Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr darbosies pašreizējā sistēma, kad būvuzraugu izvēlas un apmaksā pats objekta pasūtītājs, tikmēr arī neviens nevarēs būt pārliecināts, ka būves Latvijā ir drošas. Par to ir pārliecināts sertificēts būvinženieris Nikolajs Zaičenko, kurš joprojām uzskata, ka Zolitūdes traģēdijā vainojama ir būvuzraudzības sistēma, kas pieļāva, ka veikala ekspluatācijas laikā turpinās būvdarbi uz jumta.

Pēc Zaičenko domām, lai arī vārdos pēc Zolitūdes traģēdijas visi metās sakārtot būvniecības sfēru, joprojām pēc būtības nekas nav mainījies. “Mainījusies procedūra, mainījusies forma, bet saturs nav mainījies,” pauž būvinženieris, piebilstot, ka diemžēl to neviens negrib mainīt, jo pastāv spēcīgs attīstītāju lobijs, kuri nav ieinteresēti pamatīgākā un skrupulozākā būvuzraudzībā. Turklāt visa likumdošana esot balstīta uz to, ka būvuzraugam būs ļoti augsta atbildības izjūta, spēcīga misijas apziņa un viņš būvuzraudzību veiks pēc tīrākās sirdsapziņas, nedomājot par materiālo pusi un saviem nākotnes ienākumiem.

Būvinženieris ir pārliecināts, ka kardināli jāmaina būvuzraugu izraudzīšanas sistēma, organizējot to līdzīgu kā maksātnespējas administratoru iecelšanu, kad maksātnespējīgajam administratoru izvēlas datorizēta sistēma pēc nejaušības principa (vismaz teorētiski), nevis tā, kā ir tagad, kad būvuzraugu izvēlas pats pasūtītājs un būvuzraugs ir spiests pielāgoties pasūtītāja interesēm, lai nezaudētu iespēju, ka viņu vēlreiz izraudzīsies kā būvuzraugu.

“Kad es būšu būvuzraugs, kuru izraudzīsies sistēma, un es uzraudzīšu šo objektu nevis tāpēc, ka mani izvēlējās pasūtītājs, kura intereses es pārstāvu, bet es pārstāvēšu sabiedrības intereses un pasūtītājam būs pienākums maksāt valsts noteikto tarifa likmi man kā būvuzraugam, tad es varēšu uzvesties pavisam citādāk. Man būs cits statuss,” ir pārliecināts Zaičenko.

Pašreiz būvuzraugi bieži vien ir spiesti pievērt acis uz dažādām neatbilstībām, jo to novēršana pasūtītājam izmaksātu pārāk dārgi. “Ja es teikšu, ka ir jāizmanto trīs reizes dārgāki materiāli, pasūtītājs nākamajā reizē vairs neizraudzīsies mani kā būvuzraugu, jo es viņam pārāk dārgi izmaksāju. Viņš labāk slēgs līgumu ar tādu būvuzraugu, kurš pievērs acis uz kādiem sīkumiem, jo tad viņš varēs ieekonomēt,” secina Zaičenko.

“Nevienam attīstītājam nav vajadzīgs būvuzraugs, kas viņam tiks uzlikts obligātā kārtā. Nedod, Dievs, viņš būs pārāk principiāls vai pārāk godīgs. Ko es ar viņu darīšu!?” spriež būvinženieris.

Ja būvuzraugus izvēlētos datorizēta sistēma, nevienam būvuzraugam nebūtu jāuztraucas, ka viņa principialitāte un piekasīgums varētu atstāt viņu bez darba, jo uzraugāmos objektus noteiks nevis pasūtītāju izvēle, bet gan neatkarīga sistēma,” uzskata Zaičenko.

Viņš neslēpj, ka arī pats savā praksē pievēris acis uz dažiem sīkumiem, lai izdabātu pasūtītājam. Turklāt būvuzraugs ir pārliecināts, ka tā dara lielākā daļa viņa kolēģu, jo šādu rīcību faktiski diktē attīstītāju uzstādītie noteikumi.

Zaičenko arī min konkrētu piemēru, kur nav ievērotas būvniecības normatīvu prasības. “Aizbrauciet uz Stradiņa universitāti Anniņmuižas bulvārī. Nav nevienas ugunsdrošas sienas tur, kur viņām bija jābūt. Ir ugunsdrošas durvis, bet sienu nav,” norāda būvinženieris.

Pēc viņa stāstītā, pārkāpumi, uz kuriem piever acis būvuzraugi, ir nevis par objekta kā tāda drošību, bet par drošību tajos brīžos, kad iestājas kāds negadījums, piemēram, ugunsgrēks. “Būs ugunsnedrošas sienas, degošas izolācijas. Kamēr ugunsgrēka nav, viss ir kārtībā. Ja nebūs ugunsgrēka, tad ugunsdzēšanas sistēmas un nedegošas izolācijas nemaz nav vajadzīgas. Uz to spekulē visi, pilnīgi visi,” pārliecināts Zaičenko.

Būvinženieris arī piedāvā risinājumu gadījumiem, kad pasūtītāju neapmierina datorsistēmas izvēlētais būvuzraugs. Tam varētu izveidot pārsūdzēšanas un apstrīdēšanas institūciju ar tiesībām atņemt tiesības veikt būvuzraudzību personām, kas pieļāvušas būvuzraudzībā pārkāpumus. Turklāt pasūtītāji līdztekus būvuzraugam var arī algot konsultantus, ja vēlas dubultā pārliecināties par būves drošību.

Viņš rosina valstiski noteikt tarifa likmi būvuzraugam, kas pasūtītājam būtu jāmaksā par šo obligāto pasākumu. Tad arī būvuzraugi varētu veikt savu darbu pēc tīrākās sirdsapziņas, nebaidoties, ka paliks bez darba savas principialitātes un nelokāmības dēļ.

“Šī ir problēma, kas jāceļ valsts līmenī, jo es nevaru viens to iekustināt,” pauž Zaičenko. Viņš ir arī kritisks par pēc Zolitūdes traģēdijas izveidotā Būvniecības valsts kontroles biroja darbību. “Pēteris Druķis šobrīd ir izdarījis darbību, kuru var nosaukt par zara zāģēšanu, uz kura sēdi. Visi no sākuma ļoti baidījās no Būvniecības kontroles biroja inspektoriem, tai skaitā arī es. Kad es ieraudzīju, kas nāk pārbaudīt, ko raksta un kā pārbauda, es sapratu, ka tie paši vecie pensionāri nāks un paskatīsies, un neko īsti neatradīs, jo viņi neorientējas likumdošanā tik daudz, cik būtu nepieciešams. Īpaši tas, kas attiecas uz projektēšanu, nedrošu pazīmju noteikšanu un identificēšanu,” konstatējis Zaičenko.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Mārtiņš Bondars = politiskā prostitūta?

FotoStarp citu, to pirmais pateica Artuss Kaimiņš. Un pēc šī raksta izlasīšanas dīvainā kārtā šādam apgalvojumam varētu piekrist pat premjers Krišjānis Kariņš. Un Raimonds Pauls jau noteikti. Jo ļoti iespējams, ka zināmā mērā par Maestro un tūkstošiem citu Krājbankas noguldītāju apmuļķošanu saņemtā asinsnauda palīdz nodrošināt Bondaru pārim ierasto spožo un padārgo dzīves stilu. Citi iespējamie scenāriji, kā Latvijas liberālās politikas “spīdeklis” Mārtiņš Bondars un viņa daiļā kundze Ieva gūst ienākumus, ir pāris krimināllietu ierosināšanas vērti.
Lasīt visu...

18

Grāmatas nav nekāds alkohols, lai tām samazinātu nodokli

FotoFinanšu ministrija kompetences ietvaros ir izskatījusi Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas 2019.gada 12.jūnija vēstuli, kurā atkārtoti tiek lūgts atbalstīt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) likmes noteikšanu jebkura formāta grāmatām ne lielāku par 5 procentiem, un sniedz šādu informāciju.
Lasīt visu...

21

Juceklis sabiedriskajos medijos

FotoPirms nedēļas Latvijas radio Ziņu dienests izteica neuzticību radio valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Šo paziņojumu atbalstīja vairums Ziņu dienesta darbinieku. Žurnālisti uzskata, ka strādā vismaz ceturto daļu virs noteiktās slodzes un nesaņem adekvātu atalgojumu par padarīto darbu.
Lasīt visu...

21

Par "Mīļumu" Gobzemu, dubulttiesnesi un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos

FotoFotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes objekts. Nepiekrītu, ka konkrētajā gadījumā fotogrāfijām pievērsta uzmanība tāpēc, ka ir zaudēts tiesas process, jo šādā gadījumā slimnieks noteikti padalās ar savu diagnozi. Diagnozes nav, bet ir tikai stāsts par "interesanto". Piekrītu, ka fotogrāfijas gaismā izcēlusī persona nav sistēmas cilvēks, citādi raksts būtu daudz sulīgāks un saturētu daudz interesantāku informāciju.
Lasīt visu...

21

Aicinājums iedzīvotājiem, kuri dzīvo auto-moto trašu un šautuvju tuvumā

FotoIesākšu šoreiz savu rakstu ar Satversmes tiesas priekšsēdētājas, profesores Inetas Ziemeles uzrunā teikto Latvijas tiesnešu konferencē 2018.gada 7.septembrī: ”...Latvijas ilgtspējīgai attīstībai ir svarīga katra valsts iedzīvotāja vēlme būt šajā sabiedrībā, dzīvot, pilnveidoties un meklēt aizsardzību nepieciešamības gadījumā...”
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 1. Pašapmāna ideoloģija par cilvēku

FotoRietumu civilizācijā eksistē pašapmāna ideoloģija par cilvēku. Tai ir milzīgs spēks. Tā pastāv daudzus gadsimtus un acīmredzot pastāvēs arī turpmāk nenosakāmi ilgu laiku. Šī ideoloģija radās pēc Romas impērijas sabrukuma. Aizvadītajos gadsimtos tai ir bijuši dažādi panākumi. Taču vislielākie panākumi sākās XX gadsimtā, kad Rietumu sabiedrība kļuva masu sabiedrība. 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pūce un meža kapitālvērtība

Koku ciršanas noteikumu grozījumi, kas ļautu cirst tievākus kokus, nereti tiek attaisnoti ar to, ka tie ļautu palielināt mežu kapitālvērtību. Šoreiz gribu...

Foto

Korupcijai nav vietas ne Latvijā, ne Rīgā, ne manā darbā un dzīvē

Iepriekšējās diennaktis man pagāja satraukumiem pilnas, arī plašsaziņas līdzekļos parādījusies informācija - jāsaka, ka...

Foto

Jauniešiem, kuri gatavojas dienestam bruņotajos spēkos

Pienāks laiks, kad tieši jums būs jākļūst par pagastu, rajonu un pilsētu vadītājiem. Starp jums būs arī kāds, kuram būs...

Foto

Skaistas runas par solidaritāti no rīta, sirsnīgs rokasspiediens lielzaglim Šķēlem vakarā

Tā bija gandrīz vai sirdi plosoša aina – pirmdienas vakarā sociālajos tīklos vērot, kā pirmie...

Foto

Sākušies Levita laiki Rīgas pilī

Stājoties prezidenta amatā, Egils Levits ir devis svinīgo solījumu un saņēmis Rīgas pils atslēgas no bijušā prezidenta Raimonda Vējoņa. Levits ir...

Foto

Latvijas tauta tiek aicināta veltīt savas pūles Tēvzemei un Brīvībai: runa pie Brīvības pieminekļa

Mīļie Latvijas cilvēki! Divi vārdi, divi lietvārdi – Tēvzemei un Brīvībai. Tās...

Foto

Mazliet par “influenceriem” un “viedokļu līderiem”. Un sirdsinteliģences piemēru

Reizēm par to aizdomājos, jo dažreiz esmu dzirdējis, ka mani nodēvē par “viedokļu līderi” - kas ir...

Foto

Kad mums būs “Latvia first”?

Latvijas ārpolitika nespēj atbrīvoties no valdošo politiķu mānijas izkalpoties citu valstu vajadzībām vai kaprīzēm – mūsu pašu nacionālās intereses atstumjot malā...

Foto

Nepieļausim, lai ar „Daugavpils satiksmi” atkārtojas „Rīgas satiksmes” scenārijs

Vēlos vērst uzmanību uz notikumiem, kas šobrīd norisinās Daugavpilī saistībā ar šī gada 19. jūlijā Daugavpils mēra...

Foto

Rūgtā paaudžu teorija

Paaudžu teoriju var uzskatīt par Rietumu civilizācijas norieta sastāvdaļu. Ja nebūtu civilizācijas norieta, ko spilgti iezīmē paaudžu vēsturiskās virzības negatīvā trajektorija, tad, visticamākais,...

Foto

Mums melots desmit gadus no vietas, laiks sākt prasīt atbildību

Desmit gadus no vietas visai Latvijas sabiedrībai ticis melots par patiesā labuma guvējiem Ventspilī. Tagad, kad...

Foto

Prātojums par viršiem

Sazvērestības teoriju virpinātājiem gards kumosiņš. Jaunākā intriga īsajā versijā būtu šāda: "Attīstībai/Par!" kombinatori palaida tautās likumprojektu par 40 miljonu izmaksāšanu draudzīgām biedrībām, lai...

Foto

Publiski izteikts viedoklis ir melns traips manai reputācijai, kas mani turpmāk pavadīs visur un vienmēr

Šodien esmu vērsies Valsts policijā pret Unu Rozenbaumu par neslavas celšanu....

Foto

“Saskaņa” grib kļūt par zemūdeni

Runājot par partiju “Saskaņa”, pirmais salīdzinājums, kas nāk prātā, ir – tā uzvedas kā kārtīga māksliniece un ir paņēmusi garu pauzi....

Foto

Levits inaugurācijas pasākumu iecerējis kā vecpuišu un vecmeitu ballīti

Pagājušajā nedēļā saņēmu uzaicinājumu uz sarīkojumu par godu Egila Levita inaugurācijai. Liels bija man izbrīns, ka tas...

Foto

Prokurors pieprasa tiesvedību bez advokāta

Šī gada 25.jūnijā Lemberga tiesvedības procesā mans vienīgais un pastāvīgais tiesas advokāts Raimonds Krastiņš nosūtīja Rīgas apgabaltiesai negaidītu paziņojumu, ka veselības...

Foto

Cilvēciskuma amputēšana un postcilvēka instinkta aktivizēšana “Lampas” tumsā

Par “Lampu” nav jēgas gari un plaši rakstīt. “Lampas” misija pilnā mērā ir adekvāta vispārējam pagrimumam gan visā...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 5. Masu komunikācijas jānusisms

Tautas pēdējā fāzē līksmo dekadence – cilvēku darbības, uzvedības un komunikācijas pagrimums. Dekadences pamatpazīmēs stabilu vietu ieņem masu komunikācijas...

Foto

Gurķi

Šis raksts ir domāts tiem, kas saprot lasīto un izdara pareizus secinājumus. Tie, kam viss ir skaidrs, zināms, un arī tiem, kas ir patiesība pēdējā instancē,...

Foto

Juku laiki Rīgas domē

Jāņi nosvinēti, un ir pietiekami daudz laika atkal pievērsties politiskajiem šoviem. Saeimas deputāti izbauda godīgi nopelnītās brīvdienas un arvien retāk parādās televīzijā...

Foto

Uzspēlēsim konkursu

Maija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru...