Būtu labi izbeigt spēlēt politisko teātri un mēģināt savus politiskos lēmumus apmaksāt uz dzelzceļnieku rēķina
Aivars Strakšas02.03.2024.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
Par VAS "Latvijas dzelzceļš" 2023. gada neauditētajiem finanšu rezultātiem. Nekādu pārsteigumu. Samazinoties pārvadāto kravu apjomiem, palielinās no valsts budžeta finanšu līdzsvara nodrošināšanai izmaksājamo kompensāciju apjoms. Tas ir tikai loģiski, jo dzelzceļa infrastruktūras izmaksas nevar tikt proporcionāli samazinātas un nav tieši atkarīgas no tā, vai diennakts laikā kādā ceļa posmā brauc viens vai desmit vilcieni.
2023. gada finanšu rezultāts ir zaudējumi 32,4 milj. eiro, kas ir par 8 milj. jeb 33% vairāk nekā 2022. gadā.
Ja finanšu rezultātu koriģējam ar saņemtajām dividendēm no koncerna meitu uzņēmumiem, tad pamatdarbības zaudējumi 2023. gadā ir 41,5 milj. eiro, kas ir jau par 12,6 milj. jeb 43% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
2023. gadā kopējais vilcienu-km skaits salīdzinājumā ar 2022. gadu ir samazinājies par 9,1%, no tiem kravu pārvadājumos par 27,7%, savukārt vilcienu-km skaits pasažieru pārvadājumos ir palielinājies par 4,1%.
Kravu pārvadājumu apjoms 2023. gadā bija 15 636 tūkst. tonnu, kas ir par 5 952 tūkst. tonnu jeb 27,6% mazāk nekā 2022. gadā, kad tika pārvadātas 21 588 tūkst. tonnu.
Koncerna finanšu rezultāts ir zaudējumi 3,2 milj. eiro, taču jāņem vērā 32,4 milj. eiro zaudējumi no ieņēmumos ieskaitītajām kompensācijām par infrastruktūras izmantošanu. Tātad kopā 35,6 milj. eiro, kas ir par 30% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Visi VAS "Latvijas dzelzceļš" koncerna meitas uzņēmumi ir strādājuši ar peļņu.
Kā redzam, finanšu rezultāts ir tieši atkarīgs no pārvadāto kravu apjoma. Savukārt kravu apjoms ir tieši atkarīgs no politiskiem lēmumiem. Mazāk kravu - lielākas valsts budžeta dotācijas. Viss vienkārši.
Pašreizējais valsts parāds uzņēmumam ir 46,8 milj. eiro.
Kopā ar no valsts budžeta jau piešķirtajiem 35,6 milj. eiro pasažieru infrastruktūras uzturēšanai 2023. gada kopējais nepieciešamais valsts finansējums ir 68 milj. eiro, kas ir 36% no pamatdarbības ieņēmumiem.
Šajā ziņā VAS "Latvijas dzelzceļš" beidzot ir gandrīz nonācis Eiropā, kur dzelzceļa infrastruktura pārsvarā tiek uzturēta no valsts budžeta līdzekļiem tieši tāpat kā autoceļu infrastruktūra. Tāda ir politiskā izšķiršanās. Tāpēc būtu labi izbeigt spēlēt politisko teātri un mēģināt savus politiskos lēmumus apmaksāt uz dzelzceļnieku rēķina.
Satiksmes ministrs ir devis uzdevumu meklēt un atrast „angliski runājošas kravas”. Ar interesi sekošu līdzi panākumiem šajā jomā. Tāpēc, iespējams, nākošgad „LDZ Cargo” gada pārskatam būs pievienota arī diagramma ar kravu izcelsmes valodām.
No izmaksu pozīcijām īpašu interesi izraisa izmaksas pētniecības un attīstības darbiem 5 milj. eiro apmērā. Nešķiet īpaši samērīgi "bada" laikiem. Dzelzceļa tehnoloģiju jomā LDz savu kompetenci diemžēl faktiski ir zaudējis. Varbūt pētniecības darbi lingvistikas jomā, mācot kravām angļu valodu, vai kvantu teorijas pielietojums dzelzceļa kravu/pasažieru pārvadājumu jomā?
Finansējums nopietns, un arī tēmai ir jābūt ar attiecīgām pretenzijām. Turklāt pētniecības darbi gandrīz pilnā apmērā veikti pašu spēkiem. Pieci miljoni eiro ir kādu 150 zinātnieku darba alga gada garumā. Nopietns atspaids Latvijas zinātnei. Cerams, ka pētniecības darbi rezultēsies ar kādu taustāmu rezultātu.
Iespējams, ka atbildi uz šo un citiem jautājumiem varēs iegūt pēc pilna gada pārskata publicēšanas.
https://www.ldz.lv/.../LDz_neauditets_gada_parskats_2023.pdf
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
