksātāji grauj likumbijīgu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju iekšējā tirgū un visā Baltijā, jo rada tiem jūtami augstākas darbaspēka izmaksas, salīdzinot ar Lietuvas un Igaunijas uzņēmumiem.

Kāda velna pēc?

Klausoties cerīgajās diskusijās, man sametās žēl "bagātās brūtes" meklētāju. Pārāk pieklājīgi, pārāk labticīgi paļāvībā uz valdības racionalitāti un publiskās domas spēku.

Baidos, ka apņēmība, ar kādu Krišjānis Kariņš piesaka nepieciešamību tieši tagad, "mēra laikos", steidzināt nodokļu reformu, sakņojas klajos apsvērumos pilnībā izmantot brīdi, kad neviens oponents vai priekšāteicējs valdībai "nemaisās pa kājām". Pat ne Saeima.

Mani joprojām turpina pārsteigt un brīžiem pat fascinē konsekvence, ar kādu divi, ārēji spriežot, politiskie mieramikas – šīs valdības vadītājs un finanšu ministrs Jānis Reirs – ciniski "ierāda vietu" valsts medicīnas sistēmai. Vēlētāji taču naivi cerēja, ka "jaunās politikas" sludinātāji, lai pārtrumpotu pašu asi kritizētos Māra Kučinska un Andas Čakšas centienus, būs vēl devīgāki.

Protams, te ir kas vairāk par abu kungu personisko un visas viņu partijas naidu pret renegāti Ilzi Viņķeli. It kā nu "Attīstībai/Par!" to nesaprata, taču starp vienotībniekiem pieņemamākām figūrām "neviens negribēja mirt".

Tāpat arī kas vairāk par Reira un FM konceptuāli pareizo ideologēmu (NRA.lv, 26.03) "Mēs varam pielikt jebkurai kategorijai algu vien tad, ja zinām, ka šo naudu nopelnīsim." Jā, Kučinskis 2018.gada finanšu uzrāvienu medicīnā, padarot savu ministri par miljardieri, sagādāja uz budžeta deficīta rēķina. Taču ne valstij, ne jaunajai valdībai – atļaušos vecā režīma izbijuša pakalpiņa bezkaunībā apgalvot – tas nekādu postu neradīja. Ja būtu, mēs par to joprojām dzirdētu rītā un vakarā, un ekspremjeram netiktu Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja sinekūra.

Pieļauju, ka te ir jārēķinās ar "Solvitiņas skolu" – nekādas piekāpšanās rokā kodējiem un varai acīs lecējiem, nekādas žēlastības viņu politiskā presēšanā! Mediķu organizācijas šobrīd var tikai nožēlot, ka pērn protestos negāja līdz galam, līdz uzvarai kaut vai uz valdības drupām. (Kā smejies, neesmu kūdītājs, bet visiem zināmo parakstu vākšanu koronavīruss neatceļ!)

Taču man – Brīvības ielas 72.namā degunu viegli pasildījušam – šķiet, ka visam tam ir jāpievieno arī paniskas bailes "paraut maisam galu vaļā, iedot velnam mazo pirkstiņu". Valsts veselības aprūpes sistēmas – ilgi badinātas un izšeptētas, savus "cilvēkresursus" noēdošas un bezcerīgai izdzīvošanai sen pielāgojušās – patiesai sakārtošanai noteikti nepietiek ar papildu pārsimt miljoniem gadā. Te "ož" pēc vismaz otra miljarda.

Novērtē šo rakstu:

38
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

FotoEiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats svarīgākais šajā ziņā ir tas, ka ES valstis tomēr ir gatavas vienoties un mēģināt pārvarēt šo krīzi kopā.
Lasīt visu...

12

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

FotoSaeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir pretēji Satversmes 15.pantam! Tur rakstīts - Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā. Kur notiks sēde? Maskavā, Vašingtonā, Ipiķos, Briselē? Kur? Kādi ir ārkārtīgie apstākļi?
Lasīt visu...

13

Tiek pārkāptas kaucošo motoru trokšņa ietekmes zonā dzīvojošo iedzīvotāju Satversmē noteiktās cilvēktiesības

FotoNe tikai jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 veicina nāves gadījumus, bet arī „...69 000 cilvēku vides trokšņa dēļ ir nonākuši slimnīcās un 15 900 ir priekšlaicīgi miruši...” rakstīts Eiropas komisijas 2017.gada 30.marta ziņojumā 
Lasīt visu...

12

Latvijā ir padevīga tauta, kas lieto vārdus, kuri "negriež" ausīs nevienam, un bāž galvu smiltīs

FotoMums Latvijā ir bijuši visvisādi "laiki". Vieni no senākajiem bija "vācu laiki" - ap 700 gadu, kas Kurzemē atstāja kā mantojumu pat vācu baronu latviešu valodas izrunas dialektu, tad "zviedru laiki, vēl - "poļu laiki", ilgu laiku valdīja "krievu laiki", tad bija Latvijas laiki, Kārļa Ulmaņa laiki.
Lasīt visu...

20

Izlaidums pandēmijas laikā: neviens tiesību akts neparedz vecāku tiesības piedalīties sava bērna izlaidumā

FotoTiesībsargs aicina IZM izstrādāt vadlīnijas par izglītības iestāžu izlaiduma pasākuma organizēšanu, ievērojot Covid-19 izplatības noteiktos ierobežojošos pasākumus. Vienlaikus lemšanā par svinīgā pasākuma organizēšanu būtu jāuzklausa arī pašu absolventu viedoklis.
Lasīt visu...

6

Kad TAS beigsies?

FotoĀrkārtas stāvokļa ieviešana ir ļoti būtisks solis, jo ietekmē visus valsts iedzīvotājus. Ņemot to vērā, būtu tikai normāli, ja valdība mūs informētu, kādiem apstākļiem iestājoties, ārkārtas stāvoklis tiks atcelts. Bet tas nenotiek – izskatās, ka valdība vai nu nespēj šādus kritērijus nodefinēt, vai arī uzskata, ka parastajiem mirstīgajiem šāda informācija nav nepieciešama.
Lasīt visu...

18

Bondara situācijā būtu jāatkāpjas jebkuram

FotoProgresīvie uzskata, ka pēc trešās instances nelabvēlīgā sprieduma maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas lietā Mārtiņam Bondaram ir jāatkāpjas no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja amata. Lai Latvijas politika kļūtu caurspīdīga un godīga, šādai politiskai praksei nav vietas mūsdienu Latvijas politikā.
Lasīt visu...

18

Kāpēc mūs uzskata par idiotiem?

FotoIzskaidrojiet man. Es tiešām nesaprotu. 1. Epidemiologs (infektologs) Uga Dumpis neuzskata, ka visiem publiskās vietās obligāti sejas maskas būtu jānēsā. Un arī pats nenēsā sejas maksu publiskās vietās, cik var redzēt TV.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Aicinu mūsu gejus: jo vairāk palīdzēsiet aizsargāt daudzbērnu mammu un tēti, jo mazāk jums nāksies izmantot retoriku - mūs diskriminē

Ugunsdzēsēju un glābēju diena. Apsveicu! Taču...

Foto

Žurka Sparāns, JKP, Lembergs, valsts noslēpums un izzagšana, Kalnozola uzstājība, Pelēkie spēki un Tautas vara

Liels paldies M.Kučinska, J.Maizīša un N.Mežvieta kungiem, ka esat izķēruši žurku,...

Foto

Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika (pilnā versija, bez cenzūras)

2014. gada nogalē Latvijas juristu, politiķu un sabiedrisko darbinieku aprindās arvien biežāk sāka skanēt viendzimuma attiecību...

Foto

Kamēr pasaule cīnās pret netīriem miljardiem, tikmēr mums ir tikai “otkati” un nodokļu nemaksātāji

Cīņai pret nelegālās naudas legalizāciju pēdējo gadu laikā pasaulē pievērsta pastiprināta uzmanība....

Foto

Valsts naudu nedrīkst ieguldīt tur, kur nebūs pietiekamas atdeves

Igaunija, Latvija un Lietuva ir izveidojušas "mazo Šengenas" telpu Eiropā – telpu bez iekšējām robežām. No šodienas...

Foto

“Izdzīt četrgadīgu bērnu no tiesas zāles”: ieraksts no tiesas sēdes

Koronavīrusa pašizolācijas un attālinātā darba laikā bez ierobežojumiem turpinās Aivara Lemberga tiesāšana, kura norisinās pietiekami lielā...

Foto

Kāpēc jums jātic, ka mēs visu izdarījām ļoti laikus un ļoti labi, bet pie visa vainīgi tikai apstākļi

Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju, kas radījusi šaubas...

Foto

Vienkārši par sarežģīto: tikai tautiska, suverēna, pēc nacionālisma principiem veidota valsts var būt par pamatu īstas demokrātijas pastāvēšanai

Reizēm mēs pārāk sarežģīti runājam par vienkāršām lietām....

Foto

Par 2. Pasaules karu, 9. maiju, Latviju, latviešiem, krieviem un vēl šo to

Šodien ir divas aktualitātes - pasaules tautu celšanās cīņā pret "kovida" mega afēru,...

Foto

Kopā ar kinologiem un hipologiem mēs 9. maijā lieliski pastrādājām

“Ministru kabineta izdotais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu neierobežo cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru piemiņas vietu,...

Foto

Pārdomas par Covid - 19 afēru un ne tikai...

Mani draugi un tuvinieki var liecināt, ka sākotnēji, kad vēl nebija pietiekami daudz informācijas, es pret jauno...

Foto

Nepazaudēt Latvijas ekonomikas kodolu

COVID-19 krīze pasaules ekonomikā ienesusi krietnu devu nenoteiktības, sašūpojusi ierastās piegāžu ķēdes un patēriņa tirgus. Atsaukšos uz Alberta Einšteina teikto: “Kad tiek...

Foto

Bērniem invalīdiem nav naudas, 250 tūkstoši PR pakalpojumiem "APar" kampaņas veidotāja sievai gan ir

Tātad. C19 kļūst ļoti bīstams pēc 24.00, tad visam būs jābūt ciet....

Foto

Kurš normāls cilvēks dzird Dieva balsi un uzklausa aicinājumu glābt dzimteni no okupantiem?

Šorīt pa radio skanēja raidījums, kurā tika uzskaitītas visas iespējamās Žannas d'Arkas psihiskās...

Foto

Kam nāk smiekli, var pasmieties, bet šī ir mana prognoze par tuvāko nākotni

Kādreiz es izklaidējos ar troļļu kaitināšanu vienā no lielākajiem ziņu portāliem Latvijā. It...

Foto

Teorijā Latvija ir brīva valsts, praksē tā nav

Man nav nekādas saistības ar aktīvistiem, kas tika aizturēti pie Brīvības pieminekļa. Man nav skaidri šo cilvēku motīvi....

Foto

Koku ciršana Ziepniekkalnā ir ķecerīga rīcība: vēstule Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzei

Daudziem Ziepniekkalnā viens no sāpīgākajiem notikumiem ir atļauja masveidā nocirst kokus, cik lasāms presē –...

Foto

Aicinu atcerēties, cik daudz pacietības ir mūsu tautā

Tautas vēsturiskajā likteņgaitā ir brīži, kuros summējas pašas būtiskākās, eksistenciālākās izvēles. Tad lemtais un paveiktais uz ilgiem laikiem...

Foto

Ko mums nozīmē 4. maijs?

Precīzākā un īsākā atbilde uz šo jautājumu iekodēta pašā svētku nosaukumā – "Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena". Tāds formulējums valsts kalendārā...

Foto

Vai tiešām vajag, par nākotni nedomājot, atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas?

Rakstu saistībā ar savu reālu sirdssāpi par valdības publiskoto informācija, ka ekonomiku sildīs ar 75 miljoniem...

Foto

Vienotā likteņkopībā un vienotā gribā pašnoteicās visa latviešu nācija

Mīļie draugi! Demokrāti! Sirsnīgi jūs visus sveicu šodien mūsu demokrātijas pirmā gadsimta svētkos! Šodien aprit tieši gadsimts,...

Foto

Kur Latvijas valstij ņemt naudu? No cilvēkiem, kuriem tā ir?

Mūsu valsts ir nabadzīga, jo tajā piekopj atņemšanas un represiju politiku. Uz šīm pārdomām mani pamudināja...

Foto

Kā krīzē klājas vienkāršajai tautai, un cik taisnīgi mūsu valdības aparāts palīdz cilvēkiem pārvarēt krīzi

Dīkstāves pabalstus atsaka nodokļu nemaksātājiem? Prēmijas maksā visiem par papildu darbu...

Foto

Man kā Saeimas loceklim ir nodarīts pāri

Latvijas Republika ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kura vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās...

Foto

Pasaka par loģiskās domāšanas attīstību

Pasakās, kuras paredzētas bērniem, labais vienmēr uzvar ļauno. Loģiskās domāšanas vidē izaugušais bērns kļūst par pieaugušo, kuram ir prasība, lai pareizais...

Foto

Krīze – iespēja drosmīgiem lēmumiem

Kā jau katra krīze, tā ir ne tikai lielāka vai mazāka ķibele, bet arī zināmā mērā iespēja. Šoreiz manas pārdomas par...

Foto

Ekonomiskais vīruss

Ekonomikas izaugsmes bremzēšana, darbaspēka trūkums, algu lielāka izaugsme par darba ražīgumu - tie bija daži no jaunas ekonomiskās krīzes vēstnešiem, ko uzņēmēji un ekonomisti...

Foto

Dabas aizsardzības sistēmas reforma ir aizsegs nezaļu lobistu atbalstam

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Jura Pūces (A/PAR) steidzīgās reformas valstī izsludinātās ārkārtas situācijas laikā,...

Foto

Valdība, attopies

Neesmu nekāds profesors, esmu parasta "skrūvīte", kas strādā valsts pārvaldē un dzīvo no algas līdz algai. Bet vēlos padalīties ar dažām pārdomām par šodienas...

Foto

Vai var uzticēties Aigaram Strupišam kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātam

Nododu publicēšanai pēdējos safabricēto disciplinārlietu tiesnešu disciplinārtiesas safabricētos lēmumus, no kuriem redzams, kā vienā gadījumā...

Foto

BVKB ietaupīja vairāk nekā 50%, uzstādot GPS, - paraksties par likumdošanas iniciatīvu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 2018. gada sākumā lietoja 16 automašīnas un mēnesī patērēja 1600...

Foto

Kad Viņķele ļurina tukšu kā zariņu govs par savām orbītām

Noskatieties vēlreiz uzmanīgi Facebook publicēto video ar Viņķeli! Viņa vairākkārt saka, ka ministrijas ierēdņi no janvāra strādā “pastiprinātā...

Foto

Miljons eiro, lai korumpētu presi

Informācijas nozari ir būtiski skārusi Covid-19 krīze. Laikā, kad cilvēki paliek mājās, drukātās preses pārdošanas apjomi neglābjami samazinās. Lai ierobežotu epidēmiju,...

Foto

No kā vajadzētu mācīties mūsu politiķiem un ierēdņiem

“Unikāli! Tā kā Valkā mazturīgos, trūcīgos un daudzbērnu ģimeņu bērnus sākām ēdināt pirms MK noteikumiem, Izglītības un zinātnes...

Foto

Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs... Pārdomas par zināmo nezināmajā

Dārgo lasītāj, ja vēlies viedokli par mūsu valdības pareizo/nepareizo rīcību epidēmijas laikā, infekcijas izplatības datu patiesumu/nepatiesumu...

Foto

Iebilstam pret Kalnciema kvartāla izpostīšanu

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijai, Rīgas pilsētas būvvaldei, RD Satiksmes departamentam no Āgenskalna iedzīvotājiem: lūdzam nelikvidēt kokus Āgenskalnā un rūpēties par...

Foto

Kas ir mana Galileja?

Dārgie brāļi un māsas Kristū. Jūdiem bija paraža pēc apbedīšanas vēl trīs dienas apciemot kapu, lai pārliecinātos, ka aizgājējs patiešām ir miris;...

Foto

Covid-19 pandēmijas aizsegā notiek mēģinājums iznīcināt iepakojuma depozīta sistēmu

Depozīta sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – tas ir veids, kādā ražotāji nodrošina tiem uzlikto pienākumu izpildi...

Foto

Šis piebremzētais laiks un īpatnējās Lieldienas būs jauna, vienojoša pieredze mūsu likteņkopībā un iespēja apzināties garīgo brīvtelpu

Mīļie Latvijas cilvēki! Ir Lieldienu laiks. Mēs to sagaidām...