Būtu labi izbeigt spēlēt politisko teātri un mēģināt savus politiskos lēmumus apmaksāt uz dzelzceļnieku rēķina
Aivars Strakšas02.03.2024.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
Par VAS "Latvijas dzelzceļš" 2023. gada neauditētajiem finanšu rezultātiem. Nekādu pārsteigumu. Samazinoties pārvadāto kravu apjomiem, palielinās no valsts budžeta finanšu līdzsvara nodrošināšanai izmaksājamo kompensāciju apjoms. Tas ir tikai loģiski, jo dzelzceļa infrastruktūras izmaksas nevar tikt proporcionāli samazinātas un nav tieši atkarīgas no tā, vai diennakts laikā kādā ceļa posmā brauc viens vai desmit vilcieni.
2023. gada finanšu rezultāts ir zaudējumi 32,4 milj. eiro, kas ir par 8 milj. jeb 33% vairāk nekā 2022. gadā.
Ja finanšu rezultātu koriģējam ar saņemtajām dividendēm no koncerna meitu uzņēmumiem, tad pamatdarbības zaudējumi 2023. gadā ir 41,5 milj. eiro, kas ir jau par 12,6 milj. jeb 43% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
2023. gadā kopējais vilcienu-km skaits salīdzinājumā ar 2022. gadu ir samazinājies par 9,1%, no tiem kravu pārvadājumos par 27,7%, savukārt vilcienu-km skaits pasažieru pārvadājumos ir palielinājies par 4,1%.
Kravu pārvadājumu apjoms 2023. gadā bija 15 636 tūkst. tonnu, kas ir par 5 952 tūkst. tonnu jeb 27,6% mazāk nekā 2022. gadā, kad tika pārvadātas 21 588 tūkst. tonnu.
Koncerna finanšu rezultāts ir zaudējumi 3,2 milj. eiro, taču jāņem vērā 32,4 milj. eiro zaudējumi no ieņēmumos ieskaitītajām kompensācijām par infrastruktūras izmantošanu. Tātad kopā 35,6 milj. eiro, kas ir par 30% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Visi VAS "Latvijas dzelzceļš" koncerna meitas uzņēmumi ir strādājuši ar peļņu.
Kā redzam, finanšu rezultāts ir tieši atkarīgs no pārvadāto kravu apjoma. Savukārt kravu apjoms ir tieši atkarīgs no politiskiem lēmumiem. Mazāk kravu - lielākas valsts budžeta dotācijas. Viss vienkārši.
Pašreizējais valsts parāds uzņēmumam ir 46,8 milj. eiro.
Kopā ar no valsts budžeta jau piešķirtajiem 35,6 milj. eiro pasažieru infrastruktūras uzturēšanai 2023. gada kopējais nepieciešamais valsts finansējums ir 68 milj. eiro, kas ir 36% no pamatdarbības ieņēmumiem.
Šajā ziņā VAS "Latvijas dzelzceļš" beidzot ir gandrīz nonācis Eiropā, kur dzelzceļa infrastruktura pārsvarā tiek uzturēta no valsts budžeta līdzekļiem tieši tāpat kā autoceļu infrastruktūra. Tāda ir politiskā izšķiršanās. Tāpēc būtu labi izbeigt spēlēt politisko teātri un mēģināt savus politiskos lēmumus apmaksāt uz dzelzceļnieku rēķina.
Satiksmes ministrs ir devis uzdevumu meklēt un atrast „angliski runājošas kravas”. Ar interesi sekošu līdzi panākumiem šajā jomā. Tāpēc, iespējams, nākošgad „LDZ Cargo” gada pārskatam būs pievienota arī diagramma ar kravu izcelsmes valodām.
No izmaksu pozīcijām īpašu interesi izraisa izmaksas pētniecības un attīstības darbiem 5 milj. eiro apmērā. Nešķiet īpaši samērīgi "bada" laikiem. Dzelzceļa tehnoloģiju jomā LDz savu kompetenci diemžēl faktiski ir zaudējis. Varbūt pētniecības darbi lingvistikas jomā, mācot kravām angļu valodu, vai kvantu teorijas pielietojums dzelzceļa kravu/pasažieru pārvadājumu jomā?
Finansējums nopietns, un arī tēmai ir jābūt ar attiecīgām pretenzijām. Turklāt pētniecības darbi gandrīz pilnā apmērā veikti pašu spēkiem. Pieci miljoni eiro ir kādu 150 zinātnieku darba alga gada garumā. Nopietns atspaids Latvijas zinātnei. Cerams, ka pētniecības darbi rezultēsies ar kādu taustāmu rezultātu.
Iespējams, ka atbildi uz šo un citiem jautājumiem varēs iegūt pēc pilna gada pārskata publicēšanas.
https://www.ldz.lv/.../LDz_neauditets_gada_parskats_2023.pdf
Seko mums 
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Cienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Visu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Demogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
