Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tie, kas nav iesaistījušies dažādu likumu un noteikumu tapšanā, iespējams, nezina, ka katram tiesību aktu projektam līdzi nāk tā saucamā anotācija - dokuments, kurā tiek skaidrots, kāda ir pašreizējā situācija un kā iecerētais tiesību akts palīdzēs šo situāciju uzlabot.

Protams, šāds dokuments nāk komplektā arī ar koku ciršanas noteikumiem, kas ļautu cirst tievākus kokus. Šajā gadījumā šis ir spilgts piemērs, ka noteikumu projekta anotācija var kalpot kā tikai "ķeksīša" dokuments, lai paviršāks (apzināti vai nē) šī dokumenta lasītājs varētu apgalvot, ka noteikumu grozījumi ir nepieciešami un neko sliktu nenodarīs.

Šeit varat atrast pilno anotāciju, bet es gribu vērst jūsu uzmanību uz būtiskākajiem punktiem, kas anotācijā ir pretrunīgi, tendenciozi vai gluži vienkārši nepatiesi.

MEŽIZSTRĀDES INTENSITĀTES PIEAUGUMS

Vienas no būtiskākajām sekām koku ciršanas noteikumu grozījumiem, no kā izriet arī citas ietekmes, ir mežizstrādes intensitātes palielināšanās. Taču tieši šajā jautājumā anotācija ir vispretrunīgākā. Tā kā noteikumu grozījumu ietekme uz valsts mežiem nav vērtēta vispār, jāpatur prātā, ka tālākais attiecas tikai uz "pārējiem" (t.i., privātajiem un pašvaldību) mežiem.

"Neizdarot grozījumus noteikumos un samazinoties mežizstrādes intensitātei..." liek domāt, ka tad, ja noteikumu grozījumi netiks veikti koku ciršanas apjomi samazināsies. Vai tad tomēr, negrozot noteikumus, trūkst, ko cirst?

"...netiek prognozēts, ka mežizstrādes apjoms būtiski palielināsies," mierina cits teikums anotācijā, skaidrojot, ka no pastiprinātas ciršanas meža īpašniekus atturēs stingrākas atjaunošanas prasības.

"...stājoties spēkā ierosinātajiem normatīvā akta grozījumiem, galvenās cirtes platība (priedes, egles, bērza 1.–3. bonitātes audzes) palielinātos nebūtiski – par 0,05 procentiem vai līdz 2,06 procentiem no kopējās privātajām un juridiskajām personām piederošās mežu platības" Te neveiklais formulējums neļauj īsti saprast, vai palielinājums prognozējams tiešām tikai par 0,05 procentiem vai par 0,05 procentpunktiem (kas būtu palielinājums par 3%), bet skaidrs, ka mazliet ciršanas apjoms tomēr augs.

...kopējais ikgadējais ciršanas apjoma kāpums prognozējams aptuveni 0,5 milj. m3 gadā vai 1670 ha/gadā – aptuveni 10 % no ikgadējā ciršanas apjoma..." Varbūt tomēr ciršanas apjoms augs mazliet vairāk...

Un tad vēl tādas neuzkrītošākas norādes: "Atbilstoši aprēķiniem sākotnēji mērķtiecīgi apsaimniekotajās audzēs SEG emisija būs lielāka, bet ilgtermiņā tā būs mazāka nekā ar līdzšinējo apsaimniekošanas praksi." Nepasakot, ka norādītie aprēķini balstās uz pieņēmumu par ciršanas apjomu pieaugumu par 21%.

Savukārt noteikumu grozījumu "pamatakmens", t.i., apgalvojums, ka "šādas izmaiņas ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu var palielināt par 12 miljoniem euro," balstās uz pieņēmumu, ka ikgadējais ciršanas apjoms privātajos mežos pieaugs no apmēram 6 milj. m3 līdz apmēram 8 milj. m3 (sk. D. Dubrovska prezentāciju šeit), tātad pieaugums par 33%.

VECU MEŽU PLATĪBAS SAMAZINĀJUMS

"nav paredzama būtiska vecāku (vairāk par 60–70 gadiem) mežu īpatsvara samazināšanās caurmēra samazināšanas dēļ. Kopumā nedaudz palielināsies jaunaudžu aizņemtā platība" Šis ir jauks piemērs, kur viens teikums ir pretrunā nākamajam. Uz kā rēķina tad tā jaunaudžu platība palielināsies, ja noteikumu grozījumu kontekstā netiek runāts par meža ieaudzēšanu ārpus meža zemēm? Vai plānots jaunaudžu platību palielināt, cērtot 60 gadus nesasniegušus mežus?

"ilgtermiņā veidosies tāda vecuma struktūra, kad katrā desmitgadē aizņemto audžu platība vidēji būs 13,24 ± 5 % no kopējās platības" Un šeit vairs nekā jauka nav. Parēķiniet, cik desmitgadēm pietiek meža, ja katrā desmitgadē aizņemtā platība ir 13,24%! 7,5! Tātad noteikumu grozījumi mūs virza uz situāciju, kad ārpus aizsargājamām teritorijām nav mežu, kas būtu sasnieguši 80 gadu vecumu. Šeit vietā atcerēties, ka šobrīd ciršanas vecums priedei ir 101 gads, bet eglei 81 gads.

"Latvijā gandrīz viena trešdaļa meža ir pārsniegusi galvenās cirtes vecumu un atbilst reģeneratīvas mežizstrādes kritēriju sliekšņa vērtībām." Nezinu, kas ir reģeneratīva mežizstrāde, bet šis teikums vedina domāt, ka viens no noteikumu grozījumu uzdevumiem ir mērķtiecīgi samazināt galvenās cirtes pārsniegušu audžu īpatsvaru. Turklāt skaitļi nav atspoguļoti īsti korekti. Jāatceras, ka noteikumu grozījumi attiecas uz priežu, egļu un bērzu mežiem, pieļaujot to ātrāku nociršanu. Valsts meža dienesta dati liecina, ka šajos mežos, pat ieskaitot rezervātus, ciršanas vecumu pārsnieguši vien 23% mežu.

IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS

Uz tik neskaidriem pamatiem - nav skaidrs ne tas, kā (un vai) augs ciršanas apjomi, ne tas, kas notiks ar vecajiem mežiem - varētu būt grūti balstīt jēdzīgu izvērtējumu par iespējamo ietekmi uz vidi. Taču, pavei še, izrādās šāds novērtējums nav nepieciešams, jo šie grozījumi esot nepieciešami, lai sasniegtu Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādņu 2015.-2020. gadam plānoto darbības rezultātu "1.1.1.1. Atbalstīta un īstenota meža vērtības palielināšana, tai skaitā nodrošināta meža apsaimniekošanas CO2 piesaistes mērķa izpilde". Savukārt pamatnostādnēm veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, tātad viss kārtībā.

Bet, ielūkojoties pamatnostādnēs (53. lpp.), uzzināsiet, ka šim darbības rezultātam atbilst šādi rezultatīvie rādītāji:

- izkopto jaunaudžu platība;

- neproduktīvo mežaudžu platības samazinājums;

- selekcionēta stādāmā materiāla izmantošana;

- rekonstruēto/uzbūvēto meža autoceļu garums;

- renovēto meža meliorācijas sistēmu garums.

Tātad nav nekā tāda, kas atbilstu galvenās cirtes caurmēra samazināšanai tieši produktīvākajās mežaudzēs. Vēl vairāk, pamatnostādņu 10. lappusē atradīsiet norādi, ka tās "neparedz koksnes apjomu ieguves pieaugumu plānošanas periodā".

Tātad pamatnostādnes neparedz ne galvenās cirtes caurmēra samazināšanu, ne ciršanas apjomu pieaugumu, bet kaut kā pamatnostādnēm veiktais ietekmes uz vidi novērtējums attiecināms uz noteikumu grozījumiem, kas paredz gan vienu, gan otru.

Arī citu līdzīgu brīnumiņu noteikumu grozījumu anotācijā netrūkst (piemēram, norāde, ka izvērtēta projekta iespējamā ietekme uz cilvēku veselību un emocionālo stāvokli, lai gan šāds izvērtējums nav veikts), taču jau iepriekš minētie būtiskie punkti skaidri parāda, ka noteikumu grozījumi tiek virzīti bez ietekmes uz vidi novērtējuma un uz ļoti ļodzīgas argumentācijas pamata. Tas liek domāt, ka īstie iemesli noteikumu grozījumu virzīšanai anotācijā vispār nav minēti, bet anotācija rakstīta formāli, lai it kā viss prasītais tajā būtu. Tagad jāskatās, vai lēmumu pieņēmēji būs gatavi norīt tiem izmesto āķi vai tomēr iedziļināsies jautājumā, par kuru lemj.

Pārpublicēts no vkerus.blogspot.com

Novērtē šo rakstu:

21
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Valsts sabiedrisko attiecību mazspēja un katastrofa

FotoSakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
Lasīt visu...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...

21

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

FotoJa esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu, lai paiet malā. Garantējot brīvprātīgu pieeju vakcinācijas procesam, noņemot totāli neveiksmīgo „vakcinācijas ministru” un izvirzot vakcināciju par līdzekli, nevis mērķi, šis skaitlis ir reāli panākams īsā laikā, jo vakcīnu ir pietiekami.
Lasīt visu...

15

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

FotoSvētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils nākamo sestdien. Galu galā Šlesers aicināja man tam pievienoties. Secinājumi šādi.
Lasīt visu...

12

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

FotoCovid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi par šī procesa uzsākšanu nereti vairāk tiek argumentēti ar lokāliem pieņēmumiem, nevis zinātniski pamatotiem faktiem. 
Lasīt visu...

21

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

FotoKatru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt savu garšas kārpiņu prasības un piepildīt vēderu.
Lasīt visu...

12

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

FotoDomas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces atklātās vēstules, precīzāk, pretreakcijas no jaunizveidotās darba grupas, kura norobežojas no vēstulē paustās patiesības.
Lasīt visu...

21

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

FotoValsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130 000 eiro apmērā, lai tādejādi kompensētu trešo pušu uzņēmumu nodokļu parādus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...