Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad pēc Zolitūdes traģēdijas aktualizējās jautājums par būvniecības valsts kontroli, tika radīts Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB), kurš darbojas jau pusotru gadu. Vispirms birojs ķērās pie publisko ēku ekspluatācijas uzraudzības, lai pārliecinātos, ka publiskās ēkās neapdraud cilvēku drošību. Jau gadu tas veic arī būvdarbu uzraudzību un publisko būvju pieņemšanu ekspluatācijā, bet kopš šā gada 1.jūlija tiesības veikt būvekspertīzes ir tikai BVKB sertificētiem ekspertiem. Kas šajā laikā paveikts, kādas problēmas atklājušās, vai šī biroja izveide ir garantija, ka līdzīgas traģēdijas kā Zolitūdē neatkārtosies, - to Pietiek intervijā jautā biroja direktoram Pēterim Druķim.

- Kas ir nozīmīgākais, ko Būvniecības valsts kontroles birojs paveicis savā pastāvēšanas laikā?

- Ekspluatācijas ietvaros publiskajās ēkās mēs esam likuši īpašniekiem aizdomāties par savas ēkas drošību, veikt attiecīgos uzlabojumus, turklāt gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Protams, ir dažādi argumenti, piemēram, jūs noteikti atceraties Rīgas cirka sakarā, kad cirka direktore uzskata, ka tas nav bīstami, ka cilvēki var atrasties ēkā. Mēs operējam tikai ar tiem datiem, ko secina būvinspektori. Ja būvinspektori, kas ir speciāli šim mērķim apmācīti, uzskata, ka tas ir bīstami, tad arī top administratīvie lēmumi.

Protams, ka ir paskaidrojums no īpašnieka puses. Lielākoties īpašnieki piekrīt mūsu vērtējumam. Pat, ja publiskā telpā kādreiz saka, ka tur nekā tāda nav, piemēram, Rīgas Volejbola skolā, kur īpašnieku pārstāvji publiski saka, ka tā jau tikai dekoratīvā siena, mēs to nojauksim. Patiesībā viņi paši saprot bīstamību un veic nepieciešamos darbus. Taču, ko mēs šajā sakarā redzam, ka pašvaldībai nevajadzētu pašai veikt tiesiski nesakārtotus darbus jeb patvaļīgo būvniecību. Jūs varat veikt būvdarbus, kad esat saņēmuši attiecīgo atļauju, un tas, ka pašvaldībai ir pašai sava būvvalde, nenozīmē, ka var ignorēt likumu un darīt darbus bez būvatļaujas. Tā nevajadzētu darīt. Ar to tiek rādīti nepareizi piemēri arī citiem.

Tā pati Volejbola skola bija spilgts piemērs, kur uz sienām patvaļīgi bija uzliktas savilces, lai novērstu sienas atdalīšanos. Mēs no inženiertehniskā viedokļa piekrītam, ka tās tur bija vajadzīgas, jo stāvoklis tiešām bija draudīgs. Bet bez attiecīgās dokumentācijas, bez iepriekšējas izpētes, bez būvvaldes saskaņojuma to nedrīkst darīt.

Mēs piekrītam, ka var būt situācijas, kad ir jāglābj, un nav tā, ka papīrs stāv pirmajā vietā. Nevar būt tā, ka gāzīsies virsū, bet es iešu pēc papīra. Bet šis nebija tāds gadījums, lai tā rīkotos. Reizēm īpašnieki uzskata, ka mēs piekasāmies par daudz. Taču mums ir būvinspektori, kas ir apmācīti, un ir procedūras, lai nebūtu interešu konflikti, līdz ar to mēs nekad nerīkojamies, ja tam nav pamatojuma.

- Viens ir jau esošās ēkas, bet kas notiek ar jaunbūvējamām ēkām?

- Tur mēs esam tikai ceļa sākumā. Būvdarbu kontrolē mums joprojām nav labo piemēru. Mēs nevaram atrast nevienu paraugobjektu, kur mēs teiktu – jā, šādi ir jāorganizē būvdarbi, tas atbilst gan likuma garam, gan likuma burtam.

- Kas ir galvenie grēki, kas parādās būvdarbos?

- Tie galvenie grēki, ko mēs redzam, ir tas, ka būvdarbu veicējs kā ģenerāluzņēmējs, iespējams, joprojām neizprot uz viņa uzlikto mandātu. To, ka tieši viņš ir atbildīgs par to, lai jaunbūve atbilstu normatīvu prasībām. Viņos joprojām ir iekšā vecie stereotipi pēc vecā regulējuma, ka mans uzdevums kā būvdarbu veicējam ir gādāt, lai būve atbilst projektam, bet tas, vai projekts atbilst normatīviem, nav mana darīšana. Es neesmu projektētājs.

Šobrīd regulējums paredz, ka būvdarbu veicējam ir jāgādā, lai būve atbilst gan projektam, gan normatīviem. Un normatīvi arvien vairāk nosaka prasības tieši būvdarbiem. Protams, joprojām ir strīdi un nesaprašanās. Mēs piekrītam, ka regulējums nedod visas pareizās atbildes, kas ir jādara projektētājam, cik tālu ir jādetalizē, un kas tālāk jādara būvdarbu veicējam. Mēs vēl neesam saskārušies ar situāciju, kad ģenerāluzņēmējs uzņemas atbildību, un viņš šo projektu, ko viņam iedod projektētājs, pēc tam detalizē, analizē, atrod risinājumus, kā to realizēt, un tam visam aizmugurē ir pierādījumi. Tas, ko mēs redzam, ir tas, ka cilvēki vispirms dara un tad domā - ā, to risinājumu vajadzēja likt uz papīra, labi, uzliksim uz papīra.

 Mēs arī negribam būt tādi birokrāti, kas saka, ka visam ir jābūt aprakstītam no A līdz Z, nepārvērsties par papīru birokrātijas kalngalu, taču tas, ka ģenerāluzņēmējs dēļ nezināšanas vai nevēlēšanās uzņemties atbildību par būves atbilstību prasībām, tas ir joprojām redzams. Mūsuprāt ģenerāluzņēmēji joprojām uzskata sevi par starpniekiem starp pasūtītāju un darbu darītājiem jeb apakšuzņēmējiem, un ka viņu uzdevums ir tikai nomenedžēt, un, ja kāds kaut ko neizdara, tad tie ir tie sliktie, vainīgie, un mēs paši kā ģenerāļi mazgājam rokas nevainībā.

Mūs kā kontroles biroju apakšuzņēmēju klātbūtne maz interesē, jo mums darbu darītājs ir ģenerāluzņēmējs. Tas, vai viņš visu dara pats, vai pieaicina apakšuzņēmējus, kuri atkal pieaicina apakšuzņēmējus un tie atkal nākamos, tas mūs neinteresē. Mūs interesē, lai būvlaukumā visus procesus pārvaldītu un kontrolētu ģenerāluzņēmējs un risinājumi atbilst normatīvo aktu prasībām. Reizēm dzirdam - pasūtītājs mums par to nemaksā. Zemākā cena dzen mūs taisīt brāķi. Arī šāda mēdz būt retorika. Mēs uzskatām, ka tad, ja tu kā ģenerāluzņēmējs esi nosolījis un apņēmies šos darbus paveikt par šādu cenu, tev ir jātiek galā, tu nevari atļauties vainot pasūtītāju.

Vēl viena problēma ir normatīvu nezināšana. Tas, ar ko aprobežojas normatīvu zināšanas, ir Ministru kabineta noteikumi un būvnormatīvi, bet tālāk ir būvniecības standarti. Un šajos standartos ir aprakstīts, kā ir jārealizē viens vai otrs darbs. Un tieši šo standartu nezināšana ir sistēmiska problēma.

Esam gan konstatējuši, ka būvniecības standartu zināšanu trūkums ir arī būvinspektoriem, tādēļ mēs plānojam sākt visu Latvijas būvinspektoru izglītošanas kampaņu caur Pašvaldību mācību centru. Taču tas neatceļ to, ka par būvdarbiem un to kvalitāti atbild ģenerāluzņēmējs. Arī tad, kad runājam par Zolitūdes traģēdiju, arī tur atbildes ir standartos. Var jau runāt par cēloņiem, var aizbildināties, ka standarti nav iztulkoti valsts valodā, ka tie jāpērk par naudu, bet par to nav jāraud, jo tā ir visas pasaules prakse.

Piemēram, braucot ar savu auto uz tehnisko apskati, jums nav jāzina, kā viņi to darbu dara. Viņiem ir standarti, pēc kuriem veic tehnisko apskati. Tā ir visās jomās. Būvniecībā cilvēki nezin kāpēc ir iedomājušies, ka valstij šie standarti būtu jādod pa velti, vēl jāiztulko latviski, jo runa taču ir par drošību, un šī drošība it kā būtu svarīga valstij, nevis būvniekam, kas šo pakalpojumu sniedz. Mēs aicinām uzņēmējus apzināties, ka drošība pirmām kārtām ir svarīga viņiem pašiem.

- Arī būveksperti norāda, ka standartu izstrāde atstāta viņu pašu ziņā.

- Viņi ir cilvēki, kas veic ekspertīzes, viņi zina, kā tās jāveic. Ja kāds sagaida, ka kāds ierēdnis uzrakstīs, kā veikt ekspertīzi ekspertam, tad tas būtu tā, it kā mēs maizes cepēja vietā rakstītu receptes, kā viņam cept maizi. Ekspertīžu veicējiem pašiem jānosaka, kā vērtēt, lai nebūtu sajūta, ka es daru tik, bet kaimiņš dara uz pusi mazāk un kaut ko haltūrē, tad attiecīgi viņiem no savas puses ir jāgādā, ka attiecīgi standarti tiek izstrādāti. Mēs varam saukt, piemēram, zvērinātus revidentus. Arī viņiem ir standarti, ko viņi ir rakstījuši paši, nevis Valsts ieņēmumu dienests vai Finanšu ministrija. Tādēļ mēs aicinām industriju aktīvi piedalīties standartizācijas darbā un noteikt prasības darbu izpildē.

Būvniecībā ar Latvijas standartiem līdz šim gandrīz nekas nav darīts. Ir mēģināts tehniskos jautājumus risināt ar būvnormatīviem, kas ir Ministru kabineta noteikumi. Tas nozīmē tehniskas dabas jautājumus uzticēt izlemt ierēdņiem un ministriem, kuriem nemaz nav jābūt saprašanai par šādiem jautājumiem. Kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijai ir labāka situācija, jo viņi pa taisno izmanto kaimiņvalsts Somijas standartus. Latvijā mums ir jāpārņem Eiropas standarti, jo tie jau ir gatavi, un jomās, kur nav Eiropas standarti, jāizstrādā Latvijas standarti pašiem. Protams, arvien vairāk toni nosaka tieši Eiropas un starptautiskie standarti, jo būvniecība jau sen ir pārrobežu darbība.

Un tas izgaismo vēl vienu problēmu - ierobežotā konkurence Latvijas būvniecībā. Sakarā ar sertifikācijām un nacionālajām reglamentācijām Latvijas tirgus ir noslēgts, jo ārvalstu kompānijas nevar sniegt pakalpojumus bez Latvijas sertifikātiem. Mūsu būvnieki strādā Vācijā, Norvēģijā, utt., jo tur nav šīs barjeras – ja uzņēmums var pierādīt savu kompetenci ģenerāluzņēmējam, viņam nav nepieciešami sertifikāti. Ja mēs turpinām uzskatīt, ka tirgus ir mazs, tādēļ ir jāaizsargā, tādēļ mēs radām noslēgtu vidi, kurā mēs nevaram attīstīties.

- Pēc jūsu domām, Latvijai vajadzētu atteikties no sertifikācijas?

- Mans aicinājums industrijai būtu, ka šai sertifikācijai ir jābūt brīvprātīgai. Ja mēs paskatāmies uz to pašu Zolitūdes traģēdiju. Kas sēž uz apsūdzēto sola? Tie ir cilvēki, kuriem ir attiecīgie sertifikāti, kuri ar savu parakstu ir uzņēmušies saistības par to, par ko parakstījās. Es domāju, ka daudzi ir neapmierināti, kādēļ kompānijas darbinieki sēž uz apsūdzēto sola, bet kompānijas vadība tur nav. Ja tāda lieta notiktu Vācijā vai Somijā, pirmie uz apsūdzēto sola sēdētu tieši uzņēmumu vadītāji.

Uzņēmumu vadītājiem ir resursi, viņi ir tie, kuriem ir jātur rūpe par savu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu objektā un, ja kaut kas notiek, tad skaidrs, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēma nav nostrādājusi un par to ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs. Tad, kad uzņēmuma vadītājs būs atbildīgs arī Latvijā, tad viņš pats būs ieinteresēts ņemt darbā cilvēkus, kuriem ir kompetence. Un tad, kad jāizvēlas, vai cilvēku ar sertifikātu vai bez tā, viņam pašam būtu jāsaprot, ka cilvēkam ar sertifikātu ir augstāka kompetence.

Protams, tas, ka ir sertifikāts, negarantē, ka cilvēkam būs augsta atbildības izjūta. Mēs paši esam saskārušies ar gadījumiem, kad cilvēks ar augstu kompetenci un sertifikātiem izturas vieglprātīgi. Ja skatāmies Latvijas Būvniecības likumā, tad tur jau ir noteikts, ka par būvdarbiem atbild būvdarbu veicējs, bet tālāk ir Ministru kabineta noteikumi, kur atbildības jau noteiktas būvspeciālistiem, un, kamēr saglabāsies atbildība uz atsevišķiem speciālistiem un nevis uzņēmumu vadītājiem, tikmēr mēs joprojām dzīvosim tādā sistēmā, kurā par visu beigu beigās atbildīga būs pati valsts, kas ir ģenerējusi šo sistēmu.

- No 1.jūlija būvekspertus sertificē Būvniecības valsts kontroles birojs. Tika izteiktas šaubas, vai jūs spēsiet nepieciešamo skaitu sertificēt, tāpat tika pausta negatīva nostāja pret eksāmeniem, kas jākārto būvekspertiem. Kāda ir situācija ar būvekspertiem?

- Šī ir jauna joma, jo līdz šim būvekspertus vispār nesertificēja. Bija kārtība, ka jebkurš, kuram ir sertifikāts projektēšanā vai būvdarbu veikšanā, var būt arī savas jomas eksperts. Līdz ar to vieni un tie paši projektētāji uzticēja ekspertīzi viens otram – tu ekspertē manu projektu, es tavējo. Tajā pašā Zolitūdē ekspertīzi veica persona, kas bija izstrādājusi projektu Brocēnu rūpnīcas Cemex angāram, kurš sabruka. Ekspertīzi šim projektam veica Zolitūdes projektētājs.

Šī situācija izgaismoja to, ka ir atsevišķi jāizceļ prasības pašiem ekspertiem. Ilgtermiņā skatoties, šādai sertifikācijai vajadzētu būt pie sertifikācijas iestādēm, valsts iestādēm ar sertifikāciju nevajadzētu nodarboties. Sertifikācijas iestādēm būtu jādod tiesības arī anulēt sertifikātus cilvēkiem, kuri pārkāpj kādus noteikumus vai nespēj tikt galā ar pienākumiem. Taču problēma ir tā, ka sertifikācijas process ievelk līdzi administratīvo procesu, kas ir līdzīgs kriminālprocesam, kur tad, ja nav pierādīta vaina, tiek uzskatīts, ka cilvēks nav vainīgs. Pierādīt profesionālos pārkāpumus ir ārkārtīgi sarežģīti. Arī Zolitūdes gadījumā tiesvedība ilgs gadiem, un sakarā ar nevainīguma prezumpcijas jautājumiem sertifikātus apsūdzētajiem nevar anulēt.

Ja sertifikācija ir brīvprātīga un netiek veikta pēc administratīvā procesa, tad sertifikācijas institūcijai ir daudz lielākas iespējas sertifikātu anulēt. Šis princips ir visā pasaulē. Administratīvajā procesā sertifikācijas iestādei ir jāpierāda, ka sertifikāta īpašnieks ir pārkāpis noteikumus, savukārt civiltiesiskajā procesā sertifikāta īpašniekam ir pienākums pārliecināt sertifikācijas iestādi, ka viņš nav pārkāpis noteikumus. Tā ir milzīga atšķirība. Tas ievērojami ceļ sertifikācijas iestādes atbildību un prestižu. Sertifikācijas iestādei tad ir iespējas anulēt sertifikātu pat tad, ja ir tikai šaubas par pārkāpumiem, kamēr administratīvajā procesā ar šaubām neko nevar izdarīt. Bet tas ir ilgstošāks process, kas ir jāsagremo pašai industrijai.

- Bet vairumā gadījumu taču paši projektētāji arī veic ekspertīzes savu kolēģu projektiem.

- Jā, tā ir Latvijas problēma. Mēs bieži saskaramies ar situācijām, kad ekspertīzes veicēji baidās ziņot par kļūdām projektos, jo tad var gadīties, ka nākamajā reizē viņa projektu ekspertēs tas, kuru šodien izgāz, un izgāzīs tevi. Pēc teiciena “vārna vārnai acīs neknābj” viņi mēģina šos jautājumus atrisināt paklusām. Vispārīgie būvnoteikumi paredz, ka gadījumos, kad eksperts secina, ka projekts neatbilst prasībām, viņš par to sniedz negatīvu atzinumu un par to informē Ekonomikas ministriju un Būvniecības valsts kontroles biroju.

Šī prasība ir spēkā jau gandrīz divus gadus, bet šajā laikā nav bijis neviens ziņojums par neatbilstībām projektos. Kad mēs jautājam – kādēļ jūs tā darāt, viņi saka – tās īsti nav neatbilstības, tās ir tādas nepilnības, mēs šīs nepilnības norādām un projektētājs tās izlabo. Taču patiesībā viņi paši piesedz viens otru. Kamēr paši darbu darītāji būs tiesīgi veikt ekspertīzes, objektīva ekspertīze Latvijā joprojām būs neiespējama. Taču mums ir arī labie precedenti, jo parādās uzņēmumi, kas nodarbojas tikai ar ekspertīzi un paši ar projektēšanu vai būvdarbu veikšanu nenodarbojas. Bet tādu joprojām ir maz.

- Latvija pārāk maza?

- Pie visa vainīga mūsu domāšana. No vienas puses ir uzskats – kā mēs dosim vērtēt projektu cilvēkiem, kuri paši projektus netaisa, viņi taču neko nesaprot. Vēl ir uzskats, ka projekta ekspertīzi var veikt tikai projektētājs, un būvdarbu ekspertīzi tikai būvdarbu veicējs. Mēs uzskatām, ka gan būvnieks var veikt projekta ekspertīzi, gan projektētājs būvdarbu ekspertīzi.. Ja kāds saka, ka būvnieks taču nemāk lasīt projektu, tad mums ir jautājums – kā tad viņš varēs pēc šī projekta uzbūvēt? Būvinženieriem ir jāspēj lasīt projekts. Un arī otrādi. Ja projektētājs nepārvalda būvdarbus, tad kā viņš var izstrādāt projektu?

- Kā jums veicies ar būvekspertu sertificēšanu? Vai ir sertificēts pietiekams daudzums? Tā bija viena no bažām, ka jūs nespēsiet sertificēt nepieciešamo skaitu.

- Tad ir jāskatās, cik vispār Latvijā vajag ekspertus. Līdz šim tāda statistika netika veikta. Piemēram, Vācijā ir nedaudz zem 500 būvekspertiem. Saka, ka Latvijā vajag ap 300. Vai mēs esam tikai uz pusi mazāki kā Vācija? Mēs lēšam, ka nepieciešams ir ap simts. Protams, mēs spējam nosertificēt daudz vairāk. Taču nav nemaz tik daudz to gribētāju. Ir sektori, kuros nav neviena sertificēta eksperta. Var jau teikt, ka mums nav pārliecības, vai tie eksaminētāji kaut ko saprot no ekspertīzes. Eksaminēšanu neveic ne Druķis, ne biroja ierēdņi, to veic paši eksperti no konkrētās nozares. Mēs viņu lēmumus nespējam ietekmēt. Bažas jau ir pašiem speciālistiem, ka viņi nespēs izturēt eksāmenu. Eksāmens ir līdzīgi kā augstskolā aizstāvēt bakalaura vai maģistra darbu. Atnes savu projekta ekspertīzi un paskaidro, kā nonāci pie secinājuma, ka būvprojekts vai būve atbilst prasībām.

Šobrīd ir sertificēti jau 65 būvprojektu ekspertīžu veicēji, bet būvēs gan tikai 11 eksperti. Piemēram, arhitektūras risinājumiem ir sertificēti 14 eksperti. Jautājums, vai 14 eksperti spēj veikt arhitektūras ekspertīzes visiem Latvijas projektiem, kuriem šādas ekspertīzes tiek pieprasītas. Piemēram, pastāv uzskats, ka viens sertificētais speciālists var mēnesī novērtēt tikai vienu projektu. Taču jautājums ir par darba organizēšanu. Ir palīgi, ir dažādi papildus speciālisti, un mēnesī viens eksperts ar savu komandu, kurai viņš uzticas, var veikt tikpat labi arī 50 ekspertīzes. Ir ļoti svarīgi, kā šie speciālisti organizē savu pakalpojumu. Tas, ka viņš ir atbildīgs, nenozīmē, ka viņš visu no A līdz Z veic viens pats. Ir jābūt ekspertīžu birojam, kurā ir dažādi speciālisti, palīgi utt. Piemēram, tajās pašās revīziju kompānijās zvērinātiem revidenti ir skaitāmi uz vienas rokas pirkstiem, bet tajā pašā laikā tur strādā vairāk nekā simts darbinieki. Latvijā būvekspertīzēs tādas pieredzes nav, tādēļ arī katrs sēž viens pats.

Projektu ekspertīzēs sertifikāciju nokārtojušo skaits ir augsts. Savukārt būvju ekspertīzēs tas ir zems. Būvju ekspertīzēs galvenā problēma ir tā, ka tie, kas nāk uz eksāmenu, piemēram, nepārvalda Eirokodus (Eiropas standartus), kas nosaka būves stiprības principus. Cilvēki, kas ilgus gadus ir strādājuši par būvuzraugiem un būvdarbu vadītājiem, veikuši arī ekspertīzes, taču, ja neorientējas Eirokodos, tas liedz viņiem saņemt sertifikātus. Būvprojektu eksperti šos standartus zina. Mēs prasām, lai tie, kas kārto eksāmenu būves ekspertīzēs, zinātu konstrukciju drošības standartus. Mehāniskā stiprība ir pamatu pamats. Bija plānots lielāks pieteikumu skaits ēku būvdarbu ekspertiem - aptuveni 40, bet pašlaik ir tikai deviņi.

Mēs sākam veidot ekspertīzes tradīcijas, taču, kā jau minēju, ekspertīzes standartus nenoteiksim mēs. Mēs palīdzēsim tos izstrādāt, taču to izstrādi veiks paši eksperti. Pašreiz, piemēram, top standarts pa būvkonstrukciju ekspertīzi. Taču tas paceļ citu jautājumu – nevar standartizēt ekspertīzi, kamēr nav standartizēta pati projektēšana. Tieši projektu standartizēšanā Latvijā, diemžēl, praktiski nekas nav darīts. Kamēr nebūs vienoto standartu, tikmēr pastāvēs strīds, kam kas ir jādara. Viens skatās uz otru un domā, ka tas jau jādara tam otram. Standarti šādus strīdus izslēgs.

- Vai vispār ir iespējams novērst to, ka viens veļ vainu uz otru un cer, ka tas otrs jau zinās un izdarīs?

- Var novērst. Tad ir skaidri un gaiši jāpasaka, ka par visu atbildīgs ir galvenais būvnieks. Tad arī viņš skatīsies, lai visos posmos visu ir izdarījuši kvalitatīvi. Tāpat principā pareizākais risinājums būtu, ka tehniskā projektēšana un būvniecība tiek uzticēta vienam. Tad būvnieks vairs nevarēs pārmest projektētājam, ka tas kaut ko nav pietiekami detalizēti uzrakstījis. Viens no šādiem piemēriem, kur būvnieks ir arī projektētājs, ir Stradiņu slimnīca. Viena lieta, ka tur notika tas, kas notika, bet tāpēc, ka projektēšanu un būvdarbus īstenoja ģenerāluzņēmējs, Pasūtītājs tika pasargāts no riskiem, ka Projektētājs ar būvnieku būtu sākuši viens otram pārmest, kurš vainīgs. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...