Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts un pašvaldību būvniecības darbu iepirkumos joprojām nav novērstas problēmas, kas saistītas ar nepamatoti zemas cenas piedāvājumu, kas apdraud ne tikai godīgu konkurenci, bet arī ēku kvalitāti un drošību, un tas, neraugoties uz skrupulozo būvniecības procesa un ēku drošības uzraudzīšanu, var novest pie līdzīgas katastrofas kā Zolitūdes traģēdija. Tā uzskata Latvijas Būvinženieru savienības eksperts Rodrigo Pelsis: viņam zināmi vairāk nekā 20 veidu, kā iegūt pasūtījumu ar nepamatoti zemu cenu un pēc tam projekta realizēšanas laikā iegūt papildu finansējumu, kas pārsniedz pat dārgākā piedāvājuma cenu.

Lai gan būvnieki piedāvājuši vairākus risinājumus, kā izskaust nepamatoti zemo cenu piedāvājumus būvniecības konkursus, tomēr nedz Ekonomikas ministrijā, nedz Iepirkumu uzraudzības birojā dzirdīgas ausis nav atradušās.

Pelsis ir pārliecināts, ka ikvienā lielākā iepirkumā iespējams piesaistīt ekspertus, kas objektīvi varētu noteikt, kāda ir zemākā iespējamā cena, līdz ar to piedāvājumus, kas ir zem šīs cenas, varētu izslēgt no vērtēšanas. Tomēr, kamēr atbildīgās institūcijas izliekas šo piedāvājumu nedzirdam un nesaprotam, būvnieki un projektētāji arvien pilnveido savas prasmes konkursos piedāvāt nereāli zemas cenas, bet pēc tam jau projekta realizēšanas laikā atrast veidu, kā pierādīt, ka pasūtītājs neprecīzi definējis iepirkuma priekšmetu, tādēļ nepieciešams papildu finansējums.

“Ja mēs izskaustu nepamatoti zemās cenas, tad varētu runāt, ka mēs lēnā garā ar kontroles mehānisma palīdzību, ar Būvniecības valsts kontroles biroju un visām būvvaldēm pamazām paprasītu lielākas prasības, un viņas pašas no sevis veidotos konkursa gaitā. Uzvarētu tas, kas ir labāks,” ir pārliecināts būvinženieris.

Īpaši bieži nepamatoti zemas cenas piedāvājumi saistīti ar būvprojektēšanu, novērojis Pelsis. Tad ar iespējami zemām izmaksām tiek piedāvāts tikai projekta “skelets” bez detaļām un paskaidrots, ka, ja pasūtītājs vēlas arī detaļas, tad nepieciešams papildu finansējums. Tā kā pēc Zolitūdes traģēdijas vairs neviens neuzdrīkstas riskēt ar paviršiem un līdz galam neizstrādātiem projektiem, lielākoties pasūtītāji piekāpjoties un piekrītot maksāt vēl.

Turklāt nereti papildu samaksas krietni pārsniedz sākotnējā piedāvājuma cenu. “Skaidrs, ka neviens neriskēs ar to, ka kaut kas varētu sagāzties, bet citas detaļas būs daudz paviršākas, būs mazāks projekta saturs, nebūs uzzīmētas tās lapas, bez kurām var iztikt, un tās būs pasūtītājam jāpasūta vēl papildus,” novērojis būvinženieris.

Viņam zināmas vairāk nekā 20 metodes, kā uzvarēt ar nepamatoti zemu cenu un pēc tam panākt papildu finansējuma piešķiršanu. Populārākā ir saisatīta ar Eiropas Savienības struktūrfondu finansētajiem projektiem, kad valsts, lai nezaudētu Eiropas naudu, ir gatava piekāpties būvnieka prasībām.

“Visefektīvāk ir tad, ja uzvar tajā periodā, kad Eiropas naudas dalīšana iet uz beigām. Tad saprot, ka pieļauta kļūda - par tādu cenu, kā ir izstrādāts, neko izdarīt nevar. Ja nevar atrast trūkstošos tūkstošus, ko piemaksāt, tad tā projekta vienkārši nebūs vai būs tikai pēc 2 gadiem, kad ES naudas vairs nebūs. Ko tad tam pasūtītājam darīt? Viņš visos iespējamos veidos atradīs tos tūkstošus,” stāsta Pelsis.

Viņš min arī konkrētu piemēru, kad neviena institūcija nav vēlējusies ieklausīties ekspertu atzinumos par nepamatoti zemu cenu. 2013.gadā Daugavpils projektēšanas institūts piedāvāja Daugavpils profesionāli tehniskajai skolai izgatavot projektu jaunbūvei un esošo vairāku korpusu rekonstrukcijai. “Viņi piedāvāja uztaisīt projekta ekspertīzi visiem šiem korpusiem par 300 latiem (427 eiro) +PVN. „Uztaisīt ģeoloģiju” - atkal 300 lati +PVN. Uztaisīt topogrāfiju – tie paši 300 +PVN. Pirmkārt, jau pats fakts, ka trīs dažādi darba veidi maksā 300 latus, rada aizdomas. Tas jau liek aizdomāties, ka cipars no griestiem kaut kur izzīsts. Otrkārt, tas cipars 300 lati ir 20x mazāks nekā tirgus cena,” projektu atceras būvinženieris.

Viņš piedāvājis savus aprēķinus šiem darbiem, tomēr tajos neviens nav vēlējies iedziļināties vai apšaubīt šo aprēķinu pareizību. Toreiz Iepirkumu uzraudzības birojs uzklausījis Daugavpils projektēšanas institūta paskaidrojumu, ka viņi paši ar šiem darbiem nenodarbosies, bet piesaistīs apakšuzņēmējus, kas arī piedāvājuši tādas cenas. “Ir trīs papīri, trīs organizācijas apsola, ka par tādu cenu var uztaisīt. Lai gan jau pats par sevi dīvaini, ka trīs dažādas organizācijas piedāvā identisku cenu dažādiem darbiem. Iepirkumu uzraudzības birojam ar to pietika, lai visus manus aprēķinus aizslaucītu mēslainē,” secina Pelsis.

Tāpat reizēm iepirkumos uzvar dārgākais pasūtījums, kura iesniedzējs piedāvājis nepārbaudāmu kvalitāti. Viens no tādiem gadījumiem bijis ar siltumtrasēm. “Lai gan Latvijā divas kompānijas ražo siltumtrases, tomēr konkursos uzvar Dānijas kompānija, kura piedāvā neizmērāmu kvalitāti. Viņi apgalvo, ka siltumtrase būs kā jauna arī pēc 30 gadiem, lai gan pati rūpnīca strādā tikai septiņus gadus, līdz ar to iespējas to pārbaudīt nav nekādas. Tas nekas, ka visi speciālisti apšauba šo apgalvojumu, viņi tā saka, un līdz ar to uz papīra viņu piedāvājums izskatās ekonomiski izdevīgāks,” ar nožēlu secina būveksperts.

Pelsis novērojis, ka tagad parādījusies mode uzvarēt ar dārgāko cenu, bet ar nesaprātīgi īsiem termiņiem, kā bijis arī Salu tilta rekonstrukcijas darbos. Lai gan trīs eksperti atzinuši, ka tik īsā termiņā plānotos darbus nav iespējams paveikt, tomēr iepirkumu uzraugs uzticējies pretendenta pieaicinātajam ekspertam, kurš apgalvojis, ka ir iepazinies ar kompānijas piedāvāto unikālo metodi, tādēļ arī iespējams tik īss termiņš. “Mēs trīs palikām muļķos, bet pēc tam loģiski, ka darbu izpildes termiņi tika pagarināti,” atgādina Pelsis, kurš par šo gadījumu sūdzējies arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.

Būvinženieris ir nobažījies, ka šie triki ar cenām un termiņiem ne tikai apdraud godīgu konkurenci, bet var novest arī pie nopietnākām sekām.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Valsts

FotoBieži dzirdu, ka valstij vajag, valstij ir jādara, valstij ir jārūpējas, valstij ir jāievieš, jāveicina, man valsts neko nav devusi, man šī valsts nav vajadzīga utt.
Lasīt visu...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

10

Blēžu un zagļu valsts

FotoRaksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka valsts ir saaugusi ar blēžiem, jeb, ja nu ir saaugusi, tad pareizi ir teikt – Blēžu valsts.
Lasīt visu...

21

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

FotoLaikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Lasīt visu...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

Interesanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA?...

Foto

Leksiskās debilitātes praktiķi

Latvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa....

Foto

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

Šī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29...

Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...