Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka
Foto

Būs pasaka ar laimīgām beigām?

Ivars Zariņš, Saeimas deputāts
01.03.2017.
Komentāri (27)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Notiekošā jezga nodokļu likumdošanā ir nogurdinoša visām iesaistītajām pusēm – dažus tā dzen izmisumā, dažus saērcina līdz bezcerībai. Vai ir pamats cerībām, ka drīz tas beigsies? Cerības ir! Pamata – nav…

Kādēļ tā? Viss ir skaudri vienkārši, ja vien notiekošo (sagaidāmo) vērtē caur realitātes, nevis verbālās ilūzijas (solījumu) prizmu.

Vispirms par cerībām. Mums apņēmīgi tiek solīts, ka nebeidzamajai nodokļu jezgai nu tiks darīts gals - beidzot mums ir simtiem tūkstošu vērts Pasaules bankas pētījums par Latvijas nodokļu sistēmu, valdība taisās sēsties pie viena galda ar sociālajiem partneriem un par visu vienoties, un uz aprīli mums tiek solīts skaidrs un loģisks nodokļu ietvars – sistēmisks ilgtspējīgs risinājums, uz kuru varēs paļauties. Uzņēmēju pārstāvji ar cerībām jau ir sagatavojuši savus priekšlikumus un tiek uzklausīti. Tūlīt, tūlīt, un šis gadiem ilgušais nodokļu maksātāju murgs būs pagātnē. Vai tiešām?

Par ko ir stāsts?

Kas tad mainīsies pēc visām šīm pārrunām un priekšlikumiem? Vai valdība uzzinās kaut ko jaunu, nebijušu, kas vēl nav bijis izdiskutēts un tai nezināms, lai beidzot nāktu apskaidrība, kas ir jāizdara? Viss taču zināms ir jau sen. Malts un viļāts tiek jau gadiem: nodokļu slogs darbaspēkam jāsamazina, lai mazinātu tiešās ražošanas izmaksas un vēlmi “optimizēt” tās; reinvestētā peļņa nav jāapliek ar nodokli, lai motivētu ieguldīt attīstībā, nevis notērēt nopelnīto; pašvaldību finansējums jāveido, ietverot tajā nodokļu ieņēmumus no uzņēmējdarbības (UIN vai vēl labāk - PVN), lai motivētu pašvaldības veicināt uzņēmējdarbību savā teritorijā un noņemtu spiedienu no pašvaldību budžetiem, kas būs saistīts ar darbaspēka nodokļu samazinājumu; reversā PVN ieviešana tur, kur būtiski var samazināt izkrāpšanas shēmas; autoceļu fonda izveide utt.

Un pats galvenais – nodokļu sistēmai ir jābūt stabilai un paredzamai, skaidri un vienkārši administrējamai, jo sevišķi attiecībā uz mazo biznesu, kuru no nodokļu administrēšanas sloga vispār vajadzētu maksimāli atbrīvot, pārliekot to uz Valsts ieņēmumu dienesta pleciem (jā, jā!): VID būtu jātransformējas no godīgo uzņēmēju drauda par draugu un palīgu, tādejādi nevis apgrūtinot, bet gan stiprinot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju - kā to jau dara mūsu ziemeļu kaimiņi.

Trīs smagi akmeņi koalīcijas kaķēnam

Balstīt savas cerības uz to, ka ilgi gaidītais rezultāts beidzot tiks panākts, pateicoties tam, ka koalīcijā ir mainījies varas centrs, teiksim tā, - ir ļoti optimistiski. Patiesībā koalīcijai paveikt kaut ko tādu (nevis tikai sasolīt) būs grūtāk nekā jebkad iepriekš. Un tam ir vairāki iemesli.

Pirmais - situācija pašā koalīcijā. Paradoksāli, bet tas, cik sakarīgs būs koalīcijas piedāvājums, ir atkarīgs no tā, cik vāji un nepārliecināti par sevi un savu nākotni ir vadošās partijas koalīcijas partneri. Jo sevišķi Vienotība. Ja tā sevi ir jau norakstījusi, tad tās politiskajā dienas kārtībā būs īstermiņa intereses - kā pēc iespējas izdevīgāk pārdot savu mirstošo miesu (balsis), gūstot no tā sev lielāku labumu. Visērtāk tas būs iespējams, piespēlējot vadošā partnera plāniem, protams, no sākuma patielējoties, uzsitot par to cenu - visdrīzāk labklājības ministra izteikumi par “sociālā budžeta” ilgtspēju ir tā prelūdija, bet par ko tiks aizmirsts, tiklīdz starp “partneriem” būs “sadīlots” vajadzīgais rezultāts.

Savukārt, ja “partneriem” būs spēki un ticība savai politiskajai nākotnei, kaut ko “sadīlot” būs krietni grūtāk, jo koalīcijas partneri tā vien sapņo kā viens otru varētu paklupināt, jo to elektorāts pārklājas un atbalstu sev var vairot, rafinēti klupinot savu “partneri” (sevišķi, ja tas pret tevi agrāk ir rīkojies tāpat...) - to uzskatāmi parādīja nesenā nodokļu jezga gadu mijā.

Jā, var jau pamatoti cerēt, ka “partneri” ir pietiekoši vāji un pietiekoši labi apzinās savu vietu koalīcijā, taču šādā situācijā ir pamatoti aizdomāties – kā tad ar šādiem “partneriem” būs iespējams īstenot skaisti “sadīloto” rezultātu?

Otrais – reālā budžeta situācija. Pat, ja koalīcijas partneriem izdosies saplūst vienotā vēlmē padarīt nodokļu sistēmu loģiskāku un “draudzīgāku”, nav iespējams izveidot stabilu un paredzamu nodokļu ietvaru, ja netiek nodrošināts risinājums līdz šim koalīcijas ignorētajiem un tāpēc samilzušajiem izaicinājumiem – speciālā budžeta (pensiju) ilgtspēja, sabrūkošais ceļu tīkls, veselības aprūpe, nepietiekamais finansējums zinātnei, u.c. Un tie ir simtus miljonu eiro lieli caurumi. Taču tiem ne tikai netiek piedāvāts risinājums, - nav pat sajēgas kā to risināt. Labākajā gadījumā tiek meklēts kārtējais ielāps.

Līdz ar to, pat, ja valdība arī īstenos kādas sen gaidītās nodokļu izmaiņas un kāda sabiedrības grupa uzelpos vai pat uzgavilēs - tas diemžēl nebūs sistēmisks, ilgtspējīgs risinājums, uz kuru varēs paļauties. Tas būs kārtējais ielāps īstermiņam – domājot ne tik daudz par nodokļu vides sakārtošanu un stabilitāti, cik par gaidāmajām vēlēšanām, lai būtu, ar ko atzīmēties. Un pēc tam atkal pēc ierastā scenārija – mainīt un lāpīt sastrādāto vai nepildīt sasolīto.

Trešais - vēlēšanu tuvums. Visi koalīcijas centieni “labākajā gadījumā” beigsies ar atsevišķu it kā “pozitīvu” un sen gaidītu lēmumu pieņemšanu, bet patiesībā būs tikai kā kosmētikas pūderis, lai aiz tā uz vēlēšanu brīdi noslēptu jau krietni sazilējušos nodokļu politikas izaicinājumus. Jo, lai patiešām atrisinātu “veiksmes stāsta” ielaistās sekas un nodrošinātu stabilu sistēmisku risinājumu, nepieciešams būs pieņemt ļoti nepopulārus lēmumus, un tas, kurš virzīs šos lēmumus, ne tikai dos iespēju saviem “partneriem” paklupināt sevi, bet arī nostādīs sevi “zaudētāja pozīcijā”, un, kā tas ir labi saprotams, – pirms vēlēšanām neviens to nevēlēsies.

Hmm, cik gan pamatotas var būt sabiedrības cerības, ka šādā situācijā ir iespējams sagaidīt no koalīcijas sistēmiski pareizus atbildīgus lēmumus un pēc tam - arī to izpildi?

Labākajā (prasmīgākajā) izpildījumā tas izskatīsies šādi – lai radītu sistēmiska, ilgtspējīga risinājuma ilūziju, tiks piedāvātas vairākas sen gaidītas nodokļu izmaiņas, un, lai tās izskatītos pamatotas, to īstenošanai nepieciešamās nepopulārās vai neīstenojamās nodokļu reformas (nodokļu likmju celšana, vai piemēram atbilstoša finansējuma nodrošināšana Valsts autoceļu fondam, utt.) tiks paredzēts veikt kaut kad nākotnē (visdrīzāk - pēc vēlēšanām). Un, kā tas tālāk tiks (netiks) īstenots realitātē, - to jau mēs zinām, kaut vai no nesenajiem notikumiem gadu mijā ar jezgu ap minimālajām sociālās apdrošināšanas iemaksām un mikrouzņēmuma nodokli.

Turklāt, lai cik pārdomātas un sistēmiski pareizas būs nodokļu reformas, bez atbilstošām nozaru reformām, pirmkārt jau, veselības aprūpē un izglītībā tās nedos vajadzīgo risinājumu, tās nebūs ilgtspējīgas.

Kur slēpjas ļaunās fejas burvestība?

Kā to pierāda reālā dzīve, šajā situācijā, kurā visi valsts procesi ir loģiski novesti sistēmiskā strupceļā - “izspolē uz vietas” vai neproduktīvi cirkulē gluži kā naktstauriņi ap liesmu, nav iespējams rast risinājumu, cenšoties “uzlabot” pašus šos procesus vai cenšoties optimizēt tiem apstākļus – pieņemot jaunus likumus, radot jaunas struktūras un procedūras, vai vēl kaut kur Latvijai iestājoties, vai vēl pasūtot kādu pētījumu. Tā visa ir un būs neproduktīva resursu un laika šķiešana. Tas ir tāpat kā censties izaudzēt kviešus laukā, kurā ir saaugušas tikai vārpatas – lai kā censtos to laistīt, kultivēt, barot – kviešus neizaudzēt, augs tikai leknākas vārpatas.

Tāpēc ir nepieciešamas darbības (izmaiņas), kas maina politisko sistēmu tajā līmenī, kurā sakņojas un uz kuru balstās visi šie procesi, šo procesu loģika un virzība. Un proti - demokrātiskā iekārtā tas, kas nodrošina politisko lēmumu kvalitāti, to atbilstību sabiedrības interesēm, ir politisko viedokļu konkurence – no vienas puses, un iespēja izvēlēties labāko no viedokļiem – no otras puses, tādejādi motivējot politisko sāncensību un panākot aizvien labāku piedāvājumu sabiedrības interesēs.

Tas izskaidro esošās situācijas problemātiku, kad varas (viedokļa) monopola apstākļos demokrātija kā efektīva valsts pārvaldes forma nav iespējama, un mums tās arī nav - tā ir pārvērtusies liekulīgā plutokrātijā, kas tiek piesegta ar tai paklausīgiem varas priekšstāvjiem, kurus tautai dod izvēlēties, tādejādi radot demokrātijas ilūziju.

Lai spētu noturēt varas monopolu, “skaldi un valdi princips” tiek īstenots līdz pat histēriskiem uzstādījumiem (kaut vai atceroties pagājušās Saeimas vēlēšanas) - sašķeļot sabiedrību gandrīz vai naidīgās nometnēs, tādejādi panākot vienīgo iespējamo varas kombināciju un līdz ar to – varas monopolu ar visām no tā izrietošajām sekām.

Kā atbrīvoties no ļaunās burvestības?

Diemžēl ir naivi cerēt uz kādu jaunu “pareizo” politisko spēku (kārtējo reizi), kurš uznāks uz Latvijas politiskās skatuves un mainīs situāciju - mēs jau to esam pieredzējuši ne reizi vien un labi zinām, ar ko tas viss beigsies. Tas ir neizbēgami un likumsakarīgi, jo varas likumi darbojas vienādi uz visiem politiskajiem spēkiem, tieši tāpat kā dabā darbojās fizikas likumi – jebkurš, lai arī cik augsti mests akmens (partija ar “augstiem politiskajiem uzstādījumiem”), kritīs un atsitīsies pret zemes dubļiem, ja vien nebūs pretspēka, kas to attur no kritiena. Uz demokrātiskiem principiem veidotā politiskā iekārtā šāds spēks ir – tā ir politiskā konkurence. Latvijā tās nav, pateicoties novilktajām “sarkanajām līnijām”.

“Pareizo” partiju politiskajā nišā konkurence nevar izveidoties – jo tajā ir iesēdies varas monopols, līdz ar to jauns “pareizais” politiskais spēks var veidoties, vien uzlasot to, kas palicis no varas monopola neuzlasīts (tas dod salīdzinoši nenozīmīgu varas pārstāvniecību – rezultātā to var ignorēt ). Un pat situācijā, kad jaunajam, “pareizajam” spēkam ir izdevies atšķelt no varas monopola elektorāta bāzes pavisam krietnu “gabalu” (kā tas savulaik izdevās Zatlera reformu partijai uz ārkārtas Saeimas vēlēšanām) – tas rada tikai veltīgas sabiedrības cerības un kārtējo vilšanos, jo, kā to parāda reālā dzīve, šajā gadījumā tas vienkārši tiek paņemts varas monopolu turošo partiju apritē (jo nav iespējama nekāda cita sadarbība (koalīcija) pie novilktām sarkanajām līnijām), un kā starp dzirnakmeņiem tas tiek sadrupināts un asimilēts.

Tāpēc vienīgais veids, kā nodrošināt pilnasinīgu politisko konkurenci un ļaut demokrātijai atdzimt Latvijas politiskajā vidē, ir - noārdīt šīs “sarkanās līnijas” un izjaukt varas monopolu, piespiežot visus politiskos spēkus sacensties savā starpā, lai varētu nokļūt pie varas. Tas ir – politiķiem nāksies strādāt un gatavot tādu politisko piedāvājumu, kas spētu baudīt lielāku tautas uzticību nekā konkurentu piedāvājums, kā arī beidzot nāksies atbildēt par savu solījumu izpildi sabiedrībai – nāksies tos pildīt, jo citādāk sabiedrībai būs iespējams izvēlēsies kādu citu, bet skaisto (vai cinisko) solītāju aizsūtīt politiskajā mēslainē.

Tagad, ar novilktajām sarkanajām līnijām tas nav iespējams (un tieši tādēļ tās tiek uzturētas). Tādejādi pie varas var būt jebkurš nīkulis, nejēga vai pat nelietis (ja vien nav pieķerts).

Burvju pārvērtības laimīgām beigām

Reālistiski vērtējot esošo situāciju, lai cik tas kādam nepatiktu - vienīgais politiskais spēks, kas spētu saārdīt esošo valsts varas monopolu un likt sākt darboties varas svārstam, kā tam ir jādarbojas demokrātiskā valsts iekārtā, ir “Saskaņa”, jo tai ir pietiekoši liela politiskā gravitācija un esošajam varas monopolam to nav iespējams asimilēt, jo “Saskaņa” neatrodas vienā nišā ar to, un tai nedraud būt samaltai varas monopola dzirnavās, tieši otrādi – pateicoties “Saskaņas” iesaistei, nodrošinot pilnasinīgu politisko konkurenci, rodas iespēja veidot dažādas varas alternatīvas.

Tas savukārt nākošajā solī, jau uz bijušās varas koalīcijas drupām rada iespēju veidoties jauniem “pareizajiem” politiskajiem spēkiem, kuriem nu jau būs iespējams ieņemt paliekošu vietu agrākajā varas monopola nišā. Un, ja politiskajā konkurences cīņā tie ar savu darbību spēs iemantot sabiedrības atbalstu, tad arī iegūt nozīmīgu politisko gravitāciju un likt varas svārstam turpināt savu kustību, nodrošinot sabiedrībai iespēju izvēlēties labāko, ko tā ir pelnījusi.

Ja jau igauņiem tas ir izdevies, tātad kaut kad izdosies arī mums.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Moceklis Nils veic gājienu ar bandinieku: EP priekšvēlēšanu kampaņa ir sākusies

FotoLīdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlikuši divi mēneši, un ir interesanti vērot, kā notiek “Saskaņas” līdera Nila Ušakova vēlēšanu kampaņa. Ir skaidri redzams, ka Ušakovu vairs neinteresē Rīgas domē notiekošais un Rīgas nākotne, – vienīgais viņa mērķis ir slēpt informāciju par notikušajām nelikumībām un maksimāli veiksmīgi izvairīties no pārmetumiem par pieļauto korupciju Rīgas domē, tajā skaitā par daudzajiem “Saskaņas” biedriem, kuri noformēti kā konsultanti dažādos pašvaldības uzņēmumos.
Lasīt visu...

6

Aicinām piketā pie Saeimas piedalīties ikvienu, kuru neapmierina stāvoklis dzīvnieku aizsardzības jomā Latvijā

FotoAicinām piedalīties piketā pie Saeimas trešdien, 27.martā plkst. 8.30 – 10.30 ikvienu, kuru neapmierina patiesais stāvoklis dzīvnieku aizsardzības jomā Latvijā!
Lasīt visu...

21

Prātojums par raibiem laikiem

FotoPrātoju par raibiem laikiem, gluži vai negaidīti uzkritušiem. Jutos pilnībā apradis ap mūsu sabiedrības mierīgo, bet neizbēgamo virzību uz arvien jauniem atklātības un caurspīdības krastiem. Ikkatrs viens jau esam aizpildījuši savā bankā anketu un svēti nozvērējušies, ka neesam kamieļi, ka cienījamās institūcijas kontos zagtu naudu neliksim un teroristiem nepārskaitīsim, un pārraugošās instances modri to visu pārrauga.
Lasīt visu...

21

Kur tad palika šie „riski nacionālajai drošībai”?

FotoJau vairākus mēnešus Latvijas sabiedrībai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartītes” apskatei ir pieejamas ikvienam no mums. Loģisks jautājums būtu, vai kas ir mainījies pa šo laiku? Nē, pilnībā nekas, tikai sabiedrība uzzinājusi jaunus vārdus, kas savulaik tieši vai netieši ir iesaistījušies „kopīgajās” lopiskajās aktivitātēs ar PSRS KGB.
Lasīt visu...

21

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

FotoAizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās sabiedrības šķiriskā struktūra. Tas attiecas galvenokārt uz eiropeīdu civilizāciju, kaut gan analoģisks process bija sastopams arī citās civilizācijās.
Lasīt visu...

21

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

FotoVai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds viedoklis ir tam, kurš vēlas nomāt telpas? Pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns mūslaikos vairs nebūs tiesīgs paust savas domas, ja viņš tās pauž nomātās LTV telpās? Vai Jurkānam tas, ko viņš vēlas paust, tagad jānes saskaņot uz Patiesības ministriju?
Lasīt visu...

21

Izglītības ministrija ir ļoti ieinteresēta aprobežotas nācijas radīšanā

FotoTas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika izskanējusī informācija par kukuļdošanas gadījumiem ir tikai nelielā apmērā rezultējies fakts, par ko runāja un nojauta daudzi.
Lasīt visu...

6

Kamēr Jānis Sārts guļ uz NATO lauriem, Kremlis plūc augļus informācijas kaujas laukā

FotoJau kādu laiku atpakaļ līdztekus tādiem jau zināmiem formulējumiem kā bruņots konflikts un karš (konvencionāla karadarbība) parādījās vēl divi jauni termini – informatīvais karš un hibrīdkarš, kas būtībā ir sinonīmi. Visos iepriekš minētājos formulējumos viens no svarīgākajiem vārdiem ir tieši „karš”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augsti godātajam Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim - par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi

Informējam, ka Ministru kabineta (turpmāk - MK) atbalstītajā un Saeimai iesniegtajā...

Foto

Atvērtās sabiedrības nacionālās īpatnības

Atvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru...

Foto

Par tikumu, bērnu drošību, fizisko un garīgo veselību: iesniegums Ilgai Šuplinskai, izglītības un zinātnes ministrei

Baudām aizvien lielāku materiālo labklājību. Tomēr vērojumi viena cilvēka mūža garumā...

Foto

Dieva dāvana, svētuma deficīts un algas

Acīmredzot latviešu tautas dzīvē kā Dieva dāvanu nākas uztvert neilgo padomju periodu. XX gs. 70.gados latviešu kultūras attīstībā tika sasniegta...

Foto

Kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem?

Arī šogad pie Mātes Latvijas atnāks sirmie leģionāri. Varbūt kādam rokās būs necils ziedu pušķītis, cits iztiks bez tā....

Foto

Nu sajuka vienā katlā jums tie Aivaru Skrindu īpašumi un viņu sievas...

Raksta Jums korumpētākais un mafiozākais Valsts meža dienesta organizētā grupējuma šūniņas – Daugavpils nodaļas...

Foto

Valsts meža dienests: apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti, pie mums viss labākajā kārtībā

Anda Krēsliņa (attēlā) vadītā Valsts meža dienesta iekšējās kontroles sistēma strādā lieliski,...

Foto

Vitālijs Reinbahs Augstākajā tiesā atkārtoti uzvar Rīgas mēru Nilu Ušakovu

12. martā juridisko pierādījumu trūkuma dēļ ar Augstākās tiesas lēmumu tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Rīgas...

Foto

Zagļiem un teroristiem nav nacionalitātes

Kremlis reiz cerēja, ka ar Imantas betona bloku namu pagalmā uzaugušā naivā Nila palīdzību tam izdosies pārņemt varu un kontroli Rīgā...

Foto

Kā tālāk?

Uzrakstīju jau maisu atvēršanas dienā, bet ilgi šaubījos, vai manam vārdam būs kāds svars. Nemetu akmeni pirmais. Vispār nemetu. Nezinu, cik pats būtu stiprs,...

Foto

Sācies skaistumkonkurss pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām

No 6.marta drīkst iesniegt partiju sarakstus Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šķiet, ka šogad šīm vēlēšanām tiek pievērsta lielāka uzmanība nekā agrāk....

Foto

Lai mazinātu ekonomiskos noziegumus un krāpšanas, jāizskauž bezskaidras naudas maksājumi

Saistībā ar politiķu un VID priekšlikumiem mazināt skaidras naudas apriti, kas it kā "mazināšot ekonomiskos noziegumus",...

Foto

Visu vāciešu sterilizācija. Kaufmana plāns

„Vācieši nav cilvēki. No šā brīža vārds „vācietis” mums skan kā lāsts. No šā brīža vārds „vācietis” liek strādāt šautenes aptverei....

Foto

Vējonis uz atvadām vēlreiz mēģinās Latvijai uzdāvināt dzeguzes olu

Pašreizējais valsts prezidents Raimonds Vējonis, vadot pēdējos mēnešus savā amatā, nolēmis vēlreiz mēģināt „izbīdīt” Saeimā savu ieceri...

Foto

Pagrimuma realitāte jeb morālā poliūrija

Atkal medicīnas termins! Jā, pareizi! “Poliūrija” ir medicīnas termins. Bez tā nevarēsim iztikt. Tagad sociālajā publicistikā ir stabila situācija un stabila...

Foto

Prokuroru apsūdzība tiks pilnībā “iznīcināta”, ja kāds to vēlēsies dzirdēt

Šodien, pildot Šveices blēža Rudolfa Meroni finansiāli koruptīvo pasūtījumu un tieslietu ministra Jāņa Bordāna politisko uzstādījumu,...

Foto

Dažas ātras piezīmes par Emanuela Makrona eseju “Eiropas atdzimšanai”

Francijas prezidents Emanuels Makrons nācis klajā ar spēcīgu un skaidru redzējumu par Eiropas Savienības nākotni. Manuprāt, sen...

Foto

Eiropas atdzimšanai

Eiropas pilsoņi, ļaujiet man vērsties pie jums ne tikai vēstures un to vērtību vārdā, kas mūs vieno. Pēc dažām nedēļām Eiropas vēlēšanas kļūs izšķirošas,...

Foto

Mežonības klasifikācija, tautas mīmika un cilvēka kanons

Tagad lieliski iederas birokrātijas smalkajās aprindās iemīļotie vārdi “izaicinājums” un “risks”. Tos godam pelnījusi latviešu jaunā paaudze – tautai...

Foto

Kā trockisti radīja Eiropas LGBT kustību (Francijas piemērs), un kādi ir tās patiesie mērķi

Uz XXI gadsimta sākumu Rietumu sabiedrība ir kardināli mainījusies. Viendzimuma “laulību” legalizācija...

Foto

„Ellex Kļaviņš” atsakās no atzinuma sagatavošanas par OIK tiesiskuma izvērtējumu un iespējamo atcelšanu

Zvērinātu advokātu birojs (ZAB) Ellex Kļaviņš vienmēr ir ļoti atbildīgi izturējies pret interešu konflikta jautājumiem....

Foto

Mēs tiekam apšaudīti ar informācijas smagās artilērijas lādiņiem

Ņemot vērā dažādu apšaubāmas izcelsmes, anonīmu raksteļu parādīšanos interneta vidē un citur, gribētu ar jums par to mazliet...

Foto

Ārprātīgā eskalācija

2019.gada februāra beigās Latvijā organizētās noziedzības eskalācija (intensificēšanās) ir sasniegusi nacionāli ārprātīgu līmeni. Tas, kas notiek ar organizētās noziedzības nesodamību banku sfērā, Valsts bankas...

Foto

Viesstrādnieki kā politikas jaunais trends

Pēdējo dienu laikā vairākas partijas ir paziņojušas par saviem kandidātu sarakstiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Nerunājot par šo cilvēku piemērotību darbam Eiropas...

Foto

Kādam jābūt manam prezidentam

Manam prezidentam jāpiemīt spējām sniegt runu ANO varas elitei, bet arī nebaidīties paņemt rokās lāpstu. Viņam jāspēj iedvesmot gan tepat Latvijā, gan...

Foto

Reorganizācija Jelgavas stilā: ja jau reiz ko likvidējam, tad sākam ar lielu un labu skolu

Vispārzināma ir mazo skolu problēma, kurās ir maz skolēnu, skolotāju slodzes...

Foto

Labais Rīgas cars Nils

Kaut arī jau ir daudz runāts par “Saskaņas” piketu Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstam, kas tika rīkots š.g. 9.februārī, ir interesanti pavērot...

Foto

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

Morāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants...

Foto

Pieteikšanās par vainīgu

Godātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo...

Foto

Vadoņa gaidīšanas svētki

Šovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras...

Foto

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

Šī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta...

Foto

Muļķim būt

Maz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo....

Foto

Rietumu civilizācijas krīze

Ievērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai...

Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...