Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan ar jauno Būvniecības likumu, kas stājās spēkā 2014.gada 1.oktobrī, noteikts, ka visiem sabiedrisko ēku būvprojektiem ir jāveic ekspertīze, tomēr joprojām nav izstrādāts un apstiprināts būvprojektu ekspertīzes standarts. Līdz ar to katrs būveksperts var brīvi interpretēt, ko pārbaudīt un kam nepievērst uzmanību. Turklāt par nozari atbildīgā Ekonomikas ministrija šī standarta izstrādi atstājusi pašas nozares ziņā.

Būveksperts Artis Dzirkalis, kurš kopā ar policiju vērtēja pārkāpumus Zolitūdes Maxima lielveikala būvniecībā, ir pārliecināts, ka jaunais Būvniecības likums un to pavadošie būvniecības normatīvi ir ieviesuši daudz lielāku kārtību un skaidrību būvniecības procesā, turklāt, pēc viņa domām, likumā noteiktā prasība obligāti veikt būvprojekta ekspertīzi sabiedriski nozīmīgām ēkām, ļoti ievērojami palielina būvniecības procesa un pašu būvju drošību. Arī būvekspertu sertificēšanas uzticēšana Būvniecības valsts kontroles birojam, viņaprāt, ir loģisks un pareizs solis.

Tomēr arī ekspertīžu jautājumā joprojām palikuši robi, kas paver iespējas interpretācijām, jo joprojām nav tapis būvprojektu ekspertīžu standarts. Līdz ar to katrs eksperts pats brīvi un radoši meklē veidu, kā pēc iespējas kvalitatīvāk veikt ekspertīzi, bet bieži vien viena eksperta atzinums tik krasi atšķiras no otra eksperta slēdziena, ka, piemēram, tiesu lietās tie nav nedz salīdzināmi, nedz izdarāmi loģiski secinājumi.

“Es domāju, ka Latvijā ir par maz naudas normatīvu izstrādei, bet standartu izstrādei vispār nav paredzēts finansējums. Gan Skandināvijā, gan Vācijā ir standarti, un visiem ir viss skaidrs. Bet mums tā nav,” problēmu izklāsta būveksperts, norādot, ka standarta izstrādi nav liegts uzņemties pašai industrijai, lai gan teorētiski šim regulējumam būtu jānāk no valsts. “Mums saka – jūs gribat standartu? Jauki! Rakstiet augšā! Bet kad es rakstīšu? Man ir jāvada uzņēmums, man ir jātaisa ekspertīzes!” neizpratnē ir būveksperts, kura atzinumus valsts izmantojusi arī saistībā ar problēmām Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecībā.

Lai gan no valsts nav saņemts nekāds atbalsts būvprojektu ekspertīžu standartu izstrādei, tomēr paši nozares entuziasti ārpus tiešajiem darba pienākumiem sabiedriskā kārtā arī pamazām veidojot šo standartu, stāsta Dzirkalis: „Tad es sēžu pēc deviņiem vakarā un ģenerēju, kāds varētu būt standarts...”

Turklāt būvprojektu ekspertīzē nepieciešams ne viens vien standarts. “Standarts par būvkonstrukciju ekspertīzi, par arhitektūras ekspertīzi, par ugunsdrošības, energoefektivitātes, darba drošības. Un vēl visas pārējās. Jo tās ir piecas galvenās, plus vēl izmaksu ekspertīze. Ir vel apkure, vēdināšana, kondicionēšana, ārējie tīkli, iekšējie tīkli, ūdensvads, kanalizācija, elektrība, vājstrāvas, akustika. Tās nav obligātas ekspertīzē, bet drīzumā jau būs,” ekspertīžu daudzveidību un standartu izstrādes lielo skaitu uzver būveksperts.

Viena no lielākajām problēmām kvalitatīvu projektu izstrādē pašlaik ir naudas un laika trūkums, norāda Dzirkalis. Nereti pasūtītājs atnes uz ekspertīzi vēl negatavu projektu cerībā, ka ekspertīzi varēs sākt arī vēl nepabeigtam projektam, jo bieži vien pasūtītājam šķiet, ka visi konsultāciju, projektēšanas, ekspertīzes un citi papīru darbi pirms reālās būvniecības uzsākšanas aizņem pārāk daudz laika. “Ja mums atnes pusgatavu projektu, mēs vispār nesākam to ekspertēt. Kādreiz vispār ekspertīzes viens projektētājs uztaisīja savam čomam otram projektētājam un otrādi, pie alus kausa salika visus nepieciešamos parakstus, jo ekspertīze nebija obligāta ar likumu. Tagad to var darīt tikai sertificēti būvprojektu eksperti,” izmaiņas skaidro Dzirkalis.

Ja būtu izstrādāts konkrēts būvprojektu ekspertīžu standarts, ikvienam būtu skaidri spēles noteikumi,,, ir pārliecināts eksperts. “Ja mums simtprocentīgi jāpasaka, ka tā ēka ir droša, ko arī no mums kā ekspertiem arī sagaida, tad mums principā jātaisa otrs projekts. Tas nozīmē tikpat lielas izmaksas un laiku kā pašam projektam. Tas loģiski nav iespējams. Mēs kā eksperti pārbaudām savas lietas, uztaisām savus modeļus. Ekspertīzes uzdevums ir atrast slidenās vietas un tās pārbaudīt, nevis skrupulozi pārbaudīt visu projektu. Tad mēs arī skatāmies, vai detalizācijas apjoms ir pietiekams,” norāda Dzirkalis. Viņš ir pārliecināts, ka standarts palīdzētu arī pašiem ekspertiem, jo būtu pilnīgi skaidrs, kas ir jādara, un nebūtu katru reizi jāmēģina izgudrot divriteni.

No šā gada 1.jūllija būvekspertīzes atļauts veikt tikai Būvniecības valsts kontroles biroja sertificētiem speciālistiem. Līdz 30.jūnijam sertifikātu ieguvuši tikai 62 speciālisti. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

FotoNacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā.
Lasīt visu...

21

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

FotoPērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā viņa antisemītiskiem izteikumiem. Tēma tika attīstīta, un “izcilais vēsturnieks” nonāk pie secinājuma, ka patiesībā WWII izraisīja nevis Hitlers ar Staļinu, bet gan Polija. Nu ko, nākošais atklājums varētu būt tāds, ka, tie 20 tūkstoši poļu virsnieki nevis tika nošauti Katiņā un citviet ar čekistu iecienīto paņēmienu - lodi pakausī, bet nomiruši pašu neuzmanības dēļ, masveidīgi saindējoties ar sēnēm.
Lasīt visu...

21

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

FotoAtbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku zemākā darba samaksa pieaugs par 10%, savukārt rezidentiem darba samaksas pieaugums būs 20% apmērā. Piemēram, sertificētu ārstu zemākā mēnešalga pieaugs par 108 eiro (no 1079 eiro 2019.gadā līdz 1187 eiro 2020.gadā) un sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielināsies par 71 eiro (714 uz 785 eiro). 
Lasīt visu...

10

Šakāļi

FotoTā iegājies, ka vieni zvēri mums simbolizē drosmi un cēlumu, bet citi - gļēvumu un zemiskumu. Tā, piemēram, lauvu mēs dēvējam pat par zvēru karali, bet hiēnām un šakāļiem cilvēku vērtību sistēmā ir visai zīmīgs, bet nožēlojams statuss. Tie reti uzbrūk spēcīgam pretiniekam, tie vareni tikai barā, tie uzglūn slimam vai vājam,      vai vēl neizaugušam, vārdu sakot, tādam, kurš nespēj sevi aizstāvēt.
Lasīt visu...

18

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

FotoLatvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo ziņojumu par vidēja termiņa darbības stratēģijas (2020.-2022. gadam) ieviešanu un kapitālsabiedrības sekmīgai attīstībai nepieciešamiem priekšnoteikumiem. Ziņojumā apkopota informācija par šābrīža situāciju uzņēmumā.
Lasīt visu...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

21

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

FotoPēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu starpniecību nāk no Rīgas domes gaiteņiem. Izsekot, par ko kārtējo reizi kāds no partneriem ir apvainojies vai izteicis ultimātu, patiešām kļūst grūti, un es atvainojos rīdziniekiem par šo jucekli.
Lasīt visu...

21

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

FotoĢeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras gan pēc vektora, gan dinamisma - no globāla atomkara briesmām līdz Baltkrievijas iekļaušanai Krievijas iniciētajā “valstu savienībā”. Tomēr vairums ir vienisprātis, ka šis gads solās būt notikumiem bagāts.
Lasīt visu...

21

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

FotoLatvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Universitāšu asociācijai, paužot iebildumus par necaurspīdīgo procesu, kādā top pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis. LIZDA sagatavojusi priekšlikumus augstskolu pārvaldības modeļa uzlabošanai. Priekšlikumi un iebildumi ir nosūtīti izvērtēšanai IZM.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

Nevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem...

Foto

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

Mežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža...

Foto

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

Maniem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā...

Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...