Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata
Foto

Būs "bagātā brūte" veselības budžetam?

Dainis Lemešonoks, īpaši PIETIEK
30.03.2020.
Komentāri (34)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ārstu, citu mediķu un viņu pacientu attiecībās ar valdību ir pazemojuma pilnas. Pērn viņi politiķiem skaļi un cītīgi, pat ar protestiem, bet velti skaidroja pašsaprotamo – kāpēc medicīnā jāiegulda vismaz tik daudz naudas, cik solīja Saeimas pieņemts likums.  

Valdošās koalīcijas sociālās drošības un īpaši veselības aprūpes politika paliek izaicinoši taupīga. Koronavīrusa plosīšanās "aitu barā", šķiet, rada vien pārliecību, ka tiešām vairs nav jēgas "iet uz veikalu pēc suņu barības".

Igaunija cīņai ar pandēmiju no Ziemeļu Investīciju bankas uz 15 gadiem aizņēmās 750 miljonu eiro. Latvijas valdība vīrusu cer apkarot ar plānveida ārstniecībai atrautiem resursiem. Ārstu, bijušās nozares ministres, bez cerībām atstāto pacientu protesti – vārīti zirņi pret betona sienu…

Patlaban vairākas smagu slimību skarto pacientu atbalsta organizācijas, Pensionāru federācija, ārsti un veselības aprūpes vadības speciālisti jūtas spiesti spert soli dziļāk savās pazemojošajās attiecībās ar valdību. Uzņemoties darīt politiķu vietā darbu, par ko viņiem tauta algu maksā.

Šīs organizācijas, izvaicājot nodokļu un ekonomikas ekspertus, ar RISEBA zinātnisko atbalstu izstrādā savus priekšlikumus Saeimai un Ministru kabinetam: kā īstenot pieteikto nodokļu reformu, lai tā ievāktu vairāk naudas arī sociālās un veselības aizsardzības vajadzībām.

Koalīcijai nāksies šos priekšlikumus uzklausīt un ļaunākajā gadījumā krietni izurbināt degunus, lai savārstītu attaisnojumus to publiskai noraidīšanai. Varas attieksme pret savām sociālajām saistībām liek atcerēties pirmskara stāstus par izmisušiem kreditoriem. Viņi, saprotot, ka no hroniska parādnieka neko neatgūs, centās tam piemeklēt līgavu ar lielu pūru, no kura norēķināties.

Vai vispār var ko paņemt?

Galvenie iespējamo līdzekļu avoti jau ir bieži piesaukti – atviegloto nodokļu režīmi un, protams, ēnu ekonomika. Vēl valdībai iesniedzamo priekšlikumu izstrādātāji izvērtē, cik lietderīgi varētu būt jau koalīcijas politiķu piesauktie "zaļie", vides saudzēšanai kalpojošie nodokļi. Diskusija par tiem, tāpat kā citu priekšlikumu izstrāde, tika sabremzēta COVID-19 dēļ. Taču nekas nav atcelts.

Atšķirībā no valdības un īpaši Finanšu ministrijas paustā, ka mikrouzņēmumu statusa likvidēšana radīs ievērojamu sociālo iemaksu pieaugumu, tagadējie “bagātās brūtes” meklētāji tās fiskālo efektu vērtē piesardzīgi. Taču viņi principiāli norāda: nav taisnīgi prasīt vienlīdzību veselības aprūpē, pašiem izvairoties no sociālām iemaksām.

Atbilstoši divu iepriekšējo gadu statistikai Latvijā mikrouzņēmumos strādā 8 procenti no visiem nodarbinātajiem, savukārt viņiem obligātie sociālie maksājumi veido tikai ­~2 procentus no kopējās summas. Mikrouzņēmumu nodokli maksā ap 12 procentiem no visiem Latvijas uzņēmumiem, un pērnā gada beigās to kopējais skaits mazliet pārsniedza 34 tūkstošus.

Latvijas Bankas speciālisti sola 100 miljonu eiro papildus ieguvumu budžetā, ja MUN un citi nodokļu atvieglojumu režīmi tiek pārskatīti. Šo summu apstrīd LDDK eksperts Pēteris Leiškalns, sarēķinot varbūtējus 17,5 miljonus.

Vēl kategoriskāks diskusijā bija Jānis Endziņš, LTRK valdes priekšsēdētājs. Kameras apkopotā statistika uzrāda: 98 procenti MUN maksātāju ir divu darbinieku uzņēmumi ar apmēram 1100 eiro lielu ienākumu mēnesī un 460 eiro darba algu katram. "Ko te vispār var paņemt?" – viņš retoriski vaicāja.

Endziņš uzskata, ka sīkā biznesa atvieglojumi ir jāsaglabā kā cilvēka vai ģimenes pašnodarbināšanas forma, valstij nemeklējot tajā savu fiskālu izdevību un ļaujot iesācējiem vienkāršāk iesaistīties uzņēmējdarbībā. (Puse mikrouzņēmumu izveidotāju atzīst, ka neuzsāktu savu biznesu bez šāda statusa sniegtajiem atvieglojumiem.)

Abi uzņēmēju pārstāvji ļoti asi izteicās pret jau tagadējo nodokļu politiku – audzējot nodokļus, tiek samazināta ekonomiskā izaugsme un palīdzēts ēnu ekonomikai. Nodokļu masu var uzaudzēt tikai ar saimniecisku attīstību.

Savukārt valdībai iesniedzamo priekšlikumu izstrādātāji – ārsti, pacienti un viņu sabiedrotie, pensionāri – saredz risinājumu arī pakāpeniskā nodokļu sloga palielināšanā: šobrīd tas, rēķinot no iekšzemes kopprodukta, Latvijā ir starp zemākajiem ES un lēnām krīt, sasniedzot 31,4 procentus. Kā atgādina LU pasniedzējs Romualds Ražuks, valdības pēdējos gadus vairākkārt solīja nodokļu īpatsvaru palielināt vismaz līdz 33 procentiem.

Te nu tiešām nauda "žāvējas" 

Tāpat valsts ieņēmumu pieaugumā ieinteresētās sociālās grupas vēlas sagaidīt valdības lielāku apņēmību pelēkā biznesa apkarošanā. Tas jau ne pirmo desmitgadi tiek piesaukts kā cerīgs budžeta papildināšanas resurss, taču tikpat ilgi šai cīņai jūtami trūkst politiska entuziasma.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars ir ~28 procenti, rēķina RISEBA profesors Anatolijs Prohorovs. Mūsu priekšstatos "godīgajās" valstīs – Vācijā un Zviedrijā – šis rādītājs ir attiecīgi 14,3 un 15,8 procenti. Kā diskusijas kuluāros skaidroja rūdīts biznesa preses kolēģis, censties dabūt šo rādītāju zem 6 procentiem ir vienkārši nepraktiski.

Latvijas Banka spriež, ka vairāk nekā piektā daļa algu tiek maksātas aploksnēs (VID aplēsēs – ap 19,5 procentiem). Ja mums šajā ziņā būtu lietuviešu vai igauņu līmenis, kur "konvertu" ienākumus mēra 15-17 procentos, valsts iegūtu papildu 300-400 miljonus eiro budžetā.  

Celtniecības nozarē ēnu ekonomika aizņem pat veselu trešdaļu, un 2018.gadā tā valstij radījusi apmēram 65 miljonu eiro lielus zaudējumus no neiekasētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociāliem maksājumiem. Tāds ir Latvijas būvuzņēmēju partnerības aprēķins. Tā apvieno vairāk kā pusi nozares uzņēmēju (ar 56 procentiem no visa tās apgrozījuma), kas vēlas attīrīt tirgu.

Viens no efektīviem līdzekļiem cīņai ar pelēko biznesu, kā apgalvo partnerība, ir būvnieku noslēgtā ģenerālvienošanās – kopš 2019.gada novembra tās apvienotajos uzņēmumos minimālā darba alga ir 780 eiro. Savu risinājumu "baltie" būvnieki iesaka arī citām nozarēm.

Iespaidīgi uzskatāma bija autotirgotāja "Longo" prezentācija par Latvijas privāto transportlīdzekļu tirgu. Tas ir vismaz vienu miljardu vērts, no tā 60 procentus veido lietotu auto tirdzniecība.

Šis segments ir ļoti fragmentēts – ne tikai ar vairāk kā 700 reģistrētām tirdzniecības vietām, bet ar milzīgu privātpersonu darījumu skaitu caur sludinājumu portāliem un sociālām lietotnēm, patlaban izvairoties maksāt nodokļus no acīmredzama biznesa. Tāpēc lietotu auto tirdzniecībā vien ir 100 000 000 eiro liels nodokļu ienākumu potenciāls.

Līdzīga situācija ir skaistumkopšanā, taksometru biznesā un citās pakalpojumos nozarēs. Valdībai, uzņemoties pastiprināt cīņu ar ēnu ekonomiku, būs uzticams un mutīgs sabiedrotais – godīgie uzņēmumi, kuri vēlas uzveikt savus "pelēkos" konkurentus. Aplokšņu algu maksātāji grauj likumbijīgu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju iekšējā tirgū un visā Baltijā, jo rada tiem jūtami augstākas darbaspēka izmaksas, salīdzinot ar Lietuvas un Igaunijas uzņēmumiem.

Kāda velna pēc?

Klausoties cerīgajās diskusijās, man sametās žēl "bagātās brūtes" meklētāju. Pārāk pieklājīgi, pārāk labticīgi paļāvībā uz valdības racionalitāti un publiskās domas spēku.

Baidos, ka apņēmība, ar kādu Krišjānis Kariņš piesaka nepieciešamību tieši tagad, "mēra laikos", steidzināt nodokļu reformu, sakņojas klajos apsvērumos pilnībā izmantot brīdi, kad neviens oponents vai priekšāteicējs valdībai "nemaisās pa kājām". Pat ne Saeima.

Mani joprojām turpina pārsteigt un brīžiem pat fascinē konsekvence, ar kādu divi, ārēji spriežot, politiskie mieramikas – šīs valdības vadītājs un finanšu ministrs Jānis Reirs – ciniski "ierāda vietu" valsts medicīnas sistēmai. Vēlētāji taču naivi cerēja, ka "jaunās politikas" sludinātāji, lai pārtrumpotu pašu asi kritizētos Māra Kučinska un Andas Čakšas centienus, būs vēl devīgāki.

Protams, te ir kas vairāk par abu kungu personisko un visas viņu partijas naidu pret renegāti Ilzi Viņķeli. It kā nu "Attīstībai/Par!" to nesaprata, taču starp vienotībniekiem pieņemamākām figūrām "neviens negribēja mirt".

Tāpat arī kas vairāk par Reira un FM konceptuāli pareizo ideologēmu (NRA.lv, 26.03) "Mēs varam pielikt jebkurai kategorijai algu vien tad, ja zinām, ka šo naudu nopelnīsim." Jā, Kučinskis 2018.gada finanšu uzrāvienu medicīnā, padarot savu ministri par miljardieri, sagādāja uz budžeta deficīta rēķina. Taču ne valstij, ne jaunajai valdībai – atļaušos vecā režīma izbijuša pakalpiņa bezkaunībā apgalvot – tas nekādu postu neradīja. Ja būtu, mēs par to joprojām dzirdētu rītā un vakarā, un ekspremjeram netiktu Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja sinekūra.

Pieļauju, ka te ir jārēķinās ar "Solvitiņas skolu" – nekādas piekāpšanās rokā kodējiem un varai acīs lecējiem, nekādas žēlastības viņu politiskā presēšanā! Mediķu organizācijas šobrīd var tikai nožēlot, ka pērn protestos negāja līdz galam, līdz uzvarai kaut vai uz valdības drupām. (Kā smejies, neesmu kūdītājs, bet visiem zināmo parakstu vākšanu koronavīruss neatceļ!)

Taču man – Brīvības ielas 72.namā degunu viegli pasildījušam – šķiet, ka visam tam ir jāpievieno arī paniskas bailes "paraut maisam galu vaļā, iedot velnam mazo pirkstiņu". Valsts veselības aprūpes sistēmas – ilgi badinātas un izšeptētas, savus "cilvēkresursus" noēdošas un bezcerīgai izdzīvošanai sen pielāgojušās – patiesai sakārtošanai noteikti nepietiek ar papildu pārsimt miljoniem gadā. Te "ož" pēc vismaz otra miljarda.

Novērtē šo rakstu:

38
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vēlēšanas: kāpēc vajag iet vai neiet pie balsošanas urnām

FotoPašreiz sociālajos tīklos izskan daudz aicinājumi boikotēt vēlēšanas, un daudzi arī uzskata, ka nav vērts piedalīties vēlēšanām, jo pa lielam nekas nemainīsies. Un uz vēlēšanām pamatā neiet cilvēki, kuri nav apmierināti ar valdību, ar Saeimā ievēlēto deputātu darbu. Bet vēlēšanu boikots ir izdevīgs varas partijām, un tās to slēpti atbalsta.
Lasīt visu...

18

Mūsu politprostitūciju nedrīkst publiski saukt par politprostitūciju!

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju reaģēt uz deputāta Aleksandra Kiršteina (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) 25. septembra izteikumiem mikroblogošanas vietnē Twitter. Deputāts, komentējot priekšvēlēšanu debates LTV ēterā, raksta: “Politprostitūta Bērtule, vadot Saeimas kandidātu debates LTV1, visu laiku melo, ka politiķi (domāti NA) grib likvidēt Satversmes Tiesu, noklusējot, ka tā ir jāpārceļ uz Augstāko Tiesu kā Igaunijā, Somijā un Zviedrijā! Pirmskara Latvijā Satversmes jautājumus skatīja AT Senāts!”
Lasīt visu...

12

Kāpēc jums vajadzētu nobalsot par mums - Marksa mūsdienu mazbērniem

FotoLīdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, piedāvāju 15 iemeslus, kāpēc balsot par 15. sarakstu – Progresīvajiem.
Lasīt visu...

15

Vai "Konservatīvo" sīkpartijā atdzimst nacisms?

FotoŠis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Lasīt visu...

21

Nacionālisms, nacisms, fašisms, pozitīvais nacionālisms un citi "ismi"

FotoJums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tautvaldība ir tautas pārstāvniecība valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanai, valsts pārvaldes institūciju veidošanai un lēmumu pieņemšanai

Satversmes 1. nodaļas 2.pants nosaka: “ Latvijas valsts suverēnā vara pieder...

Foto

“Kapteinis Amerika” aicina taupīt

Vadīkļi Vakareiropā brēc par enerģētisko krīzi. S…di, ko ar zaļo dienaskārtību, suicidālām sankcijām un nesaimnieciskumu savārījusi izkurtējusī Eiropas elite, būšot jāizstrebj pārvaldītajām...

Foto

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: ja tas mums izdevīgi, mēs izliksimies, ka atbalstām valsts aizsardzības dienestu

Nepieciešamība stiprināt Latvijas drošību laikā, kad blakus Eiropā notiek karš, šķiet...

Foto

Esmu balsojis par partijām un politiķiem, kas ir līdzatbildīgi Latvijas izzagšanā, un atkal iešu uz vēlēšanām

Ļoti miglaini atceros savas pirmās vēlēšanas. Es tikko kā biju...

Foto

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: es nemaz neesmu tāds hameleons un gļēvulis, kā jums izskatās, jo man ir apņēmība

Jūsu balss izšķirs, kas vadīs mūsu valsti. Pirms...

Foto

Logs vai varnešu kolektīvās pašsaglabāšanās instinkts

Mums katram ir izveidojies vai izveidots savs logs, caur kuru mēs uzlūkojam pasauli. Un šie logi mēdz būt ļoti dažādi...

Foto

Jaunzemes rīcība vērtējama kā amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatota nepildīšana vai novēlota, nolaidīga vai nekvalitatīva pildīšana

Ceturtdien, 15. septembrī finanšu ministrs Jānis Reirs ir izdevis...

Foto

Nedodiet sevi apmuļkot! Sīkumains, bet ļoti bīstams

«Okupāciju noliegt? Manā skatījumā tā ir bijusi. Attaisnot Krievijas prezidenta darbību es netaisos, un tā nav man simpātiska. Neskatos...

Foto

Paskaidrojumi Plešam: nav labi, ja nepatiesu informāciju apzināti izplata tik augsta valsts amatpersona kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

[1] 2022. gada 25. augustā Daugavpils...

Foto

Inflācijas krīze – laiks, kad mērķtiecīgi izvēlēties Latvijas uzturproduktus

„Rudentiņis – bagāts vīrs,” septembrī, vācot ražu vai gādājot krājumus ziemai, teica mūsu senči. Septembris mūsdienās ir...

Foto

Kariņam aste kājstarpē - "Vienotības" premjers izrādījies Putina skolnieks

Jau vairākus mēnešus virkne mediju aicina ministru prezidentu Krišjāni Kariņu piedalīties raidījumos, kuros bija iecerēts iztirzāt premjera...

Foto

Politikā man kopā ar Pavļutu pie siles tikt neizdevās, tagad izmēģināšu „dzimumu līdztiesības” tēmu

"Dzimumu līdztiesība?! Mums taču ar to viss kārtībā!" ir biežākā reakcija, kad...

Foto

Tikai nesmejieties, kad es jums mēģināšu iestāstīt, ka Latvijas valsts šajos četros gados ir kļuvusi drošāka un stiprāka

13. Saeima ierakstīs Latvijas valsts politiskajā vēsturē vismaz trīs...

Foto

1. oktobra mājsēdes organizatori

Piežmiegusi CVK naudu Saeimas vēlēšanu popularizēšanai, kliķe atklāti aicināt uz boikotu tomēr neuzdrošinās. Taču izskatās, ka varneši nudien ir nobijušies no ļaužu...

Foto

Subjektīvs Saeimas deputātu kandidātu sarakstu apskats

Pirms kāda laika aicināju iet uz vēlēšanām un balsot kaut par pašu lielāko “dunduku”, tikai pret varas partijām. Pie viena...

Foto

LPSR 2.0 kūrē reliģiju

Levits, kas identificē sevi kā latvieti, sadarbībā ar valdošās koalīcijas tieslietu ministru (lasi – boļševiku komisāru) Bordānu ir iesniedzis likumprojektu, lai mainītu...

Foto

Vēlēšanas: piedalīties vai ignorēt?

Pēc vairāku lasītāju lūguma mēģināšu “izvilkt esenci” un īsi pamatot savu jau vairākkārt pausto viedokli par “vēlēšanām” mūsdienu Latvijā un to lomu...

Foto

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda bezatbildīgo aicinājumu doties meklēt un fotografēt lāčus

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda nepārdomāto un provokatīvo publiskajā telpā izskanējušo Latvijas Nacionālā dabas muzeja iniciatīvu,...

Foto

Elektrizētā priekšvēlēšanu kampaņa

Par Dievzemītes “reņģēdāju” nežēlīgu dīrāšanu 2007.—2010. gada finanšu krīzes laikā Valdis Dombrovskis (JV) ticis pie amata Eiropas Komisijā. Toreiz pat starptautiskie naudas dūži...

Foto

Jehovas liecinieki atsāk apmeklēt cilvēkus viņu dzīvesvietās

Pēc divarpus gadu pārtraukuma no 1. septembra Jehovas liecinieki visā pasaulē, arī Latvijā, atsāks to savas darbības aspektu, kas...

Foto

Uzņēmuma pāreja – jaunā VID granāta

Nu jau ar zināmu regularitāti līdz mums nonāk lietas, kur Valsts ieņēmumu dienests (VID) apgalvo, ka ir notikusi uzņēmuma vai tā...