Būtu labi izbeigt spēlēt politisko teātri un mēģināt savus politiskos lēmumus apmaksāt uz dzelzceļnieku rēķina
Aivars Strakšas02.03.2024.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
Par VAS "Latvijas dzelzceļš" 2023. gada neauditētajiem finanšu rezultātiem. Nekādu pārsteigumu. Samazinoties pārvadāto kravu apjomiem, palielinās no valsts budžeta finanšu līdzsvara nodrošināšanai izmaksājamo kompensāciju apjoms. Tas ir tikai loģiski, jo dzelzceļa infrastruktūras izmaksas nevar tikt proporcionāli samazinātas un nav tieši atkarīgas no tā, vai diennakts laikā kādā ceļa posmā brauc viens vai desmit vilcieni.
2023. gada finanšu rezultāts ir zaudējumi 32,4 milj. eiro, kas ir par 8 milj. jeb 33% vairāk nekā 2022. gadā.
Ja finanšu rezultātu koriģējam ar saņemtajām dividendēm no koncerna meitu uzņēmumiem, tad pamatdarbības zaudējumi 2023. gadā ir 41,5 milj. eiro, kas ir jau par 12,6 milj. jeb 43% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
2023. gadā kopējais vilcienu-km skaits salīdzinājumā ar 2022. gadu ir samazinājies par 9,1%, no tiem kravu pārvadājumos par 27,7%, savukārt vilcienu-km skaits pasažieru pārvadājumos ir palielinājies par 4,1%.
Kravu pārvadājumu apjoms 2023. gadā bija 15 636 tūkst. tonnu, kas ir par 5 952 tūkst. tonnu jeb 27,6% mazāk nekā 2022. gadā, kad tika pārvadātas 21 588 tūkst. tonnu.
Koncerna finanšu rezultāts ir zaudējumi 3,2 milj. eiro, taču jāņem vērā 32,4 milj. eiro zaudējumi no ieņēmumos ieskaitītajām kompensācijām par infrastruktūras izmantošanu. Tātad kopā 35,6 milj. eiro, kas ir par 30% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Visi VAS "Latvijas dzelzceļš" koncerna meitas uzņēmumi ir strādājuši ar peļņu.
Kā redzam, finanšu rezultāts ir tieši atkarīgs no pārvadāto kravu apjoma. Savukārt kravu apjoms ir tieši atkarīgs no politiskiem lēmumiem. Mazāk kravu - lielākas valsts budžeta dotācijas. Viss vienkārši.
Pašreizējais valsts parāds uzņēmumam ir 46,8 milj. eiro.
Kopā ar no valsts budžeta jau piešķirtajiem 35,6 milj. eiro pasažieru infrastruktūras uzturēšanai 2023. gada kopējais nepieciešamais valsts finansējums ir 68 milj. eiro, kas ir 36% no pamatdarbības ieņēmumiem.
Šajā ziņā VAS "Latvijas dzelzceļš" beidzot ir gandrīz nonācis Eiropā, kur dzelzceļa infrastruktura pārsvarā tiek uzturēta no valsts budžeta līdzekļiem tieši tāpat kā autoceļu infrastruktūra. Tāda ir politiskā izšķiršanās. Tāpēc būtu labi izbeigt spēlēt politisko teātri un mēģināt savus politiskos lēmumus apmaksāt uz dzelzceļnieku rēķina.
Satiksmes ministrs ir devis uzdevumu meklēt un atrast „angliski runājošas kravas”. Ar interesi sekošu līdzi panākumiem šajā jomā. Tāpēc, iespējams, nākošgad „LDZ Cargo” gada pārskatam būs pievienota arī diagramma ar kravu izcelsmes valodām.
No izmaksu pozīcijām īpašu interesi izraisa izmaksas pētniecības un attīstības darbiem 5 milj. eiro apmērā. Nešķiet īpaši samērīgi "bada" laikiem. Dzelzceļa tehnoloģiju jomā LDz savu kompetenci diemžēl faktiski ir zaudējis. Varbūt pētniecības darbi lingvistikas jomā, mācot kravām angļu valodu, vai kvantu teorijas pielietojums dzelzceļa kravu/pasažieru pārvadājumu jomā?
Finansējums nopietns, un arī tēmai ir jābūt ar attiecīgām pretenzijām. Turklāt pētniecības darbi gandrīz pilnā apmērā veikti pašu spēkiem. Pieci miljoni eiro ir kādu 150 zinātnieku darba alga gada garumā. Nopietns atspaids Latvijas zinātnei. Cerams, ka pētniecības darbi rezultēsies ar kādu taustāmu rezultātu.
Iespējams, ka atbildi uz šo un citiem jautājumiem varēs iegūt pēc pilna gada pārskata publicēšanas.
https://www.ldz.lv/.../LDz_neauditets_gada_parskats_2023.pdf
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
