Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr darbosies pašreizējā sistēma, kad būvuzraugu izvēlas un apmaksā pats objekta pasūtītājs, tikmēr arī neviens nevarēs būt pārliecināts, ka būves Latvijā ir drošas. Par to ir pārliecināts sertificēts būvinženieris Nikolajs Zaičenko, kurš joprojām uzskata, ka Zolitūdes traģēdijā vainojama ir būvuzraudzības sistēma, kas pieļāva, ka veikala ekspluatācijas laikā turpinās būvdarbi uz jumta.

Pēc Zaičenko domām, lai arī vārdos pēc Zolitūdes traģēdijas visi metās sakārtot būvniecības sfēru, joprojām pēc būtības nekas nav mainījies. “Mainījusies procedūra, mainījusies forma, bet saturs nav mainījies,” pauž būvinženieris, piebilstot, ka diemžēl to neviens negrib mainīt, jo pastāv spēcīgs attīstītāju lobijs, kuri nav ieinteresēti pamatīgākā un skrupulozākā būvuzraudzībā. Turklāt visa likumdošana esot balstīta uz to, ka būvuzraugam būs ļoti augsta atbildības izjūta, spēcīga misijas apziņa un viņš būvuzraudzību veiks pēc tīrākās sirdsapziņas, nedomājot par materiālo pusi un saviem nākotnes ienākumiem.

Būvinženieris ir pārliecināts, ka kardināli jāmaina būvuzraugu izraudzīšanas sistēma, organizējot to līdzīgu kā maksātnespējas administratoru iecelšanu, kad maksātnespējīgajam administratoru izvēlas datorizēta sistēma pēc nejaušības principa (vismaz teorētiski), nevis tā, kā ir tagad, kad būvuzraugu izvēlas pats pasūtītājs un būvuzraugs ir spiests pielāgoties pasūtītāja interesēm, lai nezaudētu iespēju, ka viņu vēlreiz izraudzīsies kā būvuzraugu.

“Kad es būšu būvuzraugs, kuru izraudzīsies sistēma, un es uzraudzīšu šo objektu nevis tāpēc, ka mani izvēlējās pasūtītājs, kura intereses es pārstāvu, bet es pārstāvēšu sabiedrības intereses un pasūtītājam būs pienākums maksāt valsts noteikto tarifa likmi man kā būvuzraugam, tad es varēšu uzvesties pavisam citādāk. Man būs cits statuss,” ir pārliecināts Zaičenko.

Pašreiz būvuzraugi bieži vien ir spiesti pievērt acis uz dažādām neatbilstībām, jo to novēršana pasūtītājam izmaksātu pārāk dārgi. “Ja es teikšu, ka ir jāizmanto trīs reizes dārgāki materiāli, pasūtītājs nākamajā reizē vairs neizraudzīsies mani kā būvuzraugu, jo es viņam pārāk dārgi izmaksāju. Viņš labāk slēgs līgumu ar tādu būvuzraugu, kurš pievērs acis uz kādiem sīkumiem, jo tad viņš varēs ieekonomēt,” secina Zaičenko.

“Nevienam attīstītājam nav vajadzīgs būvuzraugs, kas viņam tiks uzlikts obligātā kārtā. Nedod, Dievs, viņš būs pārāk principiāls vai pārāk godīgs. Ko es ar viņu darīšu!?” spriež būvinženieris.

Ja būvuzraugus izvēlētos datorizēta sistēma, nevienam būvuzraugam nebūtu jāuztraucas, ka viņa principialitāte un piekasīgums varētu atstāt viņu bez darba, jo uzraugāmos objektus noteiks nevis pasūtītāju izvēle, bet gan neatkarīga sistēma,” uzskata Zaičenko.

Viņš neslēpj, ka arī pats savā praksē pievēris acis uz dažiem sīkumiem, lai izdabātu pasūtītājam. Turklāt būvuzraugs ir pārliecināts, ka tā dara lielākā daļa viņa kolēģu, jo šādu rīcību faktiski diktē attīstītāju uzstādītie noteikumi.

Zaičenko arī min konkrētu piemēru, kur nav ievērotas būvniecības normatīvu prasības. “Aizbrauciet uz Stradiņa universitāti Anniņmuižas bulvārī. Nav nevienas ugunsdrošas sienas tur, kur viņām bija jābūt. Ir ugunsdrošas durvis, bet sienu nav,” norāda būvinženieris.

Pēc viņa stāstītā, pārkāpumi, uz kuriem piever acis būvuzraugi, ir nevis par objekta kā tāda drošību, bet par drošību tajos brīžos, kad iestājas kāds negadījums, piemēram, ugunsgrēks. “Būs ugunsnedrošas sienas, degošas izolācijas. Kamēr ugunsgrēka nav, viss ir kārtībā. Ja nebūs ugunsgrēka, tad ugunsdzēšanas sistēmas un nedegošas izolācijas nemaz nav vajadzīgas. Uz to spekulē visi, pilnīgi visi,” pārliecināts Zaičenko.

Būvinženieris arī piedāvā risinājumu gadījumiem, kad pasūtītāju neapmierina datorsistēmas izvēlētais būvuzraugs. Tam varētu izveidot pārsūdzēšanas un apstrīdēšanas institūciju ar tiesībām atņemt tiesības veikt būvuzraudzību personām, kas pieļāvušas būvuzraudzībā pārkāpumus. Turklāt pasūtītāji līdztekus būvuzraugam var arī algot konsultantus, ja vēlas dubultā pārliecināties par būves drošību.

Viņš rosina valstiski noteikt tarifa likmi būvuzraugam, kas pasūtītājam būtu jāmaksā par šo obligāto pasākumu. Tad arī būvuzraugi varētu veikt savu darbu pēc tīrākās sirdsapziņas, nebaidoties, ka paliks bez darba savas principialitātes un nelokāmības dēļ.

“Šī ir problēma, kas jāceļ valsts līmenī, jo es nevaru viens to iekustināt,” pauž Zaičenko. Viņš ir arī kritisks par pēc Zolitūdes traģēdijas izveidotā Būvniecības valsts kontroles biroja darbību. “Pēteris Druķis šobrīd ir izdarījis darbību, kuru var nosaukt par zara zāģēšanu, uz kura sēdi. Visi no sākuma ļoti baidījās no Būvniecības kontroles biroja inspektoriem, tai skaitā arī es. Kad es ieraudzīju, kas nāk pārbaudīt, ko raksta un kā pārbauda, es sapratu, ka tie paši vecie pensionāri nāks un paskatīsies, un neko īsti neatradīs, jo viņi neorientējas likumdošanā tik daudz, cik būtu nepieciešams. Īpaši tas, kas attiecas uz projektēšanu, nedrošu pazīmju noteikšanu un identificēšanu,” konstatējis Zaičenko.

Novērtē šo rakstu:

4
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību

FotoĻembasts ap tā saucamajiem bijušā premjera Kariņa lidojumiem vēl tālu no atrisinājuma, lai gan nu jau nepārprotami ir redzama un saprotama šo notikumu gaita, būtība un galveno aktieru lomu sadalījums. Izrādes režisori ir no valdošās partijas, kas pēdējā pusgada laikā centās atrisināt otrā plāna samezglojumu – proti, kurš būs šajā skandālā malējais. Un, lai gan par tādu tagad ir sazīmēts bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un vēl pāris ierēdņu, nav šaubu, ka, pateicoties ierosinātajam kriminālprocesam, viņam blakus nostāsies arī “Jaunās vienotības” politiķi.
Lasīt visu...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi