Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Būvinženieru savienības eksperts Rodrigo Pelsis ir pārliecināts, ka tuvākajos gados tādas kļūdas, kādas bija pieļautas sabrukušās Maxima ēkas projektēšanā un būvniecībā Zolitūdē, netiks pieļautas, jo būvkonstrukciju sadaļai jaunbūvju projektos tiks veltīta pastiprināta uzmanība, - taču faktiski notiek braukšana otrā grāvī.

“Pirmkārt, to darīs projektētāji. Pašlaik notiekošais tiesas process ir nopietns stimuls arī būvniekiem, būvuzraugiem nepieļaut atkāpes no projekta vismaz būvkonstrukciju sadaļā. Neviens taču nevēlas nokļūt cietumā. To nevēlas arī būvvalžu darbinieki. Tādēļ projektus saskaņot kļūst ar vien grūtāk un galvenais – ilgāk. Būvdarbos bieži vien mēdz skrupulozi pieprasīt burtiski izpildīt likumā un normatīvos ierakstīto, nevadoties pēc būtības, un tādējādi normatīvu ievērošanu padarot par farsu. Sevišķi tas attiecas uz Rīgas būvvaldi,” norāda Pelsis, atgādinot, ka pirms Maximas traģēdijas bija daudz gadījumu, kad projekta ekspertīzi veica formāli. Bija pat ekspertu slēdzieni no diviem teikumiem.

Pašlaik ekspertīzes sastāvu nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 500. Pēc Pelša teiktā, ja kāds eksperts savā eksperta slēdzienā ievēro visas MK noteikumos Nr. 500 noteiktās prasības un vienlaicīgi tās paplašina, Rīgas dome nepieņem šādu ekspertu slēdzienu. Absurds, kuru nevar apstrīdēt, jo nav laika, uzsver būveksperts.

“Un tagad padomāsim kopā. Būvprojekta būvkonstrukciju daļa tiek izstrādāta kvalitatīvāk. Projekta saskaņošana ir birokrātiskāka un, galvenais, ilgāka, jo būvvaldes neievēro normatīvos saskaņošanas laikus un nav, kam par to žēloties, tātad arī dārgāka, bet projekta izmaksas paliek nemainīgas. Tas nozīmē, ka projektētāji ekonomēs uz citām projekta sadaļām, par kurām nevar nonākt cietumā. Sliktāk tiks izstrādātas tādas sadaļas kā vēdināšana, apkure, aukstumapgāde, energoefektivitāte un dažas citas,” skaidro Pelsis.

Pēc viņa domām, netiks meklēti optimālākie konstruktīvie risinājumi, un ēku ekspluatācijas izmaksas daudzos gadījumos kļūs dārgākas. Kopējā projektu kvalitāte kļūs krietni zemāka.

Būveksperts atgādina, ka jaunajā būvniecības procesa regulējumā nav risinājuma, kā izvairīties no nepamatoti zemām cenām projektēšanā. Līdz ar to ir iespējams uzvarēt būvprojekta izstrādāšanas konkursā ar līguma cenām, kas ir pat desmit reizes mazākas par piedāvājumiem attiecīgā periodā.

“Jaunais būvniecības procesa regulējums, protams, bija nepieciešams. Diemžēl tas nav pabeigts. Lūk, viens raksturīgs piemērs. Normatīvs LBS 405 paredz veikt ēku vizuālo apskati. Ja vizuālajā apskatē tiek konstatēts kas aizdomīgs, tiek paredzēts veikt “padziļinātu apsekošanu”, bet ne ekspertīzi, kā tam vajadzētu būt pēc būtisku prasību pastiprināšanu ekspertiem un ekspertīzes procesam jaunajā būvniecības procesa regulējumā. Ja pasaka “A”, tad jāpasaka arī “B”,” uzsver būveksperts.

Jaunajā būvniecības procesa regulējumā, pēc eksperta domām, milzu problēma ir ar būvniecību saistītie normatīvie akti, kurus var tulkot ļoti dažādi. Līdz ar to ir izveidojusies situācija, kad katra būvvalde tos interpretē atšķirīgi un projektētājs ar investoru, kas iecerējis attīstīt būvniecības projektu, nekad nevar zināt, kādas prasības pēkšņi izvirzīs būvvalde, un galvenais - nav arbitra.

Kā piemēru, kad būvvalde var izvirzīt ļoti atšķirīgas prasības, Pelsis min divus piemērus. Jau esošajā objektā ir jāierīko tikai otra, papildu ieeja, līdz ar to būvvalde var pieprasīt tā saucamo vienkāršoto projektēšanu, kas izmaksu ziņā būs lētāk un arī ātrāk. Var arī pieprasīt pilnu projektēšanu. “Nav grūti saprast, ka lēmums būs subjektīvs. Pēc Zolitūdes traģēdijas neviens neuzdrošināsies pateikt, ka tiek prasīts pārāk daudz,” norāda Pelsis.

Kā vēl vienu piemēru diezgan bezjēdzīgu, bet pēc likuma burta atbilstošu prasību izvirzīšanā viņš min Mežaparka estrādes rekonstrukcijas projektu. Pēc likuma burta, pirms sākt projektēšanu, būtu jāveic transporta plūsmas analīze, taču tai īstas jēgas nemaz nebūtu. “Mēs ļoti labi zinām, ka Mežaparka estrāde pilnā apjomā ir aktuāla reizi četros gados, kad tur notiek Dziesmusvētki. Tāda transporta un satiksmes plūsma, kā ir tajā brīdī, nav nevienā citā dienā un laikā, līdz ar to formāli to var prasīt, bet projektam kā tādam tas neko nedos,” ir pārliecināts Pelsis.

Tieši šo pārspīlēto un likuma burtam iztapīgo prasību dēļ tiek atbaidīti investori, līdz ar to būvniecībā ieplūst arvien mazāk naudas, kas vēl vairāk pazemina būvniecības kvalitāti, uzskata būveksperts.

Vēl viena problēma būvniecības kvalitātes nodrošināšanā, pēc eksperta domām, ir ieviestā norma, ka no 1.jūlija būvekspertīzi sabiedriski nozīmīgām lielām ēkām veic Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) sertificēti būveksperti. “Maz ticams, ka BVKB spēs veikt būvekspertīzi tik lielam skaitam objektu. Turklāt BVKB nez vai varētu nodarboties ar saimniecisko darbību,” uzskata būveksperts.

Līdz šim būvspeciālistus sertificēja Latvijas Arhitektu savienība (apmēram 800 speciālistu), Latvijas Būvinženieru savienība (apmēram 400 speciālistu), Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība (apmēram 2500 speciālistu). Tagad to darbu uzņēmās veikt BVKB, bet līdz šā gada 30.martam bija sertificējusi vien 14 būvspeciālistus. “Informatīvos semināros BVKB norādīja, ka līdz gada beigām plāno sertificēt vismaz 300 būvspeciālistus, taču diez vai tas vispār ir iespējams. Nav grūti saprast, ka tirgū nebūs pietiekama skaita būvspeciālistu, kas sertificēti ekspertīžu veikšanas jomā. Maz ticams, ka BVKB ir spējīgs kaut ko kardināli mainīt, jo daļa būvekspertu uzskata zem sava goda sertificēties BVKB, jo sertificēšanas komisijā ir cilvēki ar daudz sliktākām zināšanām, salīdzinot ar sertificējamajiem,” pauž Pelsis.

Pēc viņa domām, tā rezultātā jaunais būvniecības procesu regulējums pamatoti pastiprina prasības būvprojektu ekspertīzēm, bet vienlaikus samazina tirgū esošo būvspeciālistu skaitu, jo tika noārdīta esošā sertificēšanas sistēma, pirms tika radīta jauna. “Kārtējais absurds. Diemžēl Ekonomikas ministriju, kas ir atbildīgā par būvniecību, tas nesatrauc, jo tur šo procesu regulē jurists, nevis celtniecības speciālists,” secina būveksperts.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

21

Divi vienā

FotoLasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu par visu, kas man šķiet svarīgs.
Lasīt visu...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

6

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

FotoIzglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika nostiprināts “uz papīra”, kad Ministru kabinets 2018.gada 15.janvārī izdeva rīkojumu Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim” (https://likumi.lv/ta/id/296460-par-pedagogu-darba-samaksas-pieauguma-grafiku-laikposmam-no-2018-gada-1-septembra-lidz-2022-gada-31-decembrim).
Lasīt visu...

18

Kam mēs esam pret

FotoKPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde - to visu Artuss Kaimiņš un Co. ir paveikuši pāris nedēļu laikā:
Lasīt visu...

21

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

FotoOtrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To sola rīkot taksisti un citi pārvadātāji, kam dzīvi apgrūtina nelegāli strādājošie un nodokļus nemaksājošie – vai citām valstīm maksājošie – konkurenti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...