Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Būs "bagātā brūte" veselības budžetam?

Dainis Lemešonoks, īpaši PIETIEK
30.03.2020.
Komentāri (34)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ārstu, citu mediķu un viņu pacientu attiecībās ar valdību ir pazemojuma pilnas. Pērn viņi politiķiem skaļi un cītīgi, pat ar protestiem, bet velti skaidroja pašsaprotamo – kāpēc medicīnā jāiegulda vismaz tik daudz naudas, cik solīja Saeimas pieņemts likums.  

Valdošās koalīcijas sociālās drošības un īpaši veselības aprūpes politika paliek izaicinoši taupīga. Koronavīrusa plosīšanās "aitu barā", šķiet, rada vien pārliecību, ka tiešām vairs nav jēgas "iet uz veikalu pēc suņu barības".

Igaunija cīņai ar pandēmiju no Ziemeļu Investīciju bankas uz 15 gadiem aizņēmās 750 miljonu eiro. Latvijas valdība vīrusu cer apkarot ar plānveida ārstniecībai atrautiem resursiem. Ārstu, bijušās nozares ministres, bez cerībām atstāto pacientu protesti – vārīti zirņi pret betona sienu…

Patlaban vairākas smagu slimību skarto pacientu atbalsta organizācijas, Pensionāru federācija, ārsti un veselības aprūpes vadības speciālisti jūtas spiesti spert soli dziļāk savās pazemojošajās attiecībās ar valdību. Uzņemoties darīt politiķu vietā darbu, par ko viņiem tauta algu maksā.

Šīs organizācijas, izvaicājot nodokļu un ekonomikas ekspertus, ar RISEBA zinātnisko atbalstu izstrādā savus priekšlikumus Saeimai un Ministru kabinetam: kā īstenot pieteikto nodokļu reformu, lai tā ievāktu vairāk naudas arī sociālās un veselības aizsardzības vajadzībām.

Koalīcijai nāksies šos priekšlikumus uzklausīt un ļaunākajā gadījumā krietni izurbināt degunus, lai savārstītu attaisnojumus to publiskai noraidīšanai. Varas attieksme pret savām sociālajām saistībām liek atcerēties pirmskara stāstus par izmisušiem kreditoriem. Viņi, saprotot, ka no hroniska parādnieka neko neatgūs, centās tam piemeklēt līgavu ar lielu pūru, no kura norēķināties.

Vai vispār var ko paņemt?

Galvenie iespējamo līdzekļu avoti jau ir bieži piesaukti – atviegloto nodokļu režīmi un, protams, ēnu ekonomika. Vēl valdībai iesniedzamo priekšlikumu izstrādātāji izvērtē, cik lietderīgi varētu būt jau koalīcijas politiķu piesauktie "zaļie", vides saudzēšanai kalpojošie nodokļi. Diskusija par tiem, tāpat kā citu priekšlikumu izstrāde, tika sabremzēta COVID-19 dēļ. Taču nekas nav atcelts.

Atšķirībā no valdības un īpaši Finanšu ministrijas paustā, ka mikrouzņēmumu statusa likvidēšana radīs ievērojamu sociālo iemaksu pieaugumu, tagadējie “bagātās brūtes” meklētāji tās fiskālo efektu vērtē piesardzīgi. Taču viņi principiāli norāda: nav taisnīgi prasīt vienlīdzību veselības aprūpē, pašiem izvairoties no sociālām iemaksām.

Atbilstoši divu iepriekšējo gadu statistikai Latvijā mikrouzņēmumos strādā 8 procenti no visiem nodarbinātajiem, savukārt viņiem obligātie sociālie maksājumi veido tikai ­~2 procentus no kopējās summas. Mikrouzņēmumu nodokli maksā ap 12 procentiem no visiem Latvijas uzņēmumiem, un pērnā gada beigās to kopējais skaits mazliet pārsniedza 34 tūkstošus.

Latvijas Bankas speciālisti sola 100 miljonu eiro papildus ieguvumu budžetā, ja MUN un citi nodokļu atvieglojumu režīmi tiek pārskatīti. Šo summu apstrīd LDDK eksperts Pēteris Leiškalns, sarēķinot varbūtējus 17,5 miljonus.

Vēl kategoriskāks diskusijā bija Jānis Endziņš, LTRK valdes priekšsēdētājs. Kameras apkopotā statistika uzrāda: 98 procenti MUN maksātāju ir divu darbinieku uzņēmumi ar apmēram 1100 eiro lielu ienākumu mēnesī un 460 eiro darba algu katram. "Ko te vispār var paņemt?" – viņš retoriski vaicāja.

Endziņš uzskata, ka sīkā biznesa atvieglojumi ir jāsaglabā kā cilvēka vai ģimenes pašnodarbināšanas forma, valstij nemeklējot tajā savu fiskālu izdevību un ļaujot iesācējiem vienkāršāk iesaistīties uzņēmējdarbībā. (Puse mikrouzņēmumu izveidotāju atzīst, ka neuzsāktu savu biznesu bez šāda statusa sniegtajiem atvieglojumiem.)

Abi uzņēmēju pārstāvji ļoti asi izteicās pret jau tagadējo nodokļu politiku – audzējot nodokļus, tiek samazināta ekonomiskā izaugsme un palīdzēts ēnu ekonomikai. Nodokļu masu var uzaudzēt tikai ar saimniecisku attīstību.

Savukārt valdībai iesniedzamo priekšlikumu izstrādātāji – ārsti, pacienti un viņu sabiedrotie, pensionāri – saredz risinājumu arī pakāpeniskā nodokļu sloga palielināšanā: šobrīd tas, rēķinot no iekšzemes kopprodukta, Latvijā ir starp zemākajiem ES un lēnām krīt, sasniedzot 31,4 procentus. Kā atgādina LU pasniedzējs Romualds Ražuks, valdības pēdējos gadus vairākkārt solīja nodokļu īpatsvaru palielināt vismaz līdz 33 procentiem.

Te nu tiešām nauda "žāvējas" 

Tāpat valsts ieņēmumu pieaugumā ieinteresētās sociālās grupas vēlas sagaidīt valdības lielāku apņēmību pelēkā biznesa apkarošanā. Tas jau ne pirmo desmitgadi tiek piesaukts kā cerīgs budžeta papildināšanas resurss, taču tikpat ilgi šai cīņai jūtami trūkst politiska entuziasma.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars ir ~28 procenti, rēķina RISEBA profesors Anatolijs Prohorovs. Mūsu priekšstatos "godīgajās" valstīs – Vācijā un Zviedrijā – šis rādītājs ir attiecīgi 14,3 un 15,8 procenti. Kā diskusijas kuluāros skaidroja rūdīts biznesa preses kolēģis, censties dabūt šo rādītāju zem 6 procentiem ir vienkārši nepraktiski.

Latvijas Banka spriež, ka vairāk nekā piektā daļa algu tiek maksātas aploksnēs (VID aplēsēs – ap 19,5 procentiem). Ja mums šajā ziņā būtu lietuviešu vai igauņu līmenis, kur "konvertu" ienākumus mēra 15-17 procentos, valsts iegūtu papildu 300-400 miljonus eiro budžetā.  

Celtniecības nozarē ēnu ekonomika aizņem pat veselu trešdaļu, un 2018.gadā tā valstij radījusi apmēram 65 miljonu eiro lielus zaudējumus no neiekasētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociāliem maksājumiem. Tāds ir Latvijas būvuzņēmēju partnerības aprēķins. Tā apvieno vairāk kā pusi nozares uzņēmēju (ar 56 procentiem no visa tās apgrozījuma), kas vēlas attīrīt tirgu.

Viens no efektīviem līdzekļiem cīņai ar pelēko biznesu, kā apgalvo partnerība, ir būvnieku noslēgtā ģenerālvienošanās – kopš 2019.gada novembra tās apvienotajos uzņēmumos minimālā darba alga ir 780 eiro. Savu risinājumu "baltie" būvnieki iesaka arī citām nozarēm.

Iespaidīgi uzskatāma bija autotirgotāja "Longo" prezentācija par Latvijas privāto transportlīdzekļu tirgu. Tas ir vismaz vienu miljardu vērts, no tā 60 procentus veido lietotu auto tirdzniecība.

Šis segments ir ļoti fragmentēts – ne tikai ar vairāk kā 700 reģistrētām tirdzniecības vietām, bet ar milzīgu privātpersonu darījumu skaitu caur sludinājumu portāliem un sociālām lietotnēm, patlaban izvairoties maksāt nodokļus no acīmredzama biznesa. Tāpēc lietotu auto tirdzniecībā vien ir 100 000 000 eiro liels nodokļu ienākumu potenciāls.

Līdzīga situācija ir skaistumkopšanā, taksometru biznesā un citās pakalpojumos nozarēs. Valdībai, uzņemoties pastiprināt cīņu ar ēnu ekonomiku, būs uzticams un mutīgs sabiedrotais – godīgie uzņēmumi, kuri vēlas uzveikt savus "pelēkos" konkurentus. Aplokšņu algu maksātāji grauj likumbijīgu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju iekšējā tirgū un visā Baltijā, jo rada tiem jūtami augstākas darbaspēka izmaksas, salīdzinot ar Lietuvas un Igaunijas uzņēmumiem.

Kāda velna pēc?

Klausoties cerīgajās diskusijās, man sametās žēl "bagātās brūtes" meklētāju. Pārāk pieklājīgi, pārāk labticīgi paļāvībā uz valdības racionalitāti un publiskās domas spēku.

Baidos, ka apņēmība, ar kādu Krišjānis Kariņš piesaka nepieciešamību tieši tagad, "mēra laikos", steidzināt nodokļu reformu, sakņojas klajos apsvērumos pilnībā izmantot brīdi, kad neviens oponents vai priekšāteicējs valdībai "nemaisās pa kājām". Pat ne Saeima.

Mani joprojām turpina pārsteigt un brīžiem pat fascinē konsekvence, ar kādu divi, ārēji spriežot, politiskie mieramikas – šīs valdības vadītājs un finanšu ministrs Jānis Reirs – ciniski "ierāda vietu" valsts medicīnas sistēmai. Vēlētāji taču naivi cerēja, ka "jaunās politikas" sludinātāji, lai pārtrumpotu pašu asi kritizētos Māra Kučinska un Andas Čakšas centienus, būs vēl devīgāki.

Protams, te ir kas vairāk par abu kungu personisko un visas viņu partijas naidu pret renegāti Ilzi Viņķeli. It kā nu "Attīstībai/Par!" to nesaprata, taču starp vienotībniekiem pieņemamākām figūrām "neviens negribēja mirt".

Tāpat arī kas vairāk par Reira un FM konceptuāli pareizo ideologēmu (NRA.lv, 26.03) "Mēs varam pielikt jebkurai kategorijai algu vien tad, ja zinām, ka šo naudu nopelnīsim." Jā, Kučinskis 2018.gada finanšu uzrāvienu medicīnā, padarot savu ministri par miljardieri, sagādāja uz budžeta deficīta rēķina. Taču ne valstij, ne jaunajai valdībai – atļaušos vecā režīma izbijuša pakalpiņa bezkaunībā apgalvot – tas nekādu postu neradīja. Ja būtu, mēs par to joprojām dzirdētu rītā un vakarā, un ekspremjeram netiktu Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja sinekūra.

Pieļauju, ka te ir jārēķinās ar "Solvitiņas skolu" – nekādas piekāpšanās rokā kodējiem un varai acīs lecējiem, nekādas žēlastības viņu politiskā presēšanā! Mediķu organizācijas šobrīd var tikai nožēlot, ka pērn protestos negāja līdz galam, līdz uzvarai kaut vai uz valdības drupām. (Kā smejies, neesmu kūdītājs, bet visiem zināmo parakstu vākšanu koronavīruss neatceļ!)

Taču man – Brīvības ielas 72.namā degunu viegli pasildījušam – šķiet, ka visam tam ir jāpievieno arī paniskas bailes "paraut maisam galu vaļā, iedot velnam mazo pirkstiņu". Valsts veselības aprūpes sistēmas – ilgi badinātas un izšeptētas, savus "cilvēkresursus" noēdošas un bezcerīgai izdzīvošanai sen pielāgojušās – patiesai sakārtošanai noteikti nepietiek ar papildu pārsimt miljoniem gadā. Te "ož" pēc vismaz otra miljarda.

Novērtē šo rakstu:

38
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Šlesera uzdevums ir spēlēt vāju un haotisku opozīciju, izskatīties impotenti

FotoLai kā es vēlētos iesmiet par Šlesera “ultimāta” iesniegšanas pasākumu, ir arī daži nopietni secinājumi.
Lasīt visu...

21

Valsts sabiedrisko attiecību mazspēja un katastrofa

FotoSakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
Lasīt visu...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

Ja esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu,...

Foto

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

Svētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils...

Foto

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

Covid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi...

Foto

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

Katru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt...

Foto

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

Domas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces...

Foto

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130...

Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...