Būtu jāsāk diskusija par ilgtspējīgiem risinājumiem infekcijas izplatības ierobežošanai ieslodzījuma vietās
Pietiek lasītāja22.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ieslodzījuma vietu pārvalde ir norādījusi, ka arī Rīgas Centrālcietumā ir konstatēti vairāki Covid - 19 inficēšanās gadījumi (https://www.ievp.gov.lv/lv/jaunums/covid-19-izplatibas-ierobezosanai-ari-rigas-centralcietuma-izsludina-karantinu). Taču patiesībā šobrīd inficēto skaits ir krietni lielāks. Inficēto ieslodzīto un darbinieku skaits mērāms vairākos desmitos. Kontaktpersonu skaits ir vēl dramatiskāks vairāk par 100 personām.
Ieslodzījuma vietas ir atzītas par īpaši apdraudētām, jo, kā zināms, ieslodzīto pārapdzīvotība, pavājinātā imunitāte, nepilnvērtīgs uzturs, vāja medicīniskās aprūpes sistēma ir īpaši labvēlīga vide infekciju izplatībai.
Infekcijas izplatība cietumos ir visas sabiedrības problēma ne tikai cietuma administrācijas, Ieslodzījuma vietu pārvaldes un/vai Tieslietu ministrijas problēma. Infekcijas izplatība cietumos rada būtisku visas veselības aprūpes sistēmas noslogojumu, jo ir nepieciešama ātra masveida testēšana, papildu medicīniskā aprūpe, papildu personāls un papildu līdzekļi.
Ieslodzīto īpašās aizsardzības nepieciešamība izriet no šo personu īpašā tiesiskā stāvokļa t.i. ierobežoto tiesību, rīcības brīvības un iespēju dēļ. Līdz ar to ieslodzītie atrodas valsts aprūpē un arī aizsardzībā.
Ieslodzītie ikdienā ir pakļauti vairākiem ierobežojumiem, tostarp tādiem, kuri būtiski un ilgstoši skar šo personu tiesības un brīvības (https://www.satv.tiesa.gov.lv/cases/?page=6). Gan ārkārtas situācijas valstī, gan arī atsevišķi regulāri Ieslodzījuma vietu pārvaldes ieviesti ierobežojumi nolūkā mazināt infekcijas izplatību (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-centralcietuma-atklaj-saslimsanu-ar-covid-19-un-izsludina-karantinu.a381639/) būtībā samazina līdz nullei jau tā nelielo tiesību apjomu ieslodzītām personām. Šādā situācijā ieslodzītie atrodas jau ilgāku laiku un atradīsies nenoteiktu laiku.
Pasaules Veselības organizācija (WHO) par prioritāti Covid - 19 infekcijas izplatības cietumos minimizēšanai un problēmas risināšanai kopumā norāda ieslodzīto atbrīvošanu (primāri pēc noteiktiem kritērijiem). (https://www.euro.who.int/en/health-topics/health-determinants/prisons-and-health/focus-areas/prevention-and-control-of-covid-19-in-prisons-and-other-places-of-detention/faq-prevention-and-control-of-covid-19-in-prisons-and-other-places-of-detention).
Kā rāda citu valstu pieredze, šāds risinājums ir pietiekami efektīvs, un ieslodzīto atbrīvošana neizraisa masveida nekārtības un/vai jaunu noziegumu vilni. Saskaņā ar jaunākajiem Eiropas Padomes datiem laika posmā no šī gada marta līdz septembrim Covid - 19 izplatības ierobežošanai tikuši atbrīvoti vismaz 143 tūkstoši ieslodzīto 25 valstīs (https://www.coe.int/en/web/human-rights-rule-of-law/-/mid-term-impact-of-covid-19-on-european-prison-populations). Līdz ar ko arī Latvijā šāds risinājums vismaz būtu apspriešanas vērts.
Šāds risinājums daļēji atrisinātu arī citas ieslodzījuma vietās pastāvošās problēmas, piemēram, a) pārapdzīvotība (https://www.tvnet.lv/6752897/ievp-nobazijusies-ka-latvijai-varetu-likt-slegt-daugavgrivas-cietuma-grivas-nodalu-ar-700-ieslodzitajiem); un b) ilgstoši masveida cilvēktiesību pārkāpumi, kuri ir jānovērš (https://www.cilvektiesibas.info/raksti/satversmes-tiesa-atskirigai-attieksmei-starp-sievietem-un-viriesiem-kas-izdarijusi-vienada-smaguma-noziegumu-nav-pamata).
Ievērojot minēto, aicinu uzsākt diskusiju par ilgtspējīgiem un samērīgiem risinājumiem infekcijas izplatības ierobežošanai ieslodzījuma vietās, neatstājot novārtā ieslodzīto personu tiesības, intereses un brīvības, un iesaistīties situācijas risināšanā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
