Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā uzvarēt daudzos valsts un pašvaldību iepirkumos, kā nesamaksāt par būvmateriāliem un pakalpojumiem, kā ievest maksātnespējā uzņēmumus, kā naudu no Latvijas pārcelt uz Vidusjūras reģionu un mācīt vientiešus, kā celt pašapziņu, - to visu demonstrē uzņēmēja Gata Zonberga (attēlā) un viņa biznesa kompanjones, dzīvesbiedres un bērna mātes Ksenijas Mlikovas pieredze.

Vietnes Instagram cienītāju aprindās ir pazīstama influencere, sieviešu pašnovērtējuma celšanas mentore, luksusa dzīves veida reklamētāja K. Mlikova. Raugoties viņas Instagram konta ierakstos, rodas jautājums, vai patiesi pievilcīgā dāma ar sieviešu pašapziņas celšanas kursiem sapelnījusi tik daudz naudas, lai piekoptu miljonāra cienīgu dzīvesveidu Monako, Francijas un Itālijas piejūras pilsētās?

Dati Latvijas un Francijas uzņēmumu reģistros un publiski pieejamā informācija liecina, ka naudu patiesi ir iespējams iegūt un to viegli tērēt Vidusjūras reģionā, taču ne ar sieviešu pašapziņas celšanu.

K. Mlikovai Latvijā bija un faktiski joprojām ir kopīgs bizness ar G. Zonbergu. Viņiem piederēja un pieder vairāki būvniecības uzņēmumi, tādi kā SIA “Buildimpeks”, SIA “ZFF”, SIA “Zeng”. Pateicoties uzvarām valsts un pašvaldību iepirkumos, vēl pirms dažiem gadiem caur tiem apgrozījās apjomīgas naudas summas.

Piemēram SIA “Buildimpeks” apgrozījums 2021.gadā bija 6,38 miljoni eiro, peļņa - 23 399 eiro. Uzņēmumā 90% kapitāldaļu piederēja SIA "ZFF", kurā 57,14% pieder G. Zonbergam, bet 42,86% - K. Mlikovai. Atlikušie 10% kapitāldaļu abu biznesa partnerim Edijam Ekmanim. G. Zonbergs un K. Mlikova ir arī būvniecības uzņēmumu SIA “Zeng” un SIA “ZFF” dalībnieki un patiesā labuma guvēji.

Lai arī Zonberga-Mlikovas biznesam vairāku gadu garumā spīdējusi veiksme - viņu uzņēmumi uzvarējuši ļoti daudzos valsts un pašvaldību iepirkumos, taču kopš 2021. gada abu biznesu sākusi vajāt uzkrāto parādu ēna.

Šā gada aprīlī informācijas apstrādes kompānijas “Lursoft” blogā “Iepirkumi būvniecības nozarē. Kuri uzņēmumi uzvar konkursos visbiežāk?” lasāms: “Pētot būvniecības iepirkumos uzvarējušo kompāniju statusu, redzams, ka trīs uzņēmumiem, kuri vēl pērn pasludināti par konkursu uzvarētājiem, šobrīd ir tiesiskās aizsardzības process. Viens no tiem ir SIA “ZENG”, kas 2022. gadā atzīts par uzvarētāju divos VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” publiskajos iepirkumos par slimnīcas vajadzībām nepieciešamo būvdarbu veikšanu no 2022. līdz 2026. gadam.

Tiesiskās aizsardzības process SIA “ZENG” pasludināts pagājušā gada novembrī, tāpat arī „Lursoft” datu bāzē atrodama informācija par vairākiem desmitiem kavēto maksājumu, kuru apmaksu nav veicis minētais būvkomersants. Jānorāda, ka pēdējos gados SIA “ZENG” strādājis ar mainīgiem rezultātiem – 2017. gadā tā apgrozījums bija 12,18 milj. EUR, bet jau nākamajā saruka līdz 3,32 milj. EUR, bet 2019.gadā nesasniedza pat 1 milj. EUR.

Tomēr jau 2020. gadā SIA “ZENG” izdevās apgrozījumu atkal kāpināt līdz 9 milj. EUR. „Lursoft” pieejamais gada pārskats rāda, ka 2021. gadā būvkomersants apgrozīja 6,85 milj. EUR. „Lursoft” datu atlases rezultāti, apkopojot datus par būvniecības uzņēmumiem, kas 2022. gadā uzvarējuši publisko iepirkumu konkursos, rāda, ka tiesiskās aizsardzības process pasludināts arī SIA “ENFORT” un SIA “ Buildimpeks”. Tāpat kā SIA “ZENG”, arī SIA “ Buildimpeks” patiesie labuma guvēji ir Ksenija Mlikova un Gatis Zonbergs.

Pētījuma sagatavošanas brīdī SIA “ Buildimpeks” aktuāli četri liegumi, tāpat arī Lursoft datu bāzē pieejama informācija par vairāk nekā 130 kavētiem maksājumiem. Jānorāda, ka SIA “ Buildimpeks” tiesiskās aizsardzības process, gluži tāpat kā SIA “ZENG”, reģistrēts aizvadītā gada novembrī. Jāpiebilst, ka tajā pašā nedēļā SIA “ Buildimpeks” arī pasludināts par uzvarētāju Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra izsludinātajā konkursā par projektēšanas dokumentācijas izstrādi, būvdarbiem un autoruzraudzību Ādažu nacionālajā mācību centrā Kadagā. Līgumcena – 57,95 tūkst. EUR. Kopumā uzņēmums pērn uzvarējis piecos publisko iepirkumu konkursos.”

Uz šo brīdi jau faktiski visiem Latvijā reģistrētajiem G. Zonberga un K. Mlikovas uzņēmumiem uzlikti liegumi un pasludināta maksātnespēja.

Loģisks jautājums – kādēļ tik pēkšņi pāra biznesā radusies sūce? Publiski pieejamā informācija liecina, ka G. Zonberga un K. Mlikovas uzņēmumi palikuši parādā apakšuzņēmējiem un būvmateriālu tirgotājiem. Ja reiz ir tik daudz apjomīgu valsts un pašvaldības pasūtījumu, no kurienes gan parādiem rasties?

Atbilde rodama Francijas uzņēmumu reģistra datos. Tur redzams, ka tieši ap to laiku kad G. Zonberga un K. Mlikovas uzņēmumiem Latvijā sākušās nepatikšanas jeb problēmas ar parādu atmaksāšanu, kavētajiem maksājumiem, precīzāk ar nemaksāšanu, kāds Gatis Zonbergs no Latvijas ar Aizkrauklē izdotu pasi Francijas dienvidos pie Vidusjūras Nicas pilsētā reģistrējis uzņēmumu ar tādu pašu nosaukumu kā Latvijā “Zeng”. Uzņēmums Nicā reģistrēts 2021. gada novembrī. Tā direktors un arī 100% patiesā labuma guvējs ir G. Zonbergs. Uzņēmuma pamatkapitāls 10 000 eiro.

Uzņēmuma darbības veids būvniecība, ēku rekonstrukcija, remonts – līdzīgi kā Latvijā reģistrētajam SIA “Zeng” un pārējiem Zonberga-Mlikovas uzņēmumiem Latvijā.

Tātad 10 000 eiro, ko ieguldīt Nicā reģistrētajā uzņēmumā, G. Zonbergam bija, bet viņa uzņēmumiem Latvijā, lai apmaksātu apakšuzņēmējiem un piegādātājiem parādus, naudas nebija.

Nauda jau nekur nepazūd. Tā par savu klātbūtni parasti liek manīt. Arī G. Zonberga un K. Mlikovas gadījumā apjomīgas un šķietami viegli nopelnītās naudas klātbūtne jaušama K. Mlikovas fotoreportāžās Instagram. Tur tiek reklamēta 20 gadu garumā gūtā pieredze sieviešu pašapziņas celšanā. Spriežot pēc fotogrāfijās redzamā, saskaņā ar K. Mlikovas skolu, sievietes pašapziņa strauji ceļas, iepērkoties dārgo zīmolu veikalos Vidusjūras valstu pilsētās un apmeklējot dārgās, vienkāršam cilvēkam grūti pieejamās vietas, kurās pulcējas pasaules miljonāri.

Tikmēr garajās tiesvedību rindās sastājušies no K. Zonberga un K. Mlikovas uzņēmumiem naudu nesaņēmušie. Viņiem atliek vien klikšķināt Instagram un prātot, kā celt savu pašapziņu, gaidot kārtējo tiesu institūciju lēmumu parādu piedziņas lietās.

Novērtē šo rakstu:

149
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...