Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Būs diskusijas, nepilnības un to labošana

Edgars Rinkēvičs, ārlietu ministrs
07.11.2020.
Komentāri (23)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mīļie draugi un sekotāji, diemžēl koronavīruss atkal plosās pasaulē, Eiropā un Latvijā. Strauji aug saslimušo skaits, slimnīcas pildās un palielinās arī mirstība.

Piektdien Ministru kabinets un Krīzes vadības padome ļoti garā sēdē lēma par ārkārtas situācijas izsludināšanu Latvijā. Šis nebija viegls lēmums, katrs liegums un ierobežojums tika rūpīgi apspriests, dažbrīd racionāli, dažbrīd emocionāli, jo arī ministri ir tikai cilvēki.

Katrs no mums apzinās, ka valdības rīkojuma sauss paragrāfs ietekmē tūkstošiem cilvēku dzīves un labklājību. Katram no mums bija jautājums, vai bez šī ierobežojuma nevar iztikt. Katram no mums bija bažas par ietekmi uz to vai citu tautsaimniecības nozari.

Mēs strīdējāmies, vienojāmies, rakstījām un pārrakstījām dokumentus. Taču pilnīgi visus valdības locekļus vadīja pārliecība, ka ir jāpieņem tādi lēmumi, kas ir efektīvi pandēmijas samazināšanā, jo no tā ir atkarīgas cilvēku dzīvības un veselība, un ekonomikas attīstība ilgtermiņā. Un tie ir jāpieņem šodien, jo tos atlikt nedrīkst!

Arī šobrīd kolēģi no atbildīgajām ministrijām turpina strādāt pie atbalsta mehānisma, lai palīdzētu tiem, kuru nozares ir skartas, arī šeit lēmumu pieņemšana nebūs viegla, būs diskusijas, nepilnības un to labošana.

Paies zināms laiks, līdz būs redzami rezultāti piektdien akceptētajam Ministru kabineta rīkojumam Nr.655, ļoti gribas cerēt, ka tie būs tādi, ka varēsim atgriezties pie normālākas (bet vēl labu laiku ne pilnīgi normālas) koviddzīves. Taču tas nav iespējams bez visas mūsu līdzdalības, tikai kopā, ievērojot piesardzības pasākumus un ārstu ieteikumus, mēs to paveiksim.

Vēsture liecina, ka kritiskos brīžos mēs spējam mobilizēties un pieveikt pašu nelabo. Kovids ir tāds nelabais, ar kuru mums jātiek galā. Šis ir laiks, kad daudziem ir grūti, ir dusmas un bailes par nākotni, esam viegli aizkaitināmi, tas ir saprotami, tāpēc svarīgi, ka mēs pievēršam vairāk uzmanības saviem tuviniekiem un draugiem, uzmundrinām viens otru, ne klātienē, ja nedzīvojam kopā, bet pa telefonu, whatssapā vai zūmā. Tas ir svarīgi.

Visbeidzot, ir īpaša cilvēku grupa, kuru gribu izcelt un teikt milzīgu paldies - mūsu mediķi. Viņi šobrīd veic varoņdarbu, ārstējot sasirgušos, viņi ir riska grupā, jo ikdienā saskaras ar infekciju. Mēs godājam un izceļam tos, kas izcīnīja neatkarību pirms simt gadiem, mēs sajūsmināmies par romānu un tagad jau filmu Dvēseļu putenis.

Mūsu ārsti, māsas un to palīgi ir kā strēlnieki, kuriem jācīnās pret ienaidnieku, lai nodrošinātu mūsu nākotni, viņi to dara pašaizliedzīgi, bet arī viņi ir tikai cilvēki, viņu spēki un spējas nav bezgalīgas. Ievērojot noteiktos ierobežojumus, mēs palīdzam gan viņiem, gan sev.

Mums ir jātiek galā ar šo sērgu un mēs tiksim ar to galā, bet, lai tas notiktu ātrāk, mums ir jāsaņemas. Esmu pārliecināts, ka mēs to spējam!

Novērtē šo rakstu:

9
54

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...