Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Būvinženieru savienības rīkotās diskusijas dalībnieki par Zolitūdes traģēdijas tehniskās ekspertīzes kvalitāti uzskata, ka būtu nepieciešams publiskot tehniskās ekspertīzes datus, lai citi būvinženieri zinātu par šīm kļūdām un turpmāk tādas nepieļautu. Būvinženieri uzskata, ka daudz svarīgāk par konkrētā vainīgā meklēšanu, kas ir tiesībsargājošo iestāžu kompetence un atbildība, būtu atklāti runāt par tehnisko ekspertīzi un ēkas sabrukšanas iemesliem.

Pietiek jau ziņoja,  Būvinženieru savienība rīkoja diskusiju, kurā analizēja bijušā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektora, inženierzinātņu doktora Egona Lavendeļa secinājumus par Zolitūdes traģēdijas ekspertīzi un ēkas sabrukšanas iemesliem. “Ko žurnālisti, sabiedrība, tiesu sistēma? Meklē vainīgo. Tas ir pats galvenais. Inženierim ir svarīgi noskaidrot līdz sīkumam, kāpēc sabruka, piemēram, Maxima, lai tas otrreiz vairs neatkārtotos,” uzsvēra Lavendelis.

Atgādinot, ka viņš nav būvinženieris, bet viņam ir liela pieredze aviācijas katastrofu izmeklēšanā, profesors uzsvēra, ka aviācijā ekspertīžu veikšana noorganizēta tā, ka “dažu stundu laikā jau ir uzticēta ekspertīze ļoti labam ekspertam, organizatoram, kas komplektē sev brigādi un meklē, kāda ir bijusi vaina. [Izmeklēšana] sākas ne tieslietu sistēmā, bet ar absolūti tehniskām lietām. Aviācijā tas novests līdz tādai sistēmai tāpēc, ka tur ir daudz naudas. Katrs gadījums ir jautājums, kā būs ar aviāciju tālāk”.

Pēc Lavendeļa domām, būvniecības traģēdiju gadījumos nav pareizi, ka katastrofas iemeslu meklēšanas vadība tiek uzticēta prokuroram. “Tūlīt pēc gadījuma prokurori jau nosauc vainīgos. Pat juristi protestē, ka nevar nosaukt vainīgos pirms pierādījumiem. Prokurors sastāda jautājumus tehniskajiem ekspertiem, tad izvēlas tehniskos ekspertus un jautājumu atdod viņiem. Nav komandas, zināmā mērā subjektīva ekspertu izvēle, un trakākais, ka jautājumus ir sastādījis prokurors, nevis inženieris. Līdz ar to atsevišķu ekspertu atbildes ir absolūti nesaskaņotas,” uzsvēra profesors.

Pēc viņa ieskatiem, nekādu kritiku neiztur prokurora paziņojums par ekspertīzē atklāto, ka atsevišķi elementi bijuši par 650% pārslogoti. “Ja nestrādā komanda, bet atsevišķi eksperti, tad, izrādās, prokurors ir tas, kurš novērtē, vai viņa eksperts ir tas pareizākais vai nepareizākais,” uz, viņaprāt, aplamībām ekspertīzes organizēšanā norādīja Lavendelis.

Viņa teikto gan atspēko Zolitūdes traģēdijas ekspertīzē iesaistītais būveksperts Artis Dzirkalis, uzsverot, ka bijusi 10 ekspertu komanda, bijuši pieaicināti eksperti gan no Tehniskās universitātes, gan vadošie konstruktori, aprēķini veikti gan datormodelēšanas programmās, gan ar roku. Tieši tādēļ ekspertīze ilgusi veselu gadu, turklāt jautājumi ekspertiem izstrādāti kopā, nevis tos uzdevis prokurors.

Vairāki diskusijas dalībnieki norādīja uz to, ka būtu nepieciešams publiskot ekspertīzi - ne tikai tādēļ, lai izslēgtu spekulācijas par ekspertīzes kvalitāti vai ļautu visiem ieinteresētajiem būvekspertiem un būvinženieriem paust savu redzējumu par iespējamiem sabrukšanas iemesliem, bet galvenokārt tāpēc, lai tādas traģēdijas vairs neatkārtotos un būvinženieri precīzi zinātu, kādas kļūdas tika pieļautas un kas noveda līdz ēkas sabrukšanai.

Diskusijas dalībnieki atgādināja Ķeguma tilta sabrukšanas izmeklēšanas pieredzi, kad valdība noteikusi komisiju un laiku, kurā jāizmeklē sabrukšanas iemesli. Tikai pēc tam prokurori un tiesībsargājošās iestādes ķērušies pie vainīgā meklēšanas.

Tāpat diskusijas dalībnieki norādīja uz aplamo praksi, ka ēku sabrukšanas fakti vispār tiek slēpti, nevis analizēti un dokumentēti, lai ar tiem var iepazīties visi nozares speciālisti. Kā piemēru būvinženieri minēja noliktavas sabrukšanu Brocēnos, rūpnīcā Cemex, kura vispār no sabiedrības noklusēta, jo īpašnieki nav vēlējušies, lai par to uzzinātu visā valstī, tādēļ izlēmuši norakstīt to zaudējumos.

Pēc būvinženieru domām, jau augstskolas studiju laikā būvinženieriem būtu nepieciešams atsevišķs kurss par avārijām, kuras notikušas ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Tad nākamie būvinženieri zinātu, pie kā noved viņu nevīžība un negodprātīga attieksme pret būvniecības jautājumiem.

Rīgas Tehniskās universitātes Būvmehānikas katedras vadītāja, asociētā profesore Līga Gaile norāda uz kaimiņvalstu pieredzi, kur jebkuras tehniskās avārijas informācija tiek apkopota, analizēta un izdarīti secinājumi profesionāļu lokā. “Piemēram, Anglijā veido tādus mazus izdevumiņus, kas tiek katrā inženieru birojā izlikti pie sienas. Ir sistēma, lai tādas kļūdas netiktu atkārtotas,” par Lielbritānijas pieredzi būvniecības avāriju jautājumos klāstīja Gaile.

Turklāt Anglijā būvinženieru un projektētāju biroji apmainoties ne tikai ar slikto pieredzi, bet arī citiem nestandarta risinājumiem, kad tiek projektētas un būvētas sarežģītas ēkas. Tādējādi, iepazīstoties ar konkurējošo biroju pieredzi un risinājumu, būvinženieri un projektētāji ceļ nozares kopējo kvalitāti, uzsvēra Gaile.

Arī Dzirkalis piekrīt, ka ekspertīzes slēdzienu būtu nepieciešams publiskot, taču pagaidām tas kalpo kā apsūdzības puses pierādījumu bāze, tādēļ procesuālo darbību ietvaros ar to vēl nevar iepazīstināt nozari un interesentus.

Dzirkalis piekrita kolēģu domām, ka valstī būtu nepieciešams izveidot būvekspertīžu kompetences centru, ko varētu uzņemties Būvinženieru savienība, lai ikvienā situācijā tiesībsargājošo iestāžu darbinieki zinātu, kur vērsties pēc būvekspertīzes, nevis katru reizi tiktu pieaicināti eksperti no dažādām institūcijām, par kuru kompetenci ne vienmēr ir pārliecība.

“Atceros, ka ne visai sen Būvniecības kontroles birojs bija gatavs uzņemties to darīt, jo mums šī zona ir ļoti nenosegta, bet, cik es atceros, Būvniecības padomē to visi beigās norēja, un ar to arī viss beidzās. Tagad sākam atkal kaut ko no jauna,” kvalitatīvas būvekspertīzes nepieciešamību pamato Dzirkalis.

“Tajā laikā, kad es strādāju Valsts būvinspekcijā par ekspertīzes daļas vadītāju, bija šīs tiesvedības, kur tiesā piedalījās 5–6 eksperti. Pa lielam nekas nav mainījies. Katra puse pieaicina ekspertu, un nav neviena, kas pasaka, kuram tad īsti ir taisnība, nav nevienas kompetentas institūcijas, kura sniedz saistošu viedokli,” pauda Dzirkalis.

Viņš atgādināja, ka avāriju būvekspertu pieredze pēdējā laikā ir krietni uzkrājusies, jo bijusi gan Zolitūdes izmeklēšana, gan Stradiņu slimnīcas jaunās ēkas pieredze, līdz ar to ekspertu kvalifikācija ir pietiekami augusi. Pēc viņa domām, tieši Būvinženieru savienība varētu būt tā institūcija, kuras paspārnē tiek izveidots kompetents ekspertīžu centrs.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

FotoMorāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants tā dēvēja vispārēju obligātu, mūžīgu un nemainīgu tikumisko likumu. Tas ir jāievēro ikvienam cilvēkam neatkarīgi no apstākļiem. Kategoriskais imperatīvs ir iespējams arī nacionāli politiskajā sfērā. Piemēram, latviešu nacionāli politiskajā sfērā. Faktiski tas cilvēku apziņā un dzīves praksē ir ne vien iespējams, bet vitāli vajadzīgs kā konstruktīvs un kompetents morālais uzstādījums un orientieris nacionāli politiskajos risinājumos.
Lasīt visu...

15

Pieteikšanās par vainīgu

FotoGodātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo «vairāk tā nedarīšu», jo toreiz, pirms nu jau vairāk kā 15 gadiem, biju pārliecināts gan par notiekošā unikālo ārprātu, gan par savu pienākumu to apņirgt visiem spēkiem. Izrādījās, ka salīdzinājumā ar mūsdienu politiskās komunikācijas standartiem tā laika notikumi bija ieturētas mērenības paraugs.
Lasīt visu...

18

Vadoņa gaidīšanas svētki

FotoŠovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras termiņu ir ļoti vājas. Vējonis tiek kritizēts par slikto oratora mākslu un sliktām angļu valodas prasmēm, viņam tiek pārmesta pasivitāte un piesaukti vēl dažādi citi trūkumi.
Lasīt visu...

15

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

FotoŠī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.
Lasīt visu...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...