Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad pēc Zolitūdes traģēdijas aktualizējās jautājums par būvniecības valsts kontroli, tika radīts Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB), kurš darbojas jau pusotru gadu. Vispirms birojs ķērās pie publisko ēku ekspluatācijas uzraudzības, lai pārliecinātos, ka publiskās ēkās neapdraud cilvēku drošību. Jau gadu tas veic arī būvdarbu uzraudzību un publisko būvju pieņemšanu ekspluatācijā, bet kopš šā gada 1.jūlija tiesības veikt būvekspertīzes ir tikai BVKB sertificētiem ekspertiem. Kas šajā laikā paveikts, kādas problēmas atklājušās, vai šī biroja izveide ir garantija, ka līdzīgas traģēdijas kā Zolitūdē neatkārtosies, - to Pietiek intervijā jautā biroja direktoram Pēterim Druķim.

- Kas ir nozīmīgākais, ko Būvniecības valsts kontroles birojs paveicis savā pastāvēšanas laikā?

- Ekspluatācijas ietvaros publiskajās ēkās mēs esam likuši īpašniekiem aizdomāties par savas ēkas drošību, veikt attiecīgos uzlabojumus, turklāt gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Protams, ir dažādi argumenti, piemēram, jūs noteikti atceraties Rīgas cirka sakarā, kad cirka direktore uzskata, ka tas nav bīstami, ka cilvēki var atrasties ēkā. Mēs operējam tikai ar tiem datiem, ko secina būvinspektori. Ja būvinspektori, kas ir speciāli šim mērķim apmācīti, uzskata, ka tas ir bīstami, tad arī top administratīvie lēmumi.

Protams, ka ir paskaidrojums no īpašnieka puses. Lielākoties īpašnieki piekrīt mūsu vērtējumam. Pat, ja publiskā telpā kādreiz saka, ka tur nekā tāda nav, piemēram, Rīgas Volejbola skolā, kur īpašnieku pārstāvji publiski saka, ka tā jau tikai dekoratīvā siena, mēs to nojauksim. Patiesībā viņi paši saprot bīstamību un veic nepieciešamos darbus. Taču, ko mēs šajā sakarā redzam, ka pašvaldībai nevajadzētu pašai veikt tiesiski nesakārtotus darbus jeb patvaļīgo būvniecību. Jūs varat veikt būvdarbus, kad esat saņēmuši attiecīgo atļauju, un tas, ka pašvaldībai ir pašai sava būvvalde, nenozīmē, ka var ignorēt likumu un darīt darbus bez būvatļaujas. Tā nevajadzētu darīt. Ar to tiek rādīti nepareizi piemēri arī citiem.

Tā pati Volejbola skola bija spilgts piemērs, kur uz sienām patvaļīgi bija uzliktas savilces, lai novērstu sienas atdalīšanos. Mēs no inženiertehniskā viedokļa piekrītam, ka tās tur bija vajadzīgas, jo stāvoklis tiešām bija draudīgs. Bet bez attiecīgās dokumentācijas, bez iepriekšējas izpētes, bez būvvaldes saskaņojuma to nedrīkst darīt.

Mēs piekrītam, ka var būt situācijas, kad ir jāglābj, un nav tā, ka papīrs stāv pirmajā vietā. Nevar būt tā, ka gāzīsies virsū, bet es iešu pēc papīra. Bet šis nebija tāds gadījums, lai tā rīkotos. Reizēm īpašnieki uzskata, ka mēs piekasāmies par daudz. Taču mums ir būvinspektori, kas ir apmācīti, un ir procedūras, lai nebūtu interešu konflikti, līdz ar to mēs nekad nerīkojamies, ja tam nav pamatojuma.

- Viens ir jau esošās ēkas, bet kas notiek ar jaunbūvējamām ēkām?

- Tur mēs esam tikai ceļa sākumā. Būvdarbu kontrolē mums joprojām nav labo piemēru. Mēs nevaram atrast nevienu paraugobjektu, kur mēs teiktu – jā, šādi ir jāorganizē būvdarbi, tas atbilst gan likuma garam, gan likuma burtam.

- Kas ir galvenie grēki, kas parādās būvdarbos?

- Tie galvenie grēki, ko mēs redzam, ir tas, ka būvdarbu veicējs kā ģenerāluzņēmējs, iespējams, joprojām neizprot uz viņa uzlikto mandātu. To, ka tieši viņš ir atbildīgs par to, lai jaunbūve atbilstu normatīvu prasībām. Viņos joprojām ir iekšā vecie stereotipi pēc vecā regulējuma, ka mans uzdevums kā būvdarbu veicējam ir gādāt, lai būve atbilst projektam, bet tas, vai projekts atbilst normatīviem, nav mana darīšana. Es neesmu projektētājs.

Šobrīd regulējums paredz, ka būvdarbu veicējam ir jāgādā, lai būve atbilst gan projektam, gan normatīviem. Un normatīvi arvien vairāk nosaka prasības tieši būvdarbiem. Protams, joprojām ir strīdi un nesaprašanās. Mēs piekrītam, ka regulējums nedod visas pareizās atbildes, kas ir jādara projektētājam, cik tālu ir jādetalizē, un kas tālāk jādara būvdarbu veicējam. Mēs vēl neesam saskārušies ar situāciju, kad ģenerāluzņēmējs uzņemas atbildību, un viņš šo projektu, ko viņam iedod projektētājs, pēc tam detalizē, analizē, atrod risinājumus, kā to realizēt, un tam visam aizmugurē ir pierādījumi. Tas, ko mēs redzam, ir tas, ka cilvēki vispirms dara un tad domā - ā, to risinājumu vajadzēja likt uz papīra, labi, uzliksim uz papīra.

 Mēs arī negribam būt tādi birokrāti, kas saka, ka visam ir jābūt aprakstītam no A līdz Z, nepārvērsties par papīru birokrātijas kalngalu, taču tas, ka ģenerāluzņēmējs dēļ nezināšanas vai nevēlēšanās uzņemties atbildību par būves atbilstību prasībām, tas ir joprojām redzams. Mūsuprāt ģenerāluzņēmēji joprojām uzskata sevi par starpniekiem starp pasūtītāju un darbu darītājiem jeb apakšuzņēmējiem, un ka viņu uzdevums ir tikai nomenedžēt, un, ja kāds kaut ko neizdara, tad tie ir tie sliktie, vainīgie, un mēs paši kā ģenerāļi mazgājam rokas nevainībā.

Mūs kā kontroles biroju apakšuzņēmēju klātbūtne maz interesē, jo mums darbu darītājs ir ģenerāluzņēmējs. Tas, vai viņš visu dara pats, vai pieaicina apakšuzņēmējus, kuri atkal pieaicina apakšuzņēmējus un tie atkal nākamos, tas mūs neinteresē. Mūs interesē, lai būvlaukumā visus procesus pārvaldītu un kontrolētu ģenerāluzņēmējs un risinājumi atbilst normatīvo aktu prasībām. Reizēm dzirdam - pasūtītājs mums par to nemaksā. Zemākā cena dzen mūs taisīt brāķi. Arī šāda mēdz būt retorika. Mēs uzskatām, ka tad, ja tu kā ģenerāluzņēmējs esi nosolījis un apņēmies šos darbus paveikt par šādu cenu, tev ir jātiek galā, tu nevari atļauties vainot pasūtītāju.

Vēl viena problēma ir normatīvu nezināšana. Tas, ar ko aprobežojas normatīvu zināšanas, ir Ministru kabineta noteikumi un būvnormatīvi, bet tālāk ir būvniecības standarti. Un šajos standartos ir aprakstīts, kā ir jārealizē viens vai otrs darbs. Un tieši šo standartu nezināšana ir sistēmiska problēma.

Esam gan konstatējuši, ka būvniecības standartu zināšanu trūkums ir arī būvinspektoriem, tādēļ mēs plānojam sākt visu Latvijas būvinspektoru izglītošanas kampaņu caur Pašvaldību mācību centru. Taču tas neatceļ to, ka par būvdarbiem un to kvalitāti atbild ģenerāluzņēmējs. Arī tad, kad runājam par Zolitūdes traģēdiju, arī tur atbildes ir standartos. Var jau runāt par cēloņiem, var aizbildināties, ka standarti nav iztulkoti valsts valodā, ka tie jāpērk par naudu, bet par to nav jāraud, jo tā ir visas pasaules prakse.

Piemēram, braucot ar savu auto uz tehnisko apskati, jums nav jāzina, kā viņi to darbu dara. Viņiem ir standarti, pēc kuriem veic tehnisko apskati. Tā ir visās jomās. Būvniecībā cilvēki nezin kāpēc ir iedomājušies, ka valstij šie standarti būtu jādod pa velti, vēl jāiztulko latviski, jo runa taču ir par drošību, un šī drošība it kā būtu svarīga valstij, nevis būvniekam, kas šo pakalpojumu sniedz. Mēs aicinām uzņēmējus apzināties, ka drošība pirmām kārtām ir svarīga viņiem pašiem.

- Arī būveksperti norāda, ka standartu izstrāde atstāta viņu pašu ziņā.

- Viņi ir cilvēki, kas veic ekspertīzes, viņi zina, kā tās jāveic. Ja kāds sagaida, ka kāds ierēdnis uzrakstīs, kā veikt ekspertīzi ekspertam, tad tas būtu tā, it kā mēs maizes cepēja vietā rakstītu receptes, kā viņam cept maizi. Ekspertīžu veicējiem pašiem jānosaka, kā vērtēt, lai nebūtu sajūta, ka es daru tik, bet kaimiņš dara uz pusi mazāk un kaut ko haltūrē, tad attiecīgi viņiem no savas puses ir jāgādā, ka attiecīgi standarti tiek izstrādāti. Mēs varam saukt, piemēram, zvērinātus revidentus. Arī viņiem ir standarti, ko viņi ir rakstījuši paši, nevis Valsts ieņēmumu dienests vai Finanšu ministrija. Tādēļ mēs aicinām industriju aktīvi piedalīties standartizācijas darbā un noteikt prasības darbu izpildē.

Būvniecībā ar Latvijas standartiem līdz šim gandrīz nekas nav darīts. Ir mēģināts tehniskos jautājumus risināt ar būvnormatīviem, kas ir Ministru kabineta noteikumi. Tas nozīmē tehniskas dabas jautājumus uzticēt izlemt ierēdņiem un ministriem, kuriem nemaz nav jābūt saprašanai par šādiem jautājumiem. Kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijai ir labāka situācija, jo viņi pa taisno izmanto kaimiņvalsts Somijas standartus. Latvijā mums ir jāpārņem Eiropas standarti, jo tie jau ir gatavi, un jomās, kur nav Eiropas standarti, jāizstrādā Latvijas standarti pašiem. Protams, arvien vairāk toni nosaka tieši Eiropas un starptautiskie standarti, jo būvniecība jau sen ir pārrobežu darbība.

Un tas izgaismo vēl vienu problēmu - ierobežotā konkurence Latvijas būvniecībā. Sakarā ar sertifikācijām un nacionālajām reglamentācijām Latvijas tirgus ir noslēgts, jo ārvalstu kompānijas nevar sniegt pakalpojumus bez Latvijas sertifikātiem. Mūsu būvnieki strādā Vācijā, Norvēģijā, utt., jo tur nav šīs barjeras – ja uzņēmums var pierādīt savu kompetenci ģenerāluzņēmējam, viņam nav nepieciešami sertifikāti. Ja mēs turpinām uzskatīt, ka tirgus ir mazs, tādēļ ir jāaizsargā, tādēļ mēs radām noslēgtu vidi, kurā mēs nevaram attīstīties.

- Pēc jūsu domām, Latvijai vajadzētu atteikties no sertifikācijas?

- Mans aicinājums industrijai būtu, ka šai sertifikācijai ir jābūt brīvprātīgai. Ja mēs paskatāmies uz to pašu Zolitūdes traģēdiju. Kas sēž uz apsūdzēto sola? Tie ir cilvēki, kuriem ir attiecīgie sertifikāti, kuri ar savu parakstu ir uzņēmušies saistības par to, par ko parakstījās. Es domāju, ka daudzi ir neapmierināti, kādēļ kompānijas darbinieki sēž uz apsūdzēto sola, bet kompānijas vadība tur nav. Ja tāda lieta notiktu Vācijā vai Somijā, pirmie uz apsūdzēto sola sēdētu tieši uzņēmumu vadītāji.

Uzņēmumu vadītājiem ir resursi, viņi ir tie, kuriem ir jātur rūpe par savu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu objektā un, ja kaut kas notiek, tad skaidrs, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēma nav nostrādājusi un par to ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs. Tad, kad uzņēmuma vadītājs būs atbildīgs arī Latvijā, tad viņš pats būs ieinteresēts ņemt darbā cilvēkus, kuriem ir kompetence. Un tad, kad jāizvēlas, vai cilvēku ar sertifikātu vai bez tā, viņam pašam būtu jāsaprot, ka cilvēkam ar sertifikātu ir augstāka kompetence.

Protams, tas, ka ir sertifikāts, negarantē, ka cilvēkam būs augsta atbildības izjūta. Mēs paši esam saskārušies ar gadījumiem, kad cilvēks ar augstu kompetenci un sertifikātiem izturas vieglprātīgi. Ja skatāmies Latvijas Būvniecības likumā, tad tur jau ir noteikts, ka par būvdarbiem atbild būvdarbu veicējs, bet tālāk ir Ministru kabineta noteikumi, kur atbildības jau noteiktas būvspeciālistiem, un, kamēr saglabāsies atbildība uz atsevišķiem speciālistiem un nevis uzņēmumu vadītājiem, tikmēr mēs joprojām dzīvosim tādā sistēmā, kurā par visu beigu beigās atbildīga būs pati valsts, kas ir ģenerējusi šo sistēmu.

- No 1.jūlija būvekspertus sertificē Būvniecības valsts kontroles birojs. Tika izteiktas šaubas, vai jūs spēsiet nepieciešamo skaitu sertificēt, tāpat tika pausta negatīva nostāja pret eksāmeniem, kas jākārto būvekspertiem. Kāda ir situācija ar būvekspertiem?

- Šī ir jauna joma, jo līdz šim būvekspertus vispār nesertificēja. Bija kārtība, ka jebkurš, kuram ir sertifikāts projektēšanā vai būvdarbu veikšanā, var būt arī savas jomas eksperts. Līdz ar to vieni un tie paši projektētāji uzticēja ekspertīzi viens otram – tu ekspertē manu projektu, es tavējo. Tajā pašā Zolitūdē ekspertīzi veica persona, kas bija izstrādājusi projektu Brocēnu rūpnīcas Cemex angāram, kurš sabruka. Ekspertīzi šim projektam veica Zolitūdes projektētājs.

Šī situācija izgaismoja to, ka ir atsevišķi jāizceļ prasības pašiem ekspertiem. Ilgtermiņā skatoties, šādai sertifikācijai vajadzētu būt pie sertifikācijas iestādēm, valsts iestādēm ar sertifikāciju nevajadzētu nodarboties. Sertifikācijas iestādēm būtu jādod tiesības arī anulēt sertifikātus cilvēkiem, kuri pārkāpj kādus noteikumus vai nespēj tikt galā ar pienākumiem. Taču problēma ir tā, ka sertifikācijas process ievelk līdzi administratīvo procesu, kas ir līdzīgs kriminālprocesam, kur tad, ja nav pierādīta vaina, tiek uzskatīts, ka cilvēks nav vainīgs. Pierādīt profesionālos pārkāpumus ir ārkārtīgi sarežģīti. Arī Zolitūdes gadījumā tiesvedība ilgs gadiem, un sakarā ar nevainīguma prezumpcijas jautājumiem sertifikātus apsūdzētajiem nevar anulēt.

Ja sertifikācija ir brīvprātīga un netiek veikta pēc administratīvā procesa, tad sertifikācijas institūcijai ir daudz lielākas iespējas sertifikātu anulēt. Šis princips ir visā pasaulē. Administratīvajā procesā sertifikācijas iestādei ir jāpierāda, ka sertifikāta īpašnieks ir pārkāpis noteikumus, savukārt civiltiesiskajā procesā sertifikāta īpašniekam ir pienākums pārliecināt sertifikācijas iestādi, ka viņš nav pārkāpis noteikumus. Tā ir milzīga atšķirība. Tas ievērojami ceļ sertifikācijas iestādes atbildību un prestižu. Sertifikācijas iestādei tad ir iespējas anulēt sertifikātu pat tad, ja ir tikai šaubas par pārkāpumiem, kamēr administratīvajā procesā ar šaubām neko nevar izdarīt. Bet tas ir ilgstošāks process, kas ir jāsagremo pašai industrijai.

- Bet vairumā gadījumu taču paši projektētāji arī veic ekspertīzes savu kolēģu projektiem.

- Jā, tā ir Latvijas problēma. Mēs bieži saskaramies ar situācijām, kad ekspertīzes veicēji baidās ziņot par kļūdām projektos, jo tad var gadīties, ka nākamajā reizē viņa projektu ekspertēs tas, kuru šodien izgāz, un izgāzīs tevi. Pēc teiciena “vārna vārnai acīs neknābj” viņi mēģina šos jautājumus atrisināt paklusām. Vispārīgie būvnoteikumi paredz, ka gadījumos, kad eksperts secina, ka projekts neatbilst prasībām, viņš par to sniedz negatīvu atzinumu un par to informē Ekonomikas ministriju un Būvniecības valsts kontroles biroju.

Šī prasība ir spēkā jau gandrīz divus gadus, bet šajā laikā nav bijis neviens ziņojums par neatbilstībām projektos. Kad mēs jautājam – kādēļ jūs tā darāt, viņi saka – tās īsti nav neatbilstības, tās ir tādas nepilnības, mēs šīs nepilnības norādām un projektētājs tās izlabo. Taču patiesībā viņi paši piesedz viens otru. Kamēr paši darbu darītāji būs tiesīgi veikt ekspertīzes, objektīva ekspertīze Latvijā joprojām būs neiespējama. Taču mums ir arī labie precedenti, jo parādās uzņēmumi, kas nodarbojas tikai ar ekspertīzi un paši ar projektēšanu vai būvdarbu veikšanu nenodarbojas. Bet tādu joprojām ir maz.

- Latvija pārāk maza?

- Pie visa vainīga mūsu domāšana. No vienas puses ir uzskats – kā mēs dosim vērtēt projektu cilvēkiem, kuri paši projektus netaisa, viņi taču neko nesaprot. Vēl ir uzskats, ka projekta ekspertīzi var veikt tikai projektētājs, un būvdarbu ekspertīzi tikai būvdarbu veicējs. Mēs uzskatām, ka gan būvnieks var veikt projekta ekspertīzi, gan projektētājs būvdarbu ekspertīzi.. Ja kāds saka, ka būvnieks taču nemāk lasīt projektu, tad mums ir jautājums – kā tad viņš varēs pēc šī projekta uzbūvēt? Būvinženieriem ir jāspēj lasīt projekts. Un arī otrādi. Ja projektētājs nepārvalda būvdarbus, tad kā viņš var izstrādāt projektu?

- Kā jums veicies ar būvekspertu sertificēšanu? Vai ir sertificēts pietiekams daudzums? Tā bija viena no bažām, ka jūs nespēsiet sertificēt nepieciešamo skaitu.

- Tad ir jāskatās, cik vispār Latvijā vajag ekspertus. Līdz šim tāda statistika netika veikta. Piemēram, Vācijā ir nedaudz zem 500 būvekspertiem. Saka, ka Latvijā vajag ap 300. Vai mēs esam tikai uz pusi mazāki kā Vācija? Mēs lēšam, ka nepieciešams ir ap simts. Protams, mēs spējam nosertificēt daudz vairāk. Taču nav nemaz tik daudz to gribētāju. Ir sektori, kuros nav neviena sertificēta eksperta. Var jau teikt, ka mums nav pārliecības, vai tie eksaminētāji kaut ko saprot no ekspertīzes. Eksaminēšanu neveic ne Druķis, ne biroja ierēdņi, to veic paši eksperti no konkrētās nozares. Mēs viņu lēmumus nespējam ietekmēt. Bažas jau ir pašiem speciālistiem, ka viņi nespēs izturēt eksāmenu. Eksāmens ir līdzīgi kā augstskolā aizstāvēt bakalaura vai maģistra darbu. Atnes savu projekta ekspertīzi un paskaidro, kā nonāci pie secinājuma, ka būvprojekts vai būve atbilst prasībām.

Šobrīd ir sertificēti jau 65 būvprojektu ekspertīžu veicēji, bet būvēs gan tikai 11 eksperti. Piemēram, arhitektūras risinājumiem ir sertificēti 14 eksperti. Jautājums, vai 14 eksperti spēj veikt arhitektūras ekspertīzes visiem Latvijas projektiem, kuriem šādas ekspertīzes tiek pieprasītas. Piemēram, pastāv uzskats, ka viens sertificētais speciālists var mēnesī novērtēt tikai vienu projektu. Taču jautājums ir par darba organizēšanu. Ir palīgi, ir dažādi papildus speciālisti, un mēnesī viens eksperts ar savu komandu, kurai viņš uzticas, var veikt tikpat labi arī 50 ekspertīzes. Ir ļoti svarīgi, kā šie speciālisti organizē savu pakalpojumu. Tas, ka viņš ir atbildīgs, nenozīmē, ka viņš visu no A līdz Z veic viens pats. Ir jābūt ekspertīžu birojam, kurā ir dažādi speciālisti, palīgi utt. Piemēram, tajās pašās revīziju kompānijās zvērinātiem revidenti ir skaitāmi uz vienas rokas pirkstiem, bet tajā pašā laikā tur strādā vairāk nekā simts darbinieki. Latvijā būvekspertīzēs tādas pieredzes nav, tādēļ arī katrs sēž viens pats.

Projektu ekspertīzēs sertifikāciju nokārtojušo skaits ir augsts. Savukārt būvju ekspertīzēs tas ir zems. Būvju ekspertīzēs galvenā problēma ir tā, ka tie, kas nāk uz eksāmenu, piemēram, nepārvalda Eirokodus (Eiropas standartus), kas nosaka būves stiprības principus. Cilvēki, kas ilgus gadus ir strādājuši par būvuzraugiem un būvdarbu vadītājiem, veikuši arī ekspertīzes, taču, ja neorientējas Eirokodos, tas liedz viņiem saņemt sertifikātus. Būvprojektu eksperti šos standartus zina. Mēs prasām, lai tie, kas kārto eksāmenu būves ekspertīzēs, zinātu konstrukciju drošības standartus. Mehāniskā stiprība ir pamatu pamats. Bija plānots lielāks pieteikumu skaits ēku būvdarbu ekspertiem - aptuveni 40, bet pašlaik ir tikai deviņi.

Mēs sākam veidot ekspertīzes tradīcijas, taču, kā jau minēju, ekspertīzes standartus nenoteiksim mēs. Mēs palīdzēsim tos izstrādāt, taču to izstrādi veiks paši eksperti. Pašreiz, piemēram, top standarts pa būvkonstrukciju ekspertīzi. Taču tas paceļ citu jautājumu – nevar standartizēt ekspertīzi, kamēr nav standartizēta pati projektēšana. Tieši projektu standartizēšanā Latvijā, diemžēl, praktiski nekas nav darīts. Kamēr nebūs vienoto standartu, tikmēr pastāvēs strīds, kam kas ir jādara. Viens skatās uz otru un domā, ka tas jau jādara tam otram. Standarti šādus strīdus izslēgs.

- Vai vispār ir iespējams novērst to, ka viens veļ vainu uz otru un cer, ka tas otrs jau zinās un izdarīs?

- Var novērst. Tad ir skaidri un gaiši jāpasaka, ka par visu atbildīgs ir galvenais būvnieks. Tad arī viņš skatīsies, lai visos posmos visu ir izdarījuši kvalitatīvi. Tāpat principā pareizākais risinājums būtu, ka tehniskā projektēšana un būvniecība tiek uzticēta vienam. Tad būvnieks vairs nevarēs pārmest projektētājam, ka tas kaut ko nav pietiekami detalizēti uzrakstījis. Viens no šādiem piemēriem, kur būvnieks ir arī projektētājs, ir Stradiņu slimnīca. Viena lieta, ka tur notika tas, kas notika, bet tāpēc, ka projektēšanu un būvdarbus īstenoja ģenerāluzņēmējs, Pasūtītājs tika pasargāts no riskiem, ka Projektētājs ar būvnieku būtu sākuši viens otram pārmest, kurš vainīgs. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Divi vienā

FotoLasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu par visu, kas man šķiet svarīgs.
Lasīt visu...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

6

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

FotoIzglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika nostiprināts “uz papīra”, kad Ministru kabinets 2018.gada 15.janvārī izdeva rīkojumu Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim” (https://likumi.lv/ta/id/296460-par-pedagogu-darba-samaksas-pieauguma-grafiku-laikposmam-no-2018-gada-1-septembra-lidz-2022-gada-31-decembrim).
Lasīt visu...

18

Kam mēs esam pret

FotoKPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde - to visu Artuss Kaimiņš un Co. ir paveikuši pāris nedēļu laikā:
Lasīt visu...

21

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

FotoOtrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To sola rīkot taksisti un citi pārvadātāji, kam dzīvi apgrūtina nelegāli strādājošie un nodokļus nemaksājošie – vai citām valstīm maksājošie – konkurenti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...