Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad pēc Zolitūdes traģēdijas aktualizējās jautājums par būvniecības valsts kontroli, tika radīts Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB), kurš darbojas jau pusotru gadu. Vispirms birojs ķērās pie publisko ēku ekspluatācijas uzraudzības, lai pārliecinātos, ka publiskās ēkās neapdraud cilvēku drošību. Jau gadu tas veic arī būvdarbu uzraudzību un publisko būvju pieņemšanu ekspluatācijā, bet kopš šā gada 1.jūlija tiesības veikt būvekspertīzes ir tikai BVKB sertificētiem ekspertiem. Kas šajā laikā paveikts, kādas problēmas atklājušās, vai šī biroja izveide ir garantija, ka līdzīgas traģēdijas kā Zolitūdē neatkārtosies, - to Pietiek intervijā jautā biroja direktoram Pēterim Druķim.

- Kas ir nozīmīgākais, ko Būvniecības valsts kontroles birojs paveicis savā pastāvēšanas laikā?

- Ekspluatācijas ietvaros publiskajās ēkās mēs esam likuši īpašniekiem aizdomāties par savas ēkas drošību, veikt attiecīgos uzlabojumus, turklāt gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Protams, ir dažādi argumenti, piemēram, jūs noteikti atceraties Rīgas cirka sakarā, kad cirka direktore uzskata, ka tas nav bīstami, ka cilvēki var atrasties ēkā. Mēs operējam tikai ar tiem datiem, ko secina būvinspektori. Ja būvinspektori, kas ir speciāli šim mērķim apmācīti, uzskata, ka tas ir bīstami, tad arī top administratīvie lēmumi.

Protams, ka ir paskaidrojums no īpašnieka puses. Lielākoties īpašnieki piekrīt mūsu vērtējumam. Pat, ja publiskā telpā kādreiz saka, ka tur nekā tāda nav, piemēram, Rīgas Volejbola skolā, kur īpašnieku pārstāvji publiski saka, ka tā jau tikai dekoratīvā siena, mēs to nojauksim. Patiesībā viņi paši saprot bīstamību un veic nepieciešamos darbus. Taču, ko mēs šajā sakarā redzam, ka pašvaldībai nevajadzētu pašai veikt tiesiski nesakārtotus darbus jeb patvaļīgo būvniecību. Jūs varat veikt būvdarbus, kad esat saņēmuši attiecīgo atļauju, un tas, ka pašvaldībai ir pašai sava būvvalde, nenozīmē, ka var ignorēt likumu un darīt darbus bez būvatļaujas. Tā nevajadzētu darīt. Ar to tiek rādīti nepareizi piemēri arī citiem.

Tā pati Volejbola skola bija spilgts piemērs, kur uz sienām patvaļīgi bija uzliktas savilces, lai novērstu sienas atdalīšanos. Mēs no inženiertehniskā viedokļa piekrītam, ka tās tur bija vajadzīgas, jo stāvoklis tiešām bija draudīgs. Bet bez attiecīgās dokumentācijas, bez iepriekšējas izpētes, bez būvvaldes saskaņojuma to nedrīkst darīt.

Mēs piekrītam, ka var būt situācijas, kad ir jāglābj, un nav tā, ka papīrs stāv pirmajā vietā. Nevar būt tā, ka gāzīsies virsū, bet es iešu pēc papīra. Bet šis nebija tāds gadījums, lai tā rīkotos. Reizēm īpašnieki uzskata, ka mēs piekasāmies par daudz. Taču mums ir būvinspektori, kas ir apmācīti, un ir procedūras, lai nebūtu interešu konflikti, līdz ar to mēs nekad nerīkojamies, ja tam nav pamatojuma.

- Viens ir jau esošās ēkas, bet kas notiek ar jaunbūvējamām ēkām?

- Tur mēs esam tikai ceļa sākumā. Būvdarbu kontrolē mums joprojām nav labo piemēru. Mēs nevaram atrast nevienu paraugobjektu, kur mēs teiktu – jā, šādi ir jāorganizē būvdarbi, tas atbilst gan likuma garam, gan likuma burtam.

- Kas ir galvenie grēki, kas parādās būvdarbos?

- Tie galvenie grēki, ko mēs redzam, ir tas, ka būvdarbu veicējs kā ģenerāluzņēmējs, iespējams, joprojām neizprot uz viņa uzlikto mandātu. To, ka tieši viņš ir atbildīgs par to, lai jaunbūve atbilstu normatīvu prasībām. Viņos joprojām ir iekšā vecie stereotipi pēc vecā regulējuma, ka mans uzdevums kā būvdarbu veicējam ir gādāt, lai būve atbilst projektam, bet tas, vai projekts atbilst normatīviem, nav mana darīšana. Es neesmu projektētājs.

Šobrīd regulējums paredz, ka būvdarbu veicējam ir jāgādā, lai būve atbilst gan projektam, gan normatīviem. Un normatīvi arvien vairāk nosaka prasības tieši būvdarbiem. Protams, joprojām ir strīdi un nesaprašanās. Mēs piekrītam, ka regulējums nedod visas pareizās atbildes, kas ir jādara projektētājam, cik tālu ir jādetalizē, un kas tālāk jādara būvdarbu veicējam. Mēs vēl neesam saskārušies ar situāciju, kad ģenerāluzņēmējs uzņemas atbildību, un viņš šo projektu, ko viņam iedod projektētājs, pēc tam detalizē, analizē, atrod risinājumus, kā to realizēt, un tam visam aizmugurē ir pierādījumi. Tas, ko mēs redzam, ir tas, ka cilvēki vispirms dara un tad domā - ā, to risinājumu vajadzēja likt uz papīra, labi, uzliksim uz papīra.

 Mēs arī negribam būt tādi birokrāti, kas saka, ka visam ir jābūt aprakstītam no A līdz Z, nepārvērsties par papīru birokrātijas kalngalu, taču tas, ka ģenerāluzņēmējs dēļ nezināšanas vai nevēlēšanās uzņemties atbildību par būves atbilstību prasībām, tas ir joprojām redzams. Mūsuprāt ģenerāluzņēmēji joprojām uzskata sevi par starpniekiem starp pasūtītāju un darbu darītājiem jeb apakšuzņēmējiem, un ka viņu uzdevums ir tikai nomenedžēt, un, ja kāds kaut ko neizdara, tad tie ir tie sliktie, vainīgie, un mēs paši kā ģenerāļi mazgājam rokas nevainībā.

Mūs kā kontroles biroju apakšuzņēmēju klātbūtne maz interesē, jo mums darbu darītājs ir ģenerāluzņēmējs. Tas, vai viņš visu dara pats, vai pieaicina apakšuzņēmējus, kuri atkal pieaicina apakšuzņēmējus un tie atkal nākamos, tas mūs neinteresē. Mūs interesē, lai būvlaukumā visus procesus pārvaldītu un kontrolētu ģenerāluzņēmējs un risinājumi atbilst normatīvo aktu prasībām. Reizēm dzirdam - pasūtītājs mums par to nemaksā. Zemākā cena dzen mūs taisīt brāķi. Arī šāda mēdz būt retorika. Mēs uzskatām, ka tad, ja tu kā ģenerāluzņēmējs esi nosolījis un apņēmies šos darbus paveikt par šādu cenu, tev ir jātiek galā, tu nevari atļauties vainot pasūtītāju.

Vēl viena problēma ir normatīvu nezināšana. Tas, ar ko aprobežojas normatīvu zināšanas, ir Ministru kabineta noteikumi un būvnormatīvi, bet tālāk ir būvniecības standarti. Un šajos standartos ir aprakstīts, kā ir jārealizē viens vai otrs darbs. Un tieši šo standartu nezināšana ir sistēmiska problēma.

Esam gan konstatējuši, ka būvniecības standartu zināšanu trūkums ir arī būvinspektoriem, tādēļ mēs plānojam sākt visu Latvijas būvinspektoru izglītošanas kampaņu caur Pašvaldību mācību centru. Taču tas neatceļ to, ka par būvdarbiem un to kvalitāti atbild ģenerāluzņēmējs. Arī tad, kad runājam par Zolitūdes traģēdiju, arī tur atbildes ir standartos. Var jau runāt par cēloņiem, var aizbildināties, ka standarti nav iztulkoti valsts valodā, ka tie jāpērk par naudu, bet par to nav jāraud, jo tā ir visas pasaules prakse.

Piemēram, braucot ar savu auto uz tehnisko apskati, jums nav jāzina, kā viņi to darbu dara. Viņiem ir standarti, pēc kuriem veic tehnisko apskati. Tā ir visās jomās. Būvniecībā cilvēki nezin kāpēc ir iedomājušies, ka valstij šie standarti būtu jādod pa velti, vēl jāiztulko latviski, jo runa taču ir par drošību, un šī drošība it kā būtu svarīga valstij, nevis būvniekam, kas šo pakalpojumu sniedz. Mēs aicinām uzņēmējus apzināties, ka drošība pirmām kārtām ir svarīga viņiem pašiem.

- Arī būveksperti norāda, ka standartu izstrāde atstāta viņu pašu ziņā.

- Viņi ir cilvēki, kas veic ekspertīzes, viņi zina, kā tās jāveic. Ja kāds sagaida, ka kāds ierēdnis uzrakstīs, kā veikt ekspertīzi ekspertam, tad tas būtu tā, it kā mēs maizes cepēja vietā rakstītu receptes, kā viņam cept maizi. Ekspertīžu veicējiem pašiem jānosaka, kā vērtēt, lai nebūtu sajūta, ka es daru tik, bet kaimiņš dara uz pusi mazāk un kaut ko haltūrē, tad attiecīgi viņiem no savas puses ir jāgādā, ka attiecīgi standarti tiek izstrādāti. Mēs varam saukt, piemēram, zvērinātus revidentus. Arī viņiem ir standarti, ko viņi ir rakstījuši paši, nevis Valsts ieņēmumu dienests vai Finanšu ministrija. Tādēļ mēs aicinām industriju aktīvi piedalīties standartizācijas darbā un noteikt prasības darbu izpildē.

Būvniecībā ar Latvijas standartiem līdz šim gandrīz nekas nav darīts. Ir mēģināts tehniskos jautājumus risināt ar būvnormatīviem, kas ir Ministru kabineta noteikumi. Tas nozīmē tehniskas dabas jautājumus uzticēt izlemt ierēdņiem un ministriem, kuriem nemaz nav jābūt saprašanai par šādiem jautājumiem. Kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijai ir labāka situācija, jo viņi pa taisno izmanto kaimiņvalsts Somijas standartus. Latvijā mums ir jāpārņem Eiropas standarti, jo tie jau ir gatavi, un jomās, kur nav Eiropas standarti, jāizstrādā Latvijas standarti pašiem. Protams, arvien vairāk toni nosaka tieši Eiropas un starptautiskie standarti, jo būvniecība jau sen ir pārrobežu darbība.

Un tas izgaismo vēl vienu problēmu - ierobežotā konkurence Latvijas būvniecībā. Sakarā ar sertifikācijām un nacionālajām reglamentācijām Latvijas tirgus ir noslēgts, jo ārvalstu kompānijas nevar sniegt pakalpojumus bez Latvijas sertifikātiem. Mūsu būvnieki strādā Vācijā, Norvēģijā, utt., jo tur nav šīs barjeras – ja uzņēmums var pierādīt savu kompetenci ģenerāluzņēmējam, viņam nav nepieciešami sertifikāti. Ja mēs turpinām uzskatīt, ka tirgus ir mazs, tādēļ ir jāaizsargā, tādēļ mēs radām noslēgtu vidi, kurā mēs nevaram attīstīties.

- Pēc jūsu domām, Latvijai vajadzētu atteikties no sertifikācijas?

- Mans aicinājums industrijai būtu, ka šai sertifikācijai ir jābūt brīvprātīgai. Ja mēs paskatāmies uz to pašu Zolitūdes traģēdiju. Kas sēž uz apsūdzēto sola? Tie ir cilvēki, kuriem ir attiecīgie sertifikāti, kuri ar savu parakstu ir uzņēmušies saistības par to, par ko parakstījās. Es domāju, ka daudzi ir neapmierināti, kādēļ kompānijas darbinieki sēž uz apsūdzēto sola, bet kompānijas vadība tur nav. Ja tāda lieta notiktu Vācijā vai Somijā, pirmie uz apsūdzēto sola sēdētu tieši uzņēmumu vadītāji.

Uzņēmumu vadītājiem ir resursi, viņi ir tie, kuriem ir jātur rūpe par savu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu objektā un, ja kaut kas notiek, tad skaidrs, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēma nav nostrādājusi un par to ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs. Tad, kad uzņēmuma vadītājs būs atbildīgs arī Latvijā, tad viņš pats būs ieinteresēts ņemt darbā cilvēkus, kuriem ir kompetence. Un tad, kad jāizvēlas, vai cilvēku ar sertifikātu vai bez tā, viņam pašam būtu jāsaprot, ka cilvēkam ar sertifikātu ir augstāka kompetence.

Protams, tas, ka ir sertifikāts, negarantē, ka cilvēkam būs augsta atbildības izjūta. Mēs paši esam saskārušies ar gadījumiem, kad cilvēks ar augstu kompetenci un sertifikātiem izturas vieglprātīgi. Ja skatāmies Latvijas Būvniecības likumā, tad tur jau ir noteikts, ka par būvdarbiem atbild būvdarbu veicējs, bet tālāk ir Ministru kabineta noteikumi, kur atbildības jau noteiktas būvspeciālistiem, un, kamēr saglabāsies atbildība uz atsevišķiem speciālistiem un nevis uzņēmumu vadītājiem, tikmēr mēs joprojām dzīvosim tādā sistēmā, kurā par visu beigu beigās atbildīga būs pati valsts, kas ir ģenerējusi šo sistēmu.

- No 1.jūlija būvekspertus sertificē Būvniecības valsts kontroles birojs. Tika izteiktas šaubas, vai jūs spēsiet nepieciešamo skaitu sertificēt, tāpat tika pausta negatīva nostāja pret eksāmeniem, kas jākārto būvekspertiem. Kāda ir situācija ar būvekspertiem?

- Šī ir jauna joma, jo līdz šim būvekspertus vispār nesertificēja. Bija kārtība, ka jebkurš, kuram ir sertifikāts projektēšanā vai būvdarbu veikšanā, var būt arī savas jomas eksperts. Līdz ar to vieni un tie paši projektētāji uzticēja ekspertīzi viens otram – tu ekspertē manu projektu, es tavējo. Tajā pašā Zolitūdē ekspertīzi veica persona, kas bija izstrādājusi projektu Brocēnu rūpnīcas Cemex angāram, kurš sabruka. Ekspertīzi šim projektam veica Zolitūdes projektētājs.

Šī situācija izgaismoja to, ka ir atsevišķi jāizceļ prasības pašiem ekspertiem. Ilgtermiņā skatoties, šādai sertifikācijai vajadzētu būt pie sertifikācijas iestādēm, valsts iestādēm ar sertifikāciju nevajadzētu nodarboties. Sertifikācijas iestādēm būtu jādod tiesības arī anulēt sertifikātus cilvēkiem, kuri pārkāpj kādus noteikumus vai nespēj tikt galā ar pienākumiem. Taču problēma ir tā, ka sertifikācijas process ievelk līdzi administratīvo procesu, kas ir līdzīgs kriminālprocesam, kur tad, ja nav pierādīta vaina, tiek uzskatīts, ka cilvēks nav vainīgs. Pierādīt profesionālos pārkāpumus ir ārkārtīgi sarežģīti. Arī Zolitūdes gadījumā tiesvedība ilgs gadiem, un sakarā ar nevainīguma prezumpcijas jautājumiem sertifikātus apsūdzētajiem nevar anulēt.

Ja sertifikācija ir brīvprātīga un netiek veikta pēc administratīvā procesa, tad sertifikācijas institūcijai ir daudz lielākas iespējas sertifikātu anulēt. Šis princips ir visā pasaulē. Administratīvajā procesā sertifikācijas iestādei ir jāpierāda, ka sertifikāta īpašnieks ir pārkāpis noteikumus, savukārt civiltiesiskajā procesā sertifikāta īpašniekam ir pienākums pārliecināt sertifikācijas iestādi, ka viņš nav pārkāpis noteikumus. Tā ir milzīga atšķirība. Tas ievērojami ceļ sertifikācijas iestādes atbildību un prestižu. Sertifikācijas iestādei tad ir iespējas anulēt sertifikātu pat tad, ja ir tikai šaubas par pārkāpumiem, kamēr administratīvajā procesā ar šaubām neko nevar izdarīt. Bet tas ir ilgstošāks process, kas ir jāsagremo pašai industrijai.

- Bet vairumā gadījumu taču paši projektētāji arī veic ekspertīzes savu kolēģu projektiem.

- Jā, tā ir Latvijas problēma. Mēs bieži saskaramies ar situācijām, kad ekspertīzes veicēji baidās ziņot par kļūdām projektos, jo tad var gadīties, ka nākamajā reizē viņa projektu ekspertēs tas, kuru šodien izgāz, un izgāzīs tevi. Pēc teiciena “vārna vārnai acīs neknābj” viņi mēģina šos jautājumus atrisināt paklusām. Vispārīgie būvnoteikumi paredz, ka gadījumos, kad eksperts secina, ka projekts neatbilst prasībām, viņš par to sniedz negatīvu atzinumu un par to informē Ekonomikas ministriju un Būvniecības valsts kontroles biroju.

Šī prasība ir spēkā jau gandrīz divus gadus, bet šajā laikā nav bijis neviens ziņojums par neatbilstībām projektos. Kad mēs jautājam – kādēļ jūs tā darāt, viņi saka – tās īsti nav neatbilstības, tās ir tādas nepilnības, mēs šīs nepilnības norādām un projektētājs tās izlabo. Taču patiesībā viņi paši piesedz viens otru. Kamēr paši darbu darītāji būs tiesīgi veikt ekspertīzes, objektīva ekspertīze Latvijā joprojām būs neiespējama. Taču mums ir arī labie precedenti, jo parādās uzņēmumi, kas nodarbojas tikai ar ekspertīzi un paši ar projektēšanu vai būvdarbu veikšanu nenodarbojas. Bet tādu joprojām ir maz.

- Latvija pārāk maza?

- Pie visa vainīga mūsu domāšana. No vienas puses ir uzskats – kā mēs dosim vērtēt projektu cilvēkiem, kuri paši projektus netaisa, viņi taču neko nesaprot. Vēl ir uzskats, ka projekta ekspertīzi var veikt tikai projektētājs, un būvdarbu ekspertīzi tikai būvdarbu veicējs. Mēs uzskatām, ka gan būvnieks var veikt projekta ekspertīzi, gan projektētājs būvdarbu ekspertīzi.. Ja kāds saka, ka būvnieks taču nemāk lasīt projektu, tad mums ir jautājums – kā tad viņš varēs pēc šī projekta uzbūvēt? Būvinženieriem ir jāspēj lasīt projekts. Un arī otrādi. Ja projektētājs nepārvalda būvdarbus, tad kā viņš var izstrādāt projektu?

- Kā jums veicies ar būvekspertu sertificēšanu? Vai ir sertificēts pietiekams daudzums? Tā bija viena no bažām, ka jūs nespēsiet sertificēt nepieciešamo skaitu.

- Tad ir jāskatās, cik vispār Latvijā vajag ekspertus. Līdz šim tāda statistika netika veikta. Piemēram, Vācijā ir nedaudz zem 500 būvekspertiem. Saka, ka Latvijā vajag ap 300. Vai mēs esam tikai uz pusi mazāki kā Vācija? Mēs lēšam, ka nepieciešams ir ap simts. Protams, mēs spējam nosertificēt daudz vairāk. Taču nav nemaz tik daudz to gribētāju. Ir sektori, kuros nav neviena sertificēta eksperta. Var jau teikt, ka mums nav pārliecības, vai tie eksaminētāji kaut ko saprot no ekspertīzes. Eksaminēšanu neveic ne Druķis, ne biroja ierēdņi, to veic paši eksperti no konkrētās nozares. Mēs viņu lēmumus nespējam ietekmēt. Bažas jau ir pašiem speciālistiem, ka viņi nespēs izturēt eksāmenu. Eksāmens ir līdzīgi kā augstskolā aizstāvēt bakalaura vai maģistra darbu. Atnes savu projekta ekspertīzi un paskaidro, kā nonāci pie secinājuma, ka būvprojekts vai būve atbilst prasībām.

Šobrīd ir sertificēti jau 65 būvprojektu ekspertīžu veicēji, bet būvēs gan tikai 11 eksperti. Piemēram, arhitektūras risinājumiem ir sertificēti 14 eksperti. Jautājums, vai 14 eksperti spēj veikt arhitektūras ekspertīzes visiem Latvijas projektiem, kuriem šādas ekspertīzes tiek pieprasītas. Piemēram, pastāv uzskats, ka viens sertificētais speciālists var mēnesī novērtēt tikai vienu projektu. Taču jautājums ir par darba organizēšanu. Ir palīgi, ir dažādi papildus speciālisti, un mēnesī viens eksperts ar savu komandu, kurai viņš uzticas, var veikt tikpat labi arī 50 ekspertīzes. Ir ļoti svarīgi, kā šie speciālisti organizē savu pakalpojumu. Tas, ka viņš ir atbildīgs, nenozīmē, ka viņš visu no A līdz Z veic viens pats. Ir jābūt ekspertīžu birojam, kurā ir dažādi speciālisti, palīgi utt. Piemēram, tajās pašās revīziju kompānijās zvērinātiem revidenti ir skaitāmi uz vienas rokas pirkstiem, bet tajā pašā laikā tur strādā vairāk nekā simts darbinieki. Latvijā būvekspertīzēs tādas pieredzes nav, tādēļ arī katrs sēž viens pats.

Projektu ekspertīzēs sertifikāciju nokārtojušo skaits ir augsts. Savukārt būvju ekspertīzēs tas ir zems. Būvju ekspertīzēs galvenā problēma ir tā, ka tie, kas nāk uz eksāmenu, piemēram, nepārvalda Eirokodus (Eiropas standartus), kas nosaka būves stiprības principus. Cilvēki, kas ilgus gadus ir strādājuši par būvuzraugiem un būvdarbu vadītājiem, veikuši arī ekspertīzes, taču, ja neorientējas Eirokodos, tas liedz viņiem saņemt sertifikātus. Būvprojektu eksperti šos standartus zina. Mēs prasām, lai tie, kas kārto eksāmenu būves ekspertīzēs, zinātu konstrukciju drošības standartus. Mehāniskā stiprība ir pamatu pamats. Bija plānots lielāks pieteikumu skaits ēku būvdarbu ekspertiem - aptuveni 40, bet pašlaik ir tikai deviņi.

Mēs sākam veidot ekspertīzes tradīcijas, taču, kā jau minēju, ekspertīzes standartus nenoteiksim mēs. Mēs palīdzēsim tos izstrādāt, taču to izstrādi veiks paši eksperti. Pašreiz, piemēram, top standarts pa būvkonstrukciju ekspertīzi. Taču tas paceļ citu jautājumu – nevar standartizēt ekspertīzi, kamēr nav standartizēta pati projektēšana. Tieši projektu standartizēšanā Latvijā, diemžēl, praktiski nekas nav darīts. Kamēr nebūs vienoto standartu, tikmēr pastāvēs strīds, kam kas ir jādara. Viens skatās uz otru un domā, ka tas jau jādara tam otram. Standarti šādus strīdus izslēgs.

- Vai vispār ir iespējams novērst to, ka viens veļ vainu uz otru un cer, ka tas otrs jau zinās un izdarīs?

- Var novērst. Tad ir skaidri un gaiši jāpasaka, ka par visu atbildīgs ir galvenais būvnieks. Tad arī viņš skatīsies, lai visos posmos visu ir izdarījuši kvalitatīvi. Tāpat principā pareizākais risinājums būtu, ka tehniskā projektēšana un būvniecība tiek uzticēta vienam. Tad būvnieks vairs nevarēs pārmest projektētājam, ka tas kaut ko nav pietiekami detalizēti uzrakstījis. Viens no šādiem piemēriem, kur būvnieks ir arī projektētājs, ir Stradiņu slimnīca. Viena lieta, ka tur notika tas, kas notika, bet tāpēc, ka projektēšanu un būvdarbus īstenoja ģenerāluzņēmējs, Pasūtītājs tika pasargāts no riskiem, ka Projektētājs ar būvnieku būtu sākuši viens otram pārmest, kurš vainīgs. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Ne dienas bez jaunumiem. Par daudz cietušo suni Ārčiju, protams

FotoTātad Pārtikas un veterinārais dienests nupat nāca klajā ar šķietami priecīgu vēsti. Ārčija bijušajam spīdzinātājam uzlikts sods. 100 eur vai 1 cents – to mēs nezinām. Sapriecājāmies? Ha.
Lasīt visu...

12

Tas viss ir jāmaina līdz pamatiem

FotoValsts, kurā Satversmes tiesa neievēro pamatdokumentu - Satversmi, bet Eiropas rekomendācijas.
Lasīt visu...

21

Starp Īzaku Ņūtonu un Klausu Švābu

FotoPasaules priekšniecības tekstus der palasīt. Vairāk gan tos no pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem. Otrā rokā turot Ņūtonu, Maltusu, Veļikovski, Eliadi un citus...
Lasīt visu...

21

Nerunāšu par to, ir vīruss vai nav: svarīgākais ir, kas notiek ap to

FotoPasaulē notiek interesantas lietas. Šķiet, ka to, kas vēl joprojām svēti tic tam, ko stāsta ziņās, kļūst ar katru dienu arvien mazāk. Nerunāšu par to, ir vīruss vai nav. Svarīgākais ir, kas notiek ap to.
Lasīt visu...

21

Kremļa atbalstītā „Krievijas Impērijas kustība”– teroristiska organizācija Kanādā

FotoKanādas valdība ir nopublicējusi atjaunināto teroristisko organizāciju sarakstu, kurā ir iekļauti 13 grupējumi, to skaitā tāda „Krievijas Impērijas kustība” (Российское имперское движение). Vairums sarakstā iekļauto grupējumu tiek saistīti ar Islama valsti.
Lasīt visu...

21

Starpnacionālās attiecības nacionālā valstī

FotoJebkura nacionālā kultūra ir vērtīga pasaules kultūras daļa, pelnījusi saglabāšanu un tālāku attīstību. Jebkuras nacionālās kultūras pamats ir valoda. Valodas ir visspēcīgākais līdzeklis mūsu materiālā un garīgā mantojuma saglabāšanai un attīstībai. Katras tautas valoda ir ieguldījums pasaules civilizācijā. Tās izzušana novedīs pie svarīgu kultūras zināšanu zaudēšanas, ko tā pārstāvēja gadsimtu gaitā.
Lasīt visu...

21

Suminājums līdzcilvēkiem

FotoSirsnīgs tencinājums visiem, visiem par daudziem, ļoti daudziem atbalsta sveicieniem vēstulēs, sociālos tīklos, maniem mīļajiem vārdos, domās. Tiešām jauki un uzmundrinoši!
Lasīt visu...

15

Esmu saņēmis jau septiņus uzaicinājumus no meitenēm

FotoBūt publiskai personai ir ļoti smags darbs. Tas ir jo smagāks, ja esi ne tikai publiska persona, bet socioloģiski un faktiski esi stabilā TOP viedokļu līderu sadaļā. Un vēl smagāks darbs tas ir, ja esi trakais politiķis Gobzems, kuru aprunā daudz kur vai gandrīz visur (mans atpazīstamības reitings socioloģiski pārsniedz lielāko vairumu citu politiķu).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es neaicinu atteikties no vakcinēšanas. Es aicinu saglabāt iespēju katram izvēlēties

Sākšu ar brīdinājumu: tēma - sensitīva. Teksts garš, subjektīvs un ar atsaucēm uz sazvērestības teorijām....

Foto

Aleksandrs Kiršteins melo. Partijas vai padomju varas uzdevumā?

Kārlis Seržants publicējis teiku par "nenovērtēto politiķi Māri Grīnblatu" ("Kas Jauns", 23.marts). Uzmanību piesaistīja Aleksandra Kiršteina teiktais: "Atceroties...

Foto

Šoreiz mēs mierā neliksimies, jo beidzot ir radusies iespēja vainot kādu citu

Veselības ministrija, Imunizācijas Valsts padome, Zāļu valsts aģentūra un Slimību profilakses un kontroles centrs...

Foto

Saistībā ar izplatītajiem meliem pieprasu publisku atvainošanos no raidījuma “Nekā Personīga” veidotājiem

Es, mūziķis, mākslinieks un pasākumu vadītājs Kaspars Pudniks, vērsīšos tiesībsargājošās iestādēs ar iesniegumu par...

Foto

Mūsu bērnu un mazbērnu nauda atkal izkūp skursteņos

Drusku atļaušos šo nokomentēt no profesionālās puses. Šī ir ļoti vērienīga kampaņa ar ļoti lielu budžetu. To es...

Foto

Uzvarētāji ir VDK un KP, un kolaborantu pūlis

Kad dzirdu uzsaukumu "publiski jānosoda visa veida kolaboranti", mani mazliet tā kā uz smiekliem velk! Nē, nu viss...

Foto

Raudzīties uz Augšāmcelto ar apustuļu acīm

Mk 16:1-7  “Kad sabata diena bija pagājusi, Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba māte, un Salome nopirka smaržīgas zāles, lai ietu...

Foto

Iniciatīva „Latvija Eirovīzijā – par sabiedrības līdzdalību Latvijas tēla veidošanā”

Savu viedokli par Samantas Tīnas un Latvijas Televīzijas klaji nepieņemamo un augstprātīgo attieksmi pret Latvijas sabiedrību,...

Foto

Ārlietu ministrs Rinkēvičs un „fake” ziņas

Šī gada 4. martā LETA, ”Press.lv, “bb.lv” kāds censonis Latvijas ārlietu ministram uzdod jautājumu: kāda atšķirība starp diviem opozicionāriem -...

Foto

Jautājums ir par mūsu izvēli

Šorīt manas pārdomas raisīja viens ieraksts Facebook, kurā sieviete ļoti "garšīgi" un izjusti dalījās savās pārdomās par ierobežojumiem, kuri visiem it kā...

Foto

Divi gadījumi

Pēdējās nedēļās Latvijas sabiedrisko domu satricinājušas vismaz divas situācijas, kas lielai daļai liekas uzskatāmi netaisnīgas....

Foto

Ārkārtas situācijā kaut pliks un bass. Epilogs

Šis ir epilogs rakstam, kurā kritizēju valdības liegumu Latvijā iegādāties apavus un apģērbu ar pielaikošanu. Aizliegums ir spēkā jau no...

Foto

Kad veselības ministrs beidzot paziņos visus “tos” vainīgos daudzu cilvēku nāvēs?

Esam saņēmuši daudz kritisku viedokļu un sašutumu, kā mēs tā drīkstējām, kā mēs tā kā kaut...

Foto

Ziņģe par rindām

Ai, bailes, bailes, ai, nāves bailes spoži stāv uz vakts, sirds saraujas pikucī, un zobi braši klab, jo mēs atkal nīkstam rindās. ...

Foto

Īss ieskats kapitālisma, liberālisma, sociālisma un komunisma attīstībā

Kapitālisms tāpat kā viss pasaulē ir pakļauts evolūcijai. Sakari, tehnika, ražošana, politika. Ja evolūcija tiek mākslīgi bremzēta, uzkrājas kritiskā...

Foto

Kā lai nepiekrīt Krištopana kungam, kas savulaik noteica diagnozi mūsu varnešiem

Katru dienu jaunas pērles - šodien Pavļuts prasa papildu finansējumu Vakcinācijas biroja reorganizācijai, kam vispār...

Foto

Mūsu stukači un kolaboranti

2016. gadā Latvijas Radio 1 izskanēja labs raidījums par Latvijas rakstnieku sadarbību ar VDK (Valsts drošības komiteju). Dzejnieks Guntars Godiņš uz dialogu bija ataicinājis literatūrzinātnieci Evu Eglāju-Kristsoni,...

Foto

Ar Zatlera partiju un “Saskaņu” man nekas labs nesanāca, tāpēc, protams, jādibina jauna partija

Kādēļ jāveido jauna politiskā partija? Šāds jautājums kādam var šķist mulsinošs, jo it...

Foto

Slava, ko nenomazgāt

Nejauši pievērsu uzmanību kņadai ap Samantas Tīnas dziesmas The Moon is Rising videoklipu un pašas dziedātājas (klaviatūra pacieš visu) deleģēšanu uz Eirovīziju. Ar pārtīšanu video noskatījos....

Foto

Vakcinācijas bumerangi

Ja reiz valdībai ir nodoms vakcinēt vairākumu cilvēku, pie kam nediskriminējot arī to vairumu, kas dažādu iemeslu dēļ nevēlas vakcinēties, tajā skaitā es, tad...

Foto

Izņēmuma kārtā mēs nolaidīsimies tik zemu, ka kaut ko jums paskaidrosim par "ManaBalss" lēmumu pieņemšanu

Pirms dažām dienām ManaBalss platformā esam saņēmuši iniciatīvas iesniegumu ar prasību...

Foto

Skaidra lieta, ka arī es ne pie kā neesmu vainīga, un mana viedokļa apšaubīšana ir absurda un nomelnojoša

Nav izprotama atsevišķu politiķu un atsevišķu mediju vēlme...

Foto

Loģiski, pilnais spriedums būs pēc vēlēšanām

Sveiciens no nebrīves! Likums nosaka, ka pilnais spriedums krimināllietā tiesai jāpieņem līdz šā gada 19. martam. Tas nav noticis. Loģiski....

Foto

Linda Ozola: ko tad nu mēs, mēs jau neko...

Pārbaudīt iesniegumus, kas saistīti ar pašvaldības institūciju darbības tiesiskumu un finanšu līdzekļu caurspīdīgu apmaksu par sniegtajiem pakalpojumiem,...

Foto

Kāpēc man savā dzimtenē jāievēro globālo izdzimteņu izdomāti cilvēka tiesību ierobežojumi

Tikko atkal bija kārtējais skandāls Maximā, jo man neesot "pareizā" maska! Un tagad, lasiet uzmanīgi, apsargi,...

Foto

Provinces pensionāra atbalsta vēstule b.Pavļutam

Interneta duļķainie viļņi atnesuši jaunu cilvēku sašutumu par vakcinācijas avīzi nezciktursimttūkstošu tirāžā, kas nāca pa virsu vakcinācijas biroja algu fondiņam 0,6...

Foto

Tiesiskuma konveijers

Tiesiskā valstī visiem un ikvienam ir tiesības uz taisnīgu tiesu saprātīgos termiņos. Tiesiskā valstī izmeklēšana un pratināšana nedrīkst līdzināties spīdzinăšanai. Vai prokurori pie mums...

Foto

Lūdzam atsaukt Latvijas dalību 2021.gada Eirovīzijas dziesmu konkursā Roterdamā

Es vēlos norādīt un uzsvērt, ka Latvijas tauta NAV deleģējusi šogad nevienu pārstāvi ar konkrētu dziesmu un...

Foto

Andra Šķēles informācija plašsaziņas līdzekļiem

2021.gada 19.martā man ir uzrādīta apsūdzība kriminālprocesā, kas pazīstams kā ""Lattelekom" digitālās televīzijas lieta". Uzskatu apsūdzību par nepamatotu....

Foto

Meroni miljoni, Kariņa darījums un Vonsoviča „draugs” virsprokurors – kad, Stukāna kungs?

Es biju nolēmis vēl kādu laiku klusēt. Taču Ventspils stāsts, kur grasās tiesāt baseinā...

Foto

Mums ir daudz svarīgas slepenas informācijas par ēnu ekonomiku Latgalē, bet mēs to neatklāsim

Finanšu izlūkošanas dienests 2021. gada 9. martā ir saņēmis vēstuli, ar kuru...

Foto

Laime

Katrs cilvēks, sasniedzot apzinīgo vecumu, tiecas pēc laimes. Lai spētu laimīgi dzīvot, viņš izmēģina un meklē dažādas metodes....

Foto

Andri Šķēle, pietiks

Andri Šķēle, pietiek izsaimniekot valsti, neesi gana naudu sagrābies?! Nepietiks?! Tieši tādu kangaru kā tu dēļ Latvija lēni tuvojas bankrotam, izmirst un tiek...

Foto

Kudors turpina priecēt lasītājus ar prastu propagandu

Amerikas valdības finansētais bijušais sektants Andis Kudors turpina priecēt lasītājus ar to, ko viņš sauc par politisko analīzi. Iesaku ielūkoties...

Foto

Atklātā vēstule valsts prezidentam: par prettiesiska likuma “Dzīvojamo telpu īres likums” neizsludināšanu

Biedrība “Ausma” uzskata, ka denacionalizēto namu īrnieku īres līgumi, kas bija noslēgti līdz dzīvojamo...

Foto

Kā mēs esam nonākuši līdz mirklim, kad visi ir vienlīdzīgi, bet citi vienlīdzīgāki par citiem?

No 16. marta stājās spēkā jaunie ierobežojumi, kas nosaka man un...

Foto

Jau gadu “uzņēmējdarbības nāves lokomotīve” ir traukusies pretēji situācijai citās valstīs

364 dienas ir pagājušas kopš valdības lēmuma sasiet rokas procentuāli lielākajai daļai mūsu valsts uzņēmēju:...

Foto

Ja tu esi “pret mums, pret mūsu uzskatiem un jauno kārtību”, mēs tevi tik un tā izslēgsim

Kamēr Nācijas tēvs pārdomā (vai nepārdomā), kāda nākamā alegorija...

Foto

Samanta Tīna un Latvijas Televīzija iespļauj dvēselē Latvijas sabiedrībai

Pirms dalos ar savu sāpi, vēlos pateikt, ka nenoliedzu dziedātājas Samantas Tīnas milzīgās darba spējas izvēlētajā profesijā...

Foto

Aicinājums veselības ministram godīgi un ātri atbildēt uz jautājumiem

Augsti godātais Pavļuta kungs! Ņemot vērā to, ka savās atbildēs uz deputātu jautājumiem Jūs mēdzat būt visai...

Foto

Izgāzušos Vakcinācijas biroju mēs tagad mēģināsim paslēpt Nacionālajā veselības dienestā

Veselības ministrija (VM) uzlabos vakcinācijas procesa pārvaldību, tostarp reorganizēs Vakcinācijas projekta biroju....

Foto

Haoss vakcinēšanā – kā tas izskatās praksē

Šodien, 12.martā saņēmu termiņu uz pirmdienu vakcīnas "AstraZeneca" potēšanai. Mulsinošs tikai fons, kā joprojām notiek šī pasākuma organizēšana....

Foto

Gaisma

Šis nav feļetons, kuru izlasot ir jāsmaida, šī ir «atklāsme», par kuru ir vērts ierēkt pat nelasot, bet, ja izlasīsi, tad spēj tik turēt vēderu,...

Foto

Trīs iemesli, kādēļ vakcinēties pret COVID19 ir bīstami

Cilvēki, kuri vakcinējas pret COVID19, pietiekami nopietni riskē ar savu veselību, jo ir vismaz trīs būtiski iemesli, kuri...

Foto

Par TV sižetu saistībā ar Valsts policijas "katastrofālo" darbinieku trūkumu

Neatkarīgā policistu arodbiedrība noskatījās ironisko TV sižetu par katastrofālo Valsts policijas (VP) darbinieku iztrūkumu un Jūsu...

Foto

VID ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei: atklāta vēstule ar aicinājumu sniegt detalizētāku informāciju par publiski paustiem apgalvojumiem

Šī gada 1.marta TV3 ziņu sižetā par akcīzes nodokļa likmes pieaugumu...

Foto

Cik ilgi šis perēklis vēl valdīs Ventspils domē?

Vakar izlasīju, ka Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieki ir sasaukuši ārkārtas domes sēdi un nu tika stāstīts -...

Foto

Progresīvā cilvēka monologs par mīlestību

Īstenībā visa pasaule ir pilna mīlestības. Mēs visi mīlam labi paēst. Gandrīzi visi no mums mīl naudu. Tie, kuri tikuši pie...

Foto

Lai šie pāris tūkstoši cilvēku ar savu "pareizo domāšanu" kontrolē viens otru, bet neļausim viņiem kāpt mums uz galvas

Šodien mani uz tikšanos pilī uzaicināja LR...

Foto

Es pārstāvu partiju ar vislielāko dibinātāju skaitu kopš Tautas frontes laikiem, tāpēc man ļoti gribētos savākt 10 000 domubiedru

Levita kungs, šī vara sevi ir izsmēlusi....

Foto

Vārda brīvība

Ko grib vārda brīvības aizstāvji? Viņi vēlētos, lai viņu – konservatīvais vai liberālais – viedoklis netiktu apliets ar apsaukāšanas un vārdiski emocionālas vardarbības samazgām....